“Nav, kas strādā!” Lielbritānijā pieaug pieprasījums pēc labiem darbiniekiem, arī iebraucējiem
Jūtams, ka pēdējā laikā Lielbritānijā ir lielāks pieprasījums pēc labiem darbiniekiem un strādājošie var justies drošāk. Aptuveni 10 gadus Anglijā dzīvojošā un strādājošā latviete Kristīne Čeirāne intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka darba tirgus ļoti atkarīgs no konkrētā reģiona. Kad viņa dzīvoju Kembridžā, tad regulāri saņēma darba piedāvājumus, bet, dzīvojot Anglijas laukos, iespējas ir nedaudz mazākas.
“Ir lietas, kas man patīk Latvijā, bet ir lietas, kas - Anglijā. Es šobrīd jūtos starp divām valstīm. Kad aizbraucu uz Latviju, man brīžiem liekas, ka uz visu skatos no malas, bet, kad aizbraucu atpakaļ uz Angliju, tad atkal liekas, ka šeit uz visu skatos no malas. Rodas dīvaina sajūta.”
Tāpat Kristīnei ir lietas, kas nepatīk Latvijā un kaitina Anglijā. “Viss ir līdzsvarā.”
Dažkārt negribas braukt atpakaļ
Turklāt ir bijis tā, ka kādu brīdi vairāk patīkamā var saskatīt vienā valstī, bet pēc laika pievilcīgāka šķiet otra valsts.
“Ir bijis tā, ka es atbraucu uz Latviju un vienkārši negribu braukt atpakaļ uz Angliju. Bet citreiz paskatos, kādi brīnumi notiek Latvijā, un man liekas, ka Anglijā tomēr ir mierīgāk.”
Novērtē Latvijas sabiedrisko transportu
Kristīne Lielbritānijā dzīvo jau aptuveni 10 gadus, un kādreiz viņa Latviju apmeklēja tikai divas nedēļas gadā, bet tad saprata, ka tas ir stipri par maz. “Man pietrūka gan latviešu valodas, gan ēdiena, gan tā, ka es Rīgā visur varu aiziet kājām.
Latvijā, īpaši Rīgā, ir ļoti labs sabiedriskais transports. Latvijā es varētu normāli dzīvot bez mašīnas. Anglijā tas būtu grūtāk. Varbūt Kembridžā, Londonā, Mančestrā varētu dzīvot bez mašīnas, bet es vairāk dzīvoju laukos [Norfolkā], un šeit sabiedriskais transports ir diezgan sliktā līmenī.
Vilciena biļete lidojuma cenā
Pārvietošanās ar vilcieniem Anglijā ir ļoti dārga. Vilcienu biļetes šeit tirgo kā aviobiļetes.
Latvijā zinu: ja man jābrauc no Rīgas uz Jūrmalu vai kādu citu vietu, biļete maksās konkrētu summu, neatkarīgi no tā, vai to pērku pirms nedēļas vai 15 minūtes pirms brauciena. Vienmēr būs viena cena. Arī ar autobusiem Latvijā var normāli izbraukāt.
Pārsteigta par dīvainajām izmaiņām autobusu kustībā
Anglijā ir citādāk. Es nezinu, kas noticis pēc kovida pandēmijas, bet kādreiz bija tā: ja es braucu uz valsts ziemeļiem (no savas dzīvesvietas netālu no Noričas), tad pārsēšanās bija Lesterā vai Birmingemā, kas bija aptuveni pa ceļam.
Bet, kad nesen braucu pie draudzenes, nevarēju saprast, kāpēc man ceļā jāpavada 11 stundas. Izrādās – pārsēšanās ir Londonā! Tas ir tāpat kā braukt uz Liepāju caur Daugavpili!
Es nezinu, kas notika. Pirms kovida pandēmijas bija normāli. Taču tagad – brauc, kur gribi, bet pārsēšanās ir Londonā. Kaut kāds ārprāts! Lai brauktu no mana gala uz Mančestru caur Londonu!”
Pierasts pie Anglijas satiksmes
Intervijas laikā Kristīne sēdēja pie sava auto stūres labajā pusē. Viņa ikdienā diezgan daudz pārvietojas ar automašīnu.
“Es tiesības ieguvu Latvijā, bet tur man nekad nesanāca braukt. Anglijā es nopirku mašīnu un visu laiku braucu, esmu pieradusi, ka viss ir otrā pusē. Kad aizbraucu uz Latvijā, tad nesaprotu, kā šoferi brauc!”
