Padomju palieka vai nepieciešamība? Kā "inventarizācijas lietas" kavē un sadārdzina būvdarbus
foto: Edija Pālens/LETA
Iepriekšējā gada sākumā - tagadējā Saeimas priekšsēdētāja, bet tolaik vēl Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) - rosināja atteikties no inventerizācijas lietām, kuras viņasprāt ir nevajadzīga palieka no padomju laikiem.
Sabiedrība

Padomju palieka vai nepieciešamība? Kā "inventarizācijas lietas" kavē un sadārdzina būvdarbus

Jauns.lv

Pirms milzīgās gandarījuma sajūtas, ko sniedz savas mājas uzbūvēšana un apdzīvošana, jāpaveic milzīgs darba apjoms, kura pamatā ir plānošana un, visticamāk, palīdzība no kredītiestādes, pie kuras, kā zinām, mūslaikos nemaz nav tik viegli tikt. Papildu stresu un grūtības šajā ziņā sagādā arī birokrātijas šķērsļis (viens no daudziem), ko tautā sauc par "inventarizācijas lietām".

Padomju palieka vai nepieciešamība? Kā "inventariz...

Raksta turpinājumā būs neizbēgami jācitē Ministru kabineta noteikumi un jālieto jēdzieni, kuri vairumam drīzāk varētu radīt jautājumus, nevis sniegt atbildes.

Tamdēļ iesākumā izskaidrosim, kādēļ par šo ir vērts runāt.

Inventarizācijas lieta, jeb pilnajā nosaukumā  - Būves kadastrālās uzmērīšanas lieta būtībā nozīmē to,  ka Valsts zemes dienests (VZD) nāks ciemos pie jums, piemēram, uz jūsu jaunuzbūvēto namu, lai mērītu un piefiksētu tā plānojumu, kurš pēcāk nonāks datubāzē.

Problēma - bez šiem dokumentiem namu nav iespējams nodot ekspluatācijai un uz šo VZD pakalpojumu ir garas rindas.

Tas nostāda jūs kā aizņēmēju, maigi sakot, ļoti neērtā situācijā bankas priekšā, kurai rodas jautājumi par to, kādēļ projekts ir ievilcies garumā uz vairākiem mēnešiem.

Lieki piebilst, ka situācijā, kad ir runa par uzņēmumu, izmaksas var būt vēl lielākas un sekas - vēl dziļākas. Objektu nevar savlaicīgi nodot ekspluatācijā, uzņēmējs nevar uzsākt komercdarbību, nākas sniegt skaidrojumus bankām, uzņēmuma fokuss tiek vērsts uz birokrātisko šķēšļu risināšanu, kā rezultātā neattīstās ekonomika, valsts nesaņem nodokļus, kurus jau varētu tērēt kopējās sabiedrības vajadzībām.

Un protams, ka šis valsts iestādes sniegtais pakalpojums, kura saņemšanai jūs stājaties garā rindā, ir maksas pakalpojums.

Jauns.lv ir zināms par gadījumiem, kuros bankas finansēti un visādi citādi pēc plāna ritoši projekti iestrēgst ceļā aiz lēni kustošas birokrātijas.

Iemesli tam ir dažādi, bet būtība nemainās - šādā veidā cilvēki "ieķeras" gausā valsts iestāžu paģērētā procesā, kas nepavisam nerezonē ar pavisam citā tempā strādājošām kredītiestādēm un projektu termiņiem.

"Nevajadzīga palieka no padomju laikiem"

Iepriekšējā gada sākumā - tagadējā Saeimas priekšsēdētāja, bet tolaik vēl Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) - rosināja atteikties no inventarizācijas lietām, kuras viņasprāt ir nevajadzīga palieka no padomju laikiem.

Kad Mieriņa pērn janvārī šo pauda, VZD publiski atklāja, ka rindā uz kadastrālo uzmērīšanu dirn 7062 pasūtījumi.

Mieriņa uzsvēra, ka atsakoties no šī procesa, neciestu ne projektu kvalitāte, ne drošība, kuru jau uzrauga citas institūcijas.

Viss šis šķita pietiekams pamats vērsties VZD ar dažiem jautājumiem, uz kuriem prasījās vienkāršas atbildes.

