Latvijā un Eiropā apdraudētie mazie ķīri iecienījuši Baltijas jūras ūdeņus

“Latvijā mazais ķīris ir samērā rets ligzdotājs. Tā ligzdojošā populācija novērtēta kā stipri apdraudēta, bet ziemojošā populācija pat kā kritiski apdraudēta. Arī Eiropā šīs sugas populācija nav liela (24-45 tūkstoši pāru pēc BirdLife International datiem) ar lejupejošu tendenci. Jauniegūtie dati Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas jūras ūdeņos dod jaunas zināšanas par mūsu ūdeņu nozīmi šai sugai pēcligzdošanas un migrācijas periodos,” teic projekta LIFE REEF eksperts-ornitologs Pēteris Daknis. 

Uzskaitēs redzams, ka mazie ķīri Latvijas piekarsti izmanto kā barošanās un atpūtas vietas. Sugas lielākais drauds ir ūdens piesārņojums, tāpat kolonijās ligzdojošo sugu pēdējos gados ietekmējusi arī putnu gripa, taču kopumā Eiropas populācijas lejupslīdes iemesls ir neskaidrs. Lai sugu pasargātu no iznīcības, citviet pasaulē tiek veidotas īpaši aizsargājamas jūras teritorijas. Latvijā šāda iemesla dēļ neviena jūras teritorija nav veidota. Taču jauniegūtie dati norāda, ka LIFE REEF izpētes teritorijas atbilst un pat pārsniedz Putnu direktīvas izvirzītos kritērijus aizsargājamo teritoriju izveidei. Par šādas teritorijas nepieciešamību vēl būs jālemj ornitologiem, kad būs apkopoti visu projektā veicamo uzskaišu dati.

Mazie ķīri ir nelieli kaijveidīgie putni ar kontrastējošu, melnbaltu tērpu, kam vasarā raksturīgs tumšs galvas apspalvojums. Tie barojas ar ūdens virsējos slāņos notveramām zivīm, gaisā un uz ūdens esošiem kukaiņiem. Latvijā ligzdo 150-400 mazo ķīru pāri, ligzdošanas kolonijas sastopamas vairākos ezeros un Daugavā. Pēc ligzdošanas vasaras otrajā pusē un migrāciju laikā visbiežāk novērojami jūras piekrastē, kad Latvijas teritoriju šķērso arī ārpus Latvijas ligzdojošā populācija daļa. Neliels skaits ziemo atklātā jūrā rietumos no Latvijas krastiem, retāk Rīgas jūras līcī. Piekrastē mazie ķīri ziemā biežāk novērojami pēc vētrām.

Putnu aviouzskaites veica pieredzējuši ornitologi jūras ūdeņos vasarā pēcligzdošanas periodā. Iegūtie dati ir piemēroti ne tikai kopējā indivīdu skaita aprēķināšanai interesējošajām sugām, bet arī telpiskai modelēšanai. Uzskaites veiktas noteiktos uzskaišu maršrutos, kas izvietoti Baltijas jūrā trijās LIFE REEF teritorijās – Zēģelnieku sēkļi, Alku sēklis un Papes kalva. 

Dabas aizsardzības pārvalde projektu LIFE REEF jeb Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā īsteno kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR un Daugavpils universitātes aģentūru Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 kvadrātkilometru platībā. Plašāka projekta informācija pieejama interneta vietnē reef.daba.gov.lv.