Braukšanas kultūra Anglijā ir pasliktinājusies
“Runājot par braukšanu, kādreiz man likās, ka Latvijā brauc agresīvi, bet Anglijā laipnāk, taču pēdējā laikā braukšanas kultūra Anglijā ir pasliktinājusies. Cilvēkiem ir paradums pirms krustojuma vienkārši izlēkt priekšā. Viņi redz, ka nepaspēs, bet tik un tā mēģina!
Man liekas, ka kopš kovida pandēmijas cilvēki [Anglijā] palikuši steidzīgāki un neiecietīgāki.
Uz ceļiem var būt diezgan bīstami
Šeit uz ceļiem policijas tikpat kā nav. 10 gadu laikā mani ne reizi nav apturējusi ceļu policija. Ne reizi! Tiesības es līdzi nēsāju, bet neviens nekad tās nav prasījis uzrādīt.
Tādā ziņā šeit uz ceļiem var būt diezgan bīstami, jo visi zina, ka policijas nav un fotoradari ir tikai skata pēc. Var pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu un braukt agresīvi. Man liekas, ka tas ir pasliktinājies pēdējos gados.”
Nelielas izmaiņas pēc “Brexit”
Vai līdz ar “Brexit” jūtamas kādas izmaiņas? “Minimāli. Darbā mēs tirgojam automašīnu detaļas. Ievērojām, ka pēc “Brexit” mums raksta mazāk cilvēku no Eiropas, jo viņi zina, ka būs jāmaksā papildus par atmuitošanu. Šādu pasūtījumu skaits ir krities.
Ja mēs tomēr sūtam, piemēram, uz Vāciju, tad ir drusciņa vairāk darba ar papīriem. Tās ir papildu 5 minūtes.
Britu šoferiem pārbaudītas sviestmaizes
Visvairāk esmu ievērojusi: ja cilvēki grib ceļot [no Lielbritānijas] uz Eiropas Savienību, tad tagad vairāk skatās, ko var ņemt līdzi. Noteikumi katrā valstī atšķiras. Piemēram, skatījos, ka uz Latviju var vest cepumus, kuru sastāvā ir sviests vai piens, bet ir citas Eiropas Savienības valstis, kur tos nedrīkst ievest.
Dzirdēju, ka Nīderlandē britu šoferiem pārbaudīja sviestmaizes. Tajās esot bijis šķiņķis, ko vajadzējis izmest. Nezinu, cik daudz skatās koferos un somās.”
Katra firma meklē savu risinājumu
Dzirdētas arī sūdzības, ka brīžiem ir grūtāk pasūtīt preces no Eiropas Savienības. “Zinu, ka ir britu firmas, kas uz Eiropas Savienību vairs nepiegādā. Bet citas ir izveidojušas jaunu firmu Vācijā vai Francijā, lai apkalpotu tieši Eiropas Savienības tirgu.
Tagad vairāk jāskatās uz limitu, pēc kura jāsāk maksāt muitas nodoklis. Lielbritānijā slieksnis ir diezgan augsts – 135 mārciņas bija pēdējo reizi, kad skatījos. Es reizēm pasūtu grāmatas no Somijas, tāpēc domāju, vai ir kaut kas papildu jāmaksā. Izrādījās – nav!”
Sākumā bija liela birokrātija saistībā ar “Brexit”
Saistībā ar darbu un uzturēšanos Lielbritānijā Kristīne nejūt lielas izmaiņas pēc “Brexit”. “Es gaidīju līdz pēdējam brīdim [lai aizpildītu visas formalitātes], jo zināju, ka pēdējā brīdī viņi procedūru vienkāršos.
Kad tikko paziņoja par “Brexit” un bija jāpiesakās uzturēšanās atļaujām, tad visiem deva standarta dokumentus ar aptuveni 65 lapaspusēm. Tad cilvēki sūdzējās.
Paļāvās, ka visus iebraucējus ārā neizmetīs
Bet es [tobrīd] pat neskatījos uz tiem, jo zināju, ka skriet pirmajā brīdī nav jēgas – visus iebraucējus ārā neizmetīs, jo mēs esam aptuveni 3 miljoni. Vairākus miljonus cilvēku vienā reizē ārā nemetīs, neviens nav tik stulbs!
Es gaidīju līdz pēdējam brīdim, kad vispār bija on-line forma, kurā bija jāatbild uz 8 jautājumiem. Pēc vairākām nedēļām man atsūtīja uzturēšanās atļauju.
Kad pēdējo reizi meklēju darbu, tad man bija jāparāda šī forma. Tā kā tā atrodas internetā, es dabūju tās kodu, iedevu to darba devējam, lai viņš var paskatīties, ka es Lielbritānijā uzturos legāli. Tas bija viss!”
