Sprūds: militārus pretmobilitātes pasākumus plāno visas Baltijas valstis
Militāri pretmobilitātes pasākumi pašlaik tiek plānoti visās Baltijas valstīs, un par Baltijas austrumu robežas aizsardzību sabiedrība tiks informēta piektdien pēc visu trīs valstu aizsardzības ministru tikšanās, ar padomnieces Ilzes Maskalānes starpniecību pavēstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Pēc Sprūda paustā, prettanku mīnas un kājnieku mīnas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā. NBS šobrīd strādā pie detalizēta austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiks paredzēti veidi, kā nodrošināt valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.
Otavas konvencija aizliedz izmantot, glabāt, ražot, importēt un eksportēt tādas kājnieku mīnas, kas konstruētas tā, lai eksplodētu brīdī, kad tai tuvojas vai ar to saskaras kāds cilvēks. Taču prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas Otavas konvencija neaizliedz.
"Jautājums par Otavas konvenciju ir gan militārs, gan politisks. Kā aizsardzības ministram man ir svarīgs NBS vērtējums. NBS ir uzdots sagatavot šādu izvērtējumu, un tā rezultātus uzzināsim tuvākajā laikā," uzsvēra ministrs.
Izstāšanās no Otavas konvencijas ir arī politiska izšķiršanās ar potenciālām sekām uz mūsu sabiedroto nostāju, norādīja Sprūds.
Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalīsies Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Aizsardzības ministri tikšanās laikā pārrunās reģionālās drošības jautājumus un savstarpējo sadarbību bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā un kopējos Baltijas valstu aizsardzības nozares iepirkumos. Ministru dienaskārtībā būs arī NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzības stiprināšana.
Piektdien Aizsardzības ministrijā paredzēta ministru preses konference.
