Mīnas vai vienošanās ar sabiedrotajiem? Politiķi joprojām nav vienisprātis par Otavas konvenciju
Diskusija par Otavas konvenciju un kājnieku mīnām uzradās pēkšņi, iekarsa ātri un kulmināciju sasniedza, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam paziņojot, ka Latvijai nebūtu vēlams vecmodīgu kājnieku mīnu dēļ izstāties no konvencijas, zaudējot sabiedroto uzticību.
"Vai Latvijai ir jāizstājas no Otavas konvencijas?" - tāds ir šis Lielais jautājums, ko uzdevām Saeimas deputātiem Viktoram Valainim (ZZS), Atim Švinkam (P) un Artūram Butānam (NA).
Otavas konvencija, kurai jau sen pievienojās arī Latvija, aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu izmantošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
Šo vienošanos parakstījusi praktiski visa Eiropa, Āfrika un Dienvidamerika, arī Austrālija un Kanāda, bet to nav parakstījušas ASV, Krievija, Izraēla, Ķīna un Indija.
Daži eksperti apgalvo, ka karš Ukrainā ir pierādījis, ka mīnas - pat parastākās, galvenais, ka lielā daudzumā - var būt efektīvs līdzeklis ienaidnieka apturēšanai.
Tādēļ arī Latvijā ar joni sākās diskusija par to, ka, iespējams, jāpārskata dalība šādu konvencijā, kas aizliedz šādu bruņojumu, jo "laiki mainījušies".
"Manuprāt, pilnīgi noteikti mums jāpaliek Otavas konvencijas ietvaros un jāstrādā ar citām NATO dalībvalstīm. Mēs neesam ne ar ko īpašāki. Atcerēsimies, ka diskusija sākās ar jautājumu, vai mums vajag kājnieku mīnas, bet ir nepareizs uzskats, ka mums tādu nav; mums tādas ir. Tās ir attālināti vadāmas, tādas, kādas izmanto, bruņojumā uztur sabiedrotie," teica Valainis.
"Ir jānovērtē tas, ka šī diskusija vispār ir [..] Jāsaprot, ka šobrīd sabiedrības interese pārliecināties, ka mūsu bruņotajiem spēkiem ir visi vajadzīgie līdzekļi, ir normāla. Tas parāda, ka pilsoņi nav vienaldzīgi," izteicās NA pārstāvis Butāns.
Viņš aicina paturēt prātā, ka situācija var mainīties un ka arī par bezpilota lidaparātu nozīmi mūsdienu karalaukā savulaik domas dalījās.
"Tieši šāda pati diskusija ir bijusi Somijā, arī Igaunijā, pirms gada. Kas man ir svarīgi - ko domā NBS, ko domā eksperti. [..] NBS komandiera skaidrojums bija plašs un izsmeļošs," piebilda Švinka.
"Ja kāds izlasītu secinājumus, kādi izdarīti Igaunijas diskusijai un kādi ir Latvijai, - ārkārtīgi līdzīgi," viņš piebilda.
Par Otavas konvenciju
Otavas konvencija tika parakstīta laika posmā no 1997. gada 3. decembra līdz 4. decembrim Otavā (Kanādā).
Konvencija stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Lai pievienotos Otavas konvencijai, valsts oficiāli paziņo par piekrišanu uzņemties konvencijā noteiktās saistības saskaņā ar valstī noteikto konstitucionālo kārtību, kas regulē pievienošanās procesu starptautiskiem līgumiem, norāda ANO.
Konvencijas mērķis ir mazināt cilvēku upurus, it sevišķi civilos, ko rada no distances nevadāmās kājnieku mīnas, aizliedzot, ierobežojot vai apturot to izmantošanu, krājumu veidošanu vai ražošanu.
Lai gan kājnieku mīnas, kā to pierādījis konflikts Ukrainā, tiek plaši izmantotas un ir efektīvas, ekspertu viedokļi dalās.
Visas Lielā jautājuma politiķiem diskusijas skaties šeit.
