Izcilā latviešu gleznotāja Rūdolfa Piņņa darbus varēs aplūkot mākslas centra “Zuzeum” izstādē “Es dzīvoju krāsās”
No 2024. gada 9. februāra līdz 28. aprīlim mākslas centra “Zuzeum” Mazajā izstāžu zālē būs skatāma Rūdolfa Piņņa darbu izstāde “Es dzīvoju krāsās”. Ar šo izstādi mākslas centrs aizsāk jaunu izstāžu konceptu, kur Mazā izstāžu zāle tiek izmantota kā neatkarīga mākslas telpa – baltais kubs, ļaujot apmeklētājam padziļināti ielūkoties viena autora mākslas pasaulē.
Izstādē tiks eksponēti 30 mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, kas radīti laikā no 1936. līdz pat 1990. gadam un ļauj ielūkoties dažādos Rūdolfa Piņņa daiļrades posmos. Izstādes kuratore ir Dace Lamberga, izstādes scenogrāfs – Reinis Liepiņš un arhitektu birojs “Sudraba Arhitektūra”.
Izstādes kuratore Dace Lamberga raksta: “Rūdolfs Pinnis (1902–1992), viena no spilgtākajām personībām latviešu 20. gadsimta glezniecībā, allaž ir fascinējis ar savas daiļrades temperamentīgo krāsainību, ar simtprocentīgo, nenogurstošo atdevi radošajam mērķim. Mūsdienu cilvēkam Zuzānu kolekcijas izstāde “Es dzīvoju krāsās” ļauj atklāt meistara drosmīgi daudzveidīgos meklējumus vairāk nekā 50 gadu garumā. 60. gadu ainavas fascinē ar tā laika latviešu mākslai neierasti stilizēto dabas formu atspoguļojumu un skanīgo kolorītu. Meistara spēks slēpās neierastu krāsu salikumu pretstatos, plašos triepienos, radot savus individuālos “krāsu kauju” variantus. Kad 1972. gadā Rūdolfam Pinnim pēc ilgiem gadiem radās iespēja apmeklēt jaunības pilsētu Parīzi, viņa glezniecība kļuva tēlaini emocionālāka un formā sarežģītāka.”
Īpaši jāizceļ tas, ka izdevniecības “Neputns” sērijā “Latvijas mākslas klasika” pavisam drīz iznāks jau divdesmit septītais izdevums – “Rūdolfs Pinnis”, kura teksta autore ir Dace Lamberga. Izdevumu varēs iegādāties arī mākslas centrā “Zuzeum”.
Par izstādes kuratori Daci Lambergu:
Mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga ir kuratore vairāk nekā piecdesmit izstādēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, mākslas institūcijās Armēnijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Islandē, Īrijā, Krievijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā un Zviedrijā. Izdevniecībā “Neputns” viņa ir publicējusi grāmatas par 20. gadsimta glezniecību: “Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gs. sākumā” (2004, arī franču un angļu valodā), “Latvijas māksla simbolisma laikmetā” (2019), kā arī monogrāfijas par Jēkabu Kazaku, Valdemāru Toni, Rūdolfu Pērli, Konrādu Ubānu, Leo Svempu, Rūdolfu Pinni un citiem māksliniekiem.
Par izstādes arhitektu Reini Liepiņu:
Reinis Liepiņš (dz. 1970) ir arhitekts, kura darbības lauks aptver kultūrvēsturiskā mantojuma pielāgošanu, dizainu, interjeru un arhitektūru. Pēdējā laika nozīmīgākajos projektos – Hanzas Peronā Rīgā, Valmieras teātra Kurtuvē un Rīgas pils Konventa / Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja atjaunošanā – R. Liepiņš apvieno vēsturisko vērtību saglabāšanu un jaunas, ekonomiski pamatotas arhitektūras pievienošanu augstvērtīgā estētikā. 1998. gadā nodibina arhitektu biroju “Sudraba Arhitektūra”. Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāti vairāk kā 60 arhitektūras projekti gan Latvijā, gan arī citur Eiropā.
Mākslas mediatori un publiskā programma:
Šīs izstādes laikā izstāžu zālē darbosies mākslas mediatori, ar kuriem varēs apspriest un diskutēt par izstādītajiem mākslas darbiem. Projekta publiskās programmas ietvaros norisināsies dažādas darbnīcas, lekcijas un sarunas, ar kurām varēs iepazīties mākslas centra mājaslapā.