Lielāks pieprasījums pēc labiem darbiniekiem
Kristīne novērojusi, ka pēc kovida pandēmijas Lielbritānijā nedaudz mainījies darba tirgus. Iespējams, tas saistīts ar to, ka salīdzinoši daudz cilvēku nomira, daļa aizgāja pensijā, citi saņēma mantojumu, bet vēl daļa nolēma strādāt nepilnu darba laiku vai pensionēties agrāk.
“Tagad izveidojusies situācija, ka nav, kas strādā. Līdz ar to nav tā, ka mani darba tirgū diskriminē tikai tāpēc, ka neesmu vietējā. Nav, kas strādā!”
Kristīne jutusi, ka pēdējā laikā Lielbritānijā ir lielāks pieprasījums pēc labiem darbiniekiem un strādājošie var justies drošāk.
Pat tuvās pilsētās darba tirgus atšķiras
Tiesa, darba tirgus ļoti atkarīgs no konkrētā reģiona. “Kad dzīvoju Kembridžā, man regulāri zvanīja un piedāvāja darbu, bet laukos iespējas ir nedaudz mazākas, pašam kaut kas jādara.
Bet tas atkarīgs no tā, kur cilvēks dzīvo. Ir vietas, kur ir ļoti daudz darba, bet ir arī tādas vietas, kur darbiniekam pašam vairāk jāmeklē [nodarbošanās]. Tādā ziņā situācija var ļoti atšķirties pat pilsētās, kas atrodas tuvu viena otrai. Situācija darba tirgū var būt diezgan dažāda.”
Priecājas par Anglijas lauku iespējām
Kāpēc Kristīne nolēma pārvākties no Kembridžas uz Norfolkas laukiem? “Te ir smukāk. No mana dzīvokļa līdz jūrai var aiziet 5-10 minūtēs. Mums te ir mežs, jūra un skaista daba. Vasarās ir forši, mums ir pludmale.
Kembridža ir skaista pilsēta, bet tur bija ļoti saspiests, daudz cilvēku. Laukos tomēr ir klusāk, mierīgāk, vairāk vietas, mazāk cilvēku. Ir forši.
Vienīgi šeit bez mašīnas ir grūti. Tur, kur mēs dzīvojam, kaut kā varētu, bet kopumā [laukos] būtu grūti bez mašīnas.”
Reizēm iesmeldzas sirds par savu paaudzi
Rezumējumā Kristīne atzina: “Esmu ievērojusi, ka Anglijā dzīvojošie latvieši bieži vien šo valsti slavē, bet par trūkumiem un nejēdzībām klusē.
Es saprotu, ka ir cilvēki, kuri Latviju pameta nelabprāt vai bija galīgi noguruši, cīnoties ar trūkumu, un aizbrauca dusmīgi.
Man arī reizēm iesmeldzas sirds, kad atceros, ka manu paaudzi - astoņdesmitajos gados dzimušos - principā audzināja aizbraukšanai, bet tiem jauniešiem, kuri dzimuši divtūkstošajos gados ir gluži citas iespējas. Bet nu ko lai dara, tāda ir dzīve.”
Lai kopā padziedātu pie egles, vajadzīga apdrošināšana…
Viņa arī minēja kādu interesantu gadījums no dzīves: “Paziņa pirms kāda gada organizēja Ziemassvētku dziesmu dziedāšanu pie ciemata egles.
Izrādās - lai vietējie sapulcētos pie egles un padziedātu, nepieciešama apdrošināšana. Ja nu gadījumā kāds iekrīt eglē vai kā tamlīdzīgi...
Pārsteidz, ka briti netīra sniegu pie mājām
Vēl viena lieta, kas mani pārsteidza, ir tas, ka briti netīra sniegu pie savas mājas. Reizēm pie mums Anglijas austrumos tomēr snieg.
Izrādās - ja sniegs ir notīrīts un kāds pakrīt, var sanākt nepatikšanas. Bet, ja nav notīrīts un kāds nokrīt, tad kritējs pats ir vainīgs.
Šausmu stāstu kolekcija par britu medicīnu
Par saviem iespaidiem Anglijā es ilgi varētu runāt, tur ir materiāls veselai grāmatai.
Britu veselības aprūpes sistēma (NHS) vispār ir atsevišķs temats. Bezmaksas medicīna skan labi līdz brīdim, kad nepieciešama ārsta palīdzība. Man te ir vesela šausmu stāstu kolekcija savākusies,” Kristīne dalījās savā pieredzē.