Taču izrādās, ka VZD domā citādi. Dienestā apgalvo, ka kadastra datu pieejamība ir "atslēga dažādu lēmumu pieņemšanā par nekustamā īpašuma izmantošanu, īpašumtiesību sakārtošanu un to attīstību, kā arī dažādu administratīvu un plānošanas dokumentu/funkciju nodrošināšanas".

Neatsverami šie dati esot valsts un civilās drošības nodrošināšanā.

"Piemēram, savulaik pēc piedzīvotā ugunsgrēka kādā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kad bojā gāja cilvēki, gan dzēšanas darbos, gan pēc tam arī dažādu izmeklējumu veikšanai noderēja, ka valsts rīcībā ir būvju digitālie dati. Šādos gadījumos glābējiem ir svarīgi zināt ne tikai to, kur ir, piemēram, tuvākās ūdens ņemšanas vietas, bet arī to, kāds ir nelaimē nonākušā un nereti arī līdzās esošo īpašumu plānojums," skaidroja VZD Sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Kantiņa.

Skan labi. Taču, pērn aktualizējot šo jautājumu, sarunā ar aģentūru LETA Mieriņa argumentēja, ka šajā VZD sniegtajā maksas pakalpojumā iegūstamos datus var iegūt arī citos veidos, piemēram Būvniecības informācijas sistēmā, kurā  tiek ievietoti projekti, reģistrētas izmaiņas tajos.

Projektu attīstītājiem ir kredīti, bet zemes dienestam - rīcības plāns

Jautājām arī par to, kādēļ projektu attīstītāji sūdzas par ilgo laiku, kas jāpavada, stāvot rindā uz šī procesa pabeigšanu un vai kaut kas tiek darīts lietas labā.

VZD pārstāve informēja, ka šobrīd pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma ir samazinājies par 50%.

Šī atbilde gan nedaudz skan pēc sarunas novirzīšanas no fakta, ka vēl gluži nesen rinda ir bijusi problemātiski gara.

VZD gan skaidro, ka pie vainas šeit ir tie, kuri šo dokumentu sakārtošanu atstājuši uz "pēdējo brīdi".

"Ja salīdzinām ar pieprasījumu 2022. gadā, kad stājās spēkā likumdevēja prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kura būvniecība ir uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra. Stājoties spēkā šim regulējumam, atklājās, cik daudzu īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus pat vēl no pagājušā gadsimta sešdesmitiem gadiem," pauda VZD pārstāve.

Viņa norāda, ka, lai gan jaunās normas izpildei likumdevējs bija devis astoņu gadu termiņu, daudzi īpašnieki nolēma šo jautājumu mēģināt atrisināt vien pēdējā gadā.

Tādējādi pieprasījums pēc pakalpojuma vairākkārt pieauga, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Īpašnieki pirms likuma izpildes termiņa kļuva īpaši aktīvi un vēlējās sakārtot savas īpašuma lietas.

VZD apgalvo, ka, atkarībā no dienesta reģionālās pārvaldes šobrīd - 2024. gada janvārī, reģistrētajiem būvju kadastrālās uzmērīšanas ierosinājumiem no priekšapmaksas rēķina apmaksas brīža līdz objekta apsekošanai apvidū  rindā jāgaida no 3 līdz 7 mēnešiem, bet prioritāri izpildāmajiem būvju kadastrālas uzmērīšanas ierosinājumiem – vidēji no 1 līdz 4 mēnešiem.

Tos, kuriem šis ir aktuāli nāksies tomēr apbēdināt, jo izskatās, ka šobrīd saruna ir par to, kā mazināt rindas, nevis atteikties no inventarizācijas lietām kā no pagātnes.

VZD norāda - sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir radīts rīcības plāns, par kuru ir informēta arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, no kuras arī izskanēja aicinājums beigt nodarboties ar inventarizācijas lietām.

Lai šo rīcības plānu kāds varētu izprast, ir jāiedziļinās garā Ministru kabineta (MK) noteikumu atreferējumā.

Pirms turpinām, jāpiebilst, ka var saprast lasītājus, kuriem VZD sniegtais skaidrojums izklausīsies pēc problēmas saskaldīšanas, jaunu nosacījumu, specifisku nianšu ieviešanas, un sava veida birokrātijas "diversificēšanas", tā vietā, lai mestu mieru inventarizācijas lietām kā tādām.

