Vispārējā ienākumu deklarācija Latvijā attieksies uz pilnīgi visiem cilvēkiem, ieskaitot pensionārus
Valdība otrdien pieņēma ēnu ekonomikas apkarošanas plānu: kopumā 50 pasākumi, kuriem tuvāko 4 gadu laikā jāsamazina tās apjoms vismaz par 1% un jādod budžetam papildu 120 miljoni eiro. Un ko mums, vienkāršajiem iedzīvotājiem, gaidīt no šī dokumenta?
Sāksim ar vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Šķietami arī šobrīd mēs iesniedzam deklarācijas, ja gribam atgūt daļu no pārmaksātajiem nodokļiem, piemēram, par medicīnu vai izglītību. Ja mums nav ko atdot, tad vienalga pēc gada rezultātiem var veidoties atšķirība - vai nu mēs esam parādā budžetam, vai arī tas mums, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Jauna diena".
Bet vispārējās deklarācijas jēga ir tāda, ka tas attieksies uz pilnīgi visiem cilvēkiem, ieskaitot pensionārus. Un īpaši sāpīgi tam ir jāiesit tiem, kas strādā ēnu zonā. Ja cilvēkam tiks deklarēta, piemēram, minimālā alga kā ienākuma avots, bet noskaidrosies, ka viņš tērē vairāk, tad ar viņu nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, mērķis ir pateikt — lūk, visi mani ienākumi, un es no tiem esmu samaksājis nodokļus, raksta "Rus.lsm.lv".
Kā tas varētu izskatīties? VID pēc gada rezultātiem katram iedzīvotājam atsūta datus par viņa ienākumiem, un cilvēks, tos pārbaudot, tiem piekrīt. Jā, viss ir pareizi. Bet tālāk VID raugās, lai debets sakristu ar kredītu.
Plānā ar nosaukumu "skaidrās naudas aprites ierobežošana" ir daudz interesanta. Piemēram: "prioritāte būs algu izmaksa bezskaidras naudas maksājumos." Vienlaikus darbinieks un darba devējs tomēr varēs vienoties par algas izmaksu skaidrā naudā, taču tas nav apsveicami. Kāpēc?
Tieši ar skaidru naudu biežāk notiek dažādas mahinācijas un nodokļu nemaksāšana kopā ar naudas atmazgāšanu. Ja tomēr darba devējs maksā algu skaidrā naudā, tad viņam par to jāinformē VID.
Tālāk teikts: "Noteikt iemaksu deklarēšanas un skaidras naudas izņemšanas sliekšņus bankomātos, izstrādāt regulējumu, kas uzliktu par pienākumu bankām reizi ceturksnī informēt Valsts ieņēmumu dienestu par šādām klientu manipulācijām." Ko tas nozīmē? Šobrīd ir slieksnis, kad bankas ziņo uzraudzības dienestiem, ka klients iemaksā naudu bankomātā - 7000 eiro. Būs - minimums (700 eiro) un viss, kas augstāks.
Iespējams, par to vēl būs diskusijas, taču visbiežāk figurē tieši minimālās algas apmērs. Un, ja, iemaksājot bankomātā šo summu, var saprast valsts bažas un vēlmi sekot līdzi, cik iemaksā, tad rodas jautājums - kāpēc jāseko tam, kad cilvēks no bankomāta izņem skaidru naudu? Iespējams, VID skatījumā, šādi var norēķināties par precēm un pakalpojumiem bez čeka.
Ir vēl kāds interesants punkts: valsts grib zināt visu par cilvēkiem, kuri ir darbspējīgā vecumā, bet kuriem nav nekādu oficiālu ienākumu. Vai arī viņiem ir parādi, piemēram, par alimentiem. Un tādu ir ap 40 līdz 50 tūkstošiem cilvēku.
