foto: Aleksandrs Balodis
Latvijā meklēšanā izsludina invazīvu vaboli
Upeņu šaurspārnkrāšņvabole uz upeņu lapas, 2013. gada jūnijā Īslīces pagastā.
Sabiedrība
2024. gada 1. februāris, 05:38

Latvijā meklēšanā izsludina invazīvu vaboli

Jauns.lv

Latvijā parādījies jauns, invazīvs kaitēklis – upeņu šaurspārnkrāšņvabole Agrilus ribesi, ziņo Valsts augu aizsardzības dienests.

Laboratorijā vienā upeņu paraugā no Zalves pagasta Aizkraukles novadā atrasts kāpurs un upenei bija tipisks bojājums, kāds raksturīgs šai vaboļu sugai – kāpura izgrauzta spirālveida eja.

Šīs vaboles pamatā izplatītas Rietumeiropā, galvenokārt Francijā, konstatētas arī Polijā, ir daži novērojumi Zviedrijā un Piemaskavā.

Līdz šim Latvijā bija tikai viens laboratoriski neapstiprināts atradums 2013. gadā Īslīces pagastā, Bauskas novadā. Pieaugušās vaboles ir ļoti līdzīgas aveņu šaurspārnkrāšņvabolēm Agrilus cuprescens. Tās kāpuri veido līdz 14 centimetru garas spirālveida ejas rožu un kazeņu ģints augu stumbros.

Upeņu šaurspārnkrāšņvaboļu kāpuri savu barības augu stumbros un zaros veido 18 līdz 28 centimetru garas spirālveida ejas, kas atrodas zem mizas. Ejas nobeigums noslēdzas stumbra serdē, kur kāpurs pēc pārziemošanas iekūņojas. Pēc izšķilšanās pieaugusī vabole pa caurumu pamet bojāto stumbru. Šo vaboļu kāpuri barojas un attīstās jāņogu ģints augu stumbros.

foto: Arturs Stalažs
Shematiski uzzīmēts upeņu šaurspārnkrāšņvaboles kāpura radīts spirālveida alojums, kāds tas ir zem stumbra mizas.

Tāpēc visiem, kas audzē ērkšķogas, jāņogas un upenes, būtu jāpalūkojas savos dārzos, vai vasarā nav manīti šo augu dzinumi ar izgrauztām ejām. Vasarā, atrodot uz lapām šaurspārnkrāšņvaboļu īpatņus, būtu labi, ja pieaugušās vaboles vai kāpuru atstātas ejas ne vien tiktu nofotografētas, bet arī noķert un nogādāt pašus “vaininiekus” pētniekiem Daugavpils Universitātē.

Saziņai: Dmitrijs Teļnovs, e-pasts: anthicus@gmail.com, vai Dārzkopības institūtā Dobelē Arturs Stalažs, e-pasts: arturs.stalazs@lu.lv, jo sugas noteikšana pēc attēliem ir gandrīz neiespējama. “Kopumā priecāsimies arī par visiem ziņojumiem, kur būs dokumentēti šo vaboļu radītie bojājumi ērkšķogām, jāņogām un upenēm,” norāda Valsts augu aizsardzības dienests.

Sugu noteikšanai ir būtiski, lai paraugi ir pareizi saglabāti. Noķertās vaboles būtu jānoliek glabāties saldētavā (–20 °C) vai jāievieto degvīnā. Kopumā, lai paraugi būtu pēc iespējas labāk saglabāti tālākiem pētījumiem, lūgums uzreiz sazināties ar pētniekiem, lai var sarunāt ātrāku paraugu saņemšanu un nogādāšanu laboratorijā tālākai uzglabāšanai piemērotākos apstākļos.