Ko īsti pasaka MK noteikumu virtene?

Īsumā  - VZD ir nācis klajā ar dažādiem kompromisiem, taču neatsakās no inventarizācijas lietām.

Tā piemēram, ir veikti grozījumi MK 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, kas stājās spēkā 2023. gada 28. janvārī (turpmāk – Grozījumi MK noteikumos Nr.263).

Tie paredz ēkas vai telpu grupas datu reģistrāciju vai aktualizāciju kadastrā, neieplānojot un neveicot reālu kadastrālo uzmērīšanu, ja izpildās konkrēti nosacījumi:

• no būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) saņemtas ziņas par ēku vai telpu grupu un paziņojums par būvniecību ar ierosinātāja apstiprinājumu par būvdarbu pabeigšanu vai paskaidrojuma raksts ar pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdarītu atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, kas vienlaicīgi ir uzskatāms arī par iesniegumu kadastra objekta reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai kadastrā;

• par nepabeigtu jaunbūvi (ēku, kurai nav izbūvēti visi stāvi vai visi konstruktīvie elementi) VZD iesniegta nepabeigtas jaunbūves deklarācija. 

Vēl no 2023. gada 28. marta stājās spēkā MK 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 116), kas vienkāršo būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgojot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

Jaunā kārtība arī ļauj atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamie dati tiek iegūti no BIS vai ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem.

Piemēram, persona var ierosināt inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai izpildmērījuma plānu.

Minētais process saīsina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 22 darba dienām līdz 15 darba dienām, kā arī samazina izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiek veikta inženierbūves kadastrālā uzmērīšana ar apsekošanu apvidū, norāda VZD.

Lai mazinātu administratīvo un finanšu slogu personām, Ministru kabineta noteikumi Nr. 116 paredz regulējumu, kas nosaka, ka gadījumā, ja ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un kadastrā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama, un ēka vai telpu grupa tiek sadalīta vai apvienota atbilstoši BIS pieejamai vai uzrādītajai būvniecības dokumentācijai, tādējādi mazinot pakalpojuma izpildes laiku un izmaksas.

Kā trešo lietu VZD min no 2023. gada 1. septembra nodrošināto iespēju pēc klienta vēlmes ierosināt ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu vienkāršotā kārtībā.

"Šajos gadījumos, ja VZD ir iesniegts būvprojekts vai ēkas stāva plāns, vai telpu grupas plāns, kas atbilst izbūvētajai situācijai apvidū un ir sagatavots vektordatu – DGN vai DWG formātā, ko ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu parakstījis dokumenta autors, VZD ēkā vai telpu grupā veic kontrolmērījumus un par pakalpojumu piemēro maksu 50 % apmērā par ēkas katra apbūves laukuma kvadrātmetru vai telpas katra kopējās platības kvadrātmetru," skaidros VZD atbildē.

Pagaidām vēl jāgaida, kādu rezultātu nesīs VZD iniciatīva, kura varētu iepriecināt tos, kuri plāno privātmājas būvēšanu.

2023. gada nogalē VZD ir sagatavojis un nodevis saskaņošanai Tieslietu ministrijai grozījumu projektu MK noteikumos Nr. 116, kas paredz vienkāršotu un paātrinātu privātmāju kadastrālās uzmērīšanas un datu reģistrācijas procesu, samazinot administratīvo slogu personām, kas vēlas nodot ekspluatācijā viena dzīvokļa dzīvojamo māju.

Paredzēts, ka gadījumos, kad tiks ierosināta viena dzīvokļa dzīvojamās mājas kadastrālā uzmērīšana, VZD to apvidū neapsekos un datu reģistrācijas pakalpojumu izpildīs kā atsevišķu būvju kadastrālās uzmērīšanas darbību.

Te jau atkal talkā nāks daudzkārt pieminētā Būvniecības informācijas sistēma (BIS) -  VZD iecerētajos grozījumos paredzēts, ka informāciju par viena dzīvokļa dzīvojamo māju, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai kadastrā, iegūs no BIS pieejamās informācijas un VZD iesniegtajām fotogrāfijām.