Pēterbaznīcas “afēra”: 1. stāsts. Ko saka Vācijas vēstniecība un Kultūras ministrija?

Pēc pāris mēnešiem apritēs divi gadi kopš Saeima ar īpašu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu” vienu no Latvijas galvaspilsētas dominantēm bez atlīdzības nodeva LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam (Stiftung St. Petrikirche Riga). Lai arī Baznīcas primārais uzdevums ir “dvēseļu glābšana” un svētdarbību veikšana, šajā skandāliem pavadītajā darījumā bija nojaušams LELB “virsuzdevums” - iegūt nevis “pestīšanas templi”, bet gan ienesīgu īpašumu.

Naudas smaka

Līdz 1939. gadam Pēterbaznīca bija Latvijas vāciešu draudzes pārziņā, bet pēc vācbaltiešu repatriācijas uz Vāciju baznīca uz pāris gadiem pārgāja latviešu draudzes pārvaldībā, līdz 1941. gadā, nacistiem iebrūkot Latvijā, to sagrāva. Pēc kara dievnamu padomju vara atjaunoja un nodeva Rīgas pašvaldībai, kura tur iekārtoja gan muzeju un koncertzāli, gan būves torni pārvērta par skatu laukumu, iecienītu tūrisma objektu. Protams, ateistiskais režīms tajā nepieļāva nekādas reliģiskas norises. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas tajā atsākās latviešu luterāņu dievkalpojumi, bet pati ēka un zeme palika valsts īpašumā jeb galvaspilsētas pašvaldības pārvaldībā. Rīdzinieki to uzskatīja par “pilsētas baznīcu” līdz viss mainījās 2022. gadā.

Daudzi uzskatīja un joprojām tā domā, ka 2022. gada Saeimas lēmuma virzību vadīja nevis Dieva valstības taisnīgums, bet gan naudas velns.

Pagājušās desmitgades beigās Vācijas parlaments (Bundestāgs) jau toreiz sliktā tehniskā stāvoklī esošo Pēterbaznīcu atzina par nozīmīgu vācbaltiešu kultūras mantojumu un tam vācu diasporas atbalsta budžetā nolēma atvēlēt vairāk nekā 33 miljonus eiro, lai dievnamu restaurētu. Galvenais priekšnoteikums, lai Latvijā tiktu pie šīs naudas, bija sakārtot īpašumtiesības.

Vācijas Federatīvajai Republikai (VFR) pēc būtības jau nebija svarīgi, kam Pēterbaznīca pieder, bet gan tas, lai visi papīri būtu kārtībā, bija nepieciešams, lai Zemesgrāmatā un īpašumu dokumentos būtu ierakstīts viens atbildīgais: tā varēja būt gan pašvaldība, gan draudze vai Baznīca kopumā, un tamlīdzīgi. Tad nu LELB arī sajuta “naudas smaku”.

LELB pēkšņi savā sastāvā iekļāva neatkarīgi darbojošos vācu Svētā Pētera draudzi, lai varētu pretendēt uz “vēsturisko īpašumu” un šim mērķim izveidoja “LELB Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumu”. Sākās ar daudziem skandāliem un protestiem pavadītais Pēterbaznīcas īpašuma sakārtošanas process.

Zīmīgās Vācijas prezidenta vizītes

Pēc visa spriežot, LELB visu šo procesu kaismīgi lobēja. Par to liecina kaut vai tas fakts, ka 2022. gada pirmajā pusgadā Latviju divas reizes apmeklēja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Pirmo reizi mēnesi pirms Saeimas galīgā lēmuma pieņemšanas – februārī, bet otro reizi – jūnijā, kad Vācijas prezidents arī piedalījās svinīgajā ceremonijā, lai nosvinētu Pēterbaznīcas nodošanu vācu draudzei.

Jāteic, ka viņš Latvijā viesojās arī 2017. gada februārī, kad kopā ar toreizējo Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni piedalījās Reformācijas 500. gadadienas ceremonijā, kurā Pēterbaznīcas laukumu pārdēvēja Reformācijas vārdā. Lai arī VFR politikā galvenā teikšana ir kancleram, tomēr Vācijas prezidenta viesošanās Latvijā, lai inspicētu, kas notiek Pēterbaznīcā, liecina par to, ka Vācijas varas gaiteņos ir pastiprināta interese par to, kas notiek Pēterbaznīcas sakarā.

Kultūras ministre un Vācijas vēstnieks Pēterbaznīcā

Kārtējo reizi tas apliecinājās šī gada 11. janvārī, kad Pēterbaznīcu apmeklēja Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts un kultūras ministre Agnese Logina, lai, kā teikts vēstniecības “Facebook” lapā, “sadarbotos, lai saglabātu Eiropas kultūras mantojumu Latvijā”. Abi apmeklēja gan Vāgnera namu (teātri) Vecrīgā, kura rekonstrukcijai Vācija nolēmusi atvēlēt 5,2 miljonus eiro, gan Pēterbaznīcu.

“Arī Svētā Pētera baznīcu turpmākajos gados paredzēts nopietni restaurēt apjomīga būvprojekta ietvaros, un arī šeit Vācijas Federatīvā Republika sniegs atbalstu. Patlaban notiek intensīvi plānošanas un sagatavošanas darbi. Apskates laikā ministre Agnese Logina un vēstnieks Kristians Helts varēja gūt iespaidu par abos projektos panākto progresu. Ar prieku turpināsim intensīvo sadarbību, lai saglabātu bagāto Eiropas kultūras mantojumu Latvijā,” raksta vēstniecība.

Pēterbaznīcai iezīmētais finansējums vēl nav piešķirts, bet pašreiz runa ir par 33,088 miljoniem eiro, kurš gadu no gada tiek “atjaunots”. Jāteic, ka pirms četriem gadiem šim mērķim bija paredzēts par pusmiljonu vairāk.

Vācijas vēstniecība:  Vācija gatava finansiāli atbalstīt Pēterbaznīcas atjaunošanu

Jauns.lv gan Vācijas vēstniecībai, gan Kultūras ministrijai jautāja, kādi bija šīs vizītes Pēterbaznīcā apmeklējuma rezultāti un uz kādu VFR finansējumu var cerēt Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājums. 

Vācijas vēstniecības Latvijā Preses nodaļas vadītājs Kristofers Gronavs Jauns.lv pauda: “Vācijas Federatīvā Republika ir gatava atbalstīt, jo īpaši finansiāli, plānoto Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanu kā nozīmīgu Eiropas kopējā kultūras mantojuma sastāvdaļu. Taču tas nav “Vācijas valdības redzējums” uz Pēterbaznīcas nākotni, bet gan atbalsts Latvijas valsts plāniem.

Pēterbaznīcas statusu un tās izmantošanas un restaurācijas nosacījumus regulē 2022. gada 24. martā Saeimā pieņemtais un 2022. gada 7. aprīlī izsludinātais “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Vācijas Bundestāgs jau ir iezīmējis atbilstošus budžeta līdzekļus plānotās Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas finansiālam atbalstam (skatīt 2023. gada federālā budžeta 05. daļas 896 31. sadaļu).”

Minētās sadaļas “Kultūras sakaru uzturēšana ar ārvalstīm” (Pflege kultureller Beziehungen zum Ausland) 8. un 9. punktā iezīmēts finansējums Rīgai (8. punktā – 33,088 miljoni Rīgas Pēterbaznīcai).

Kultūras ministrija: koncepcija vēl tikai tiek gatavota

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale Jauns.lv teica: “Atbilstoši Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumā noteiktajam valstij un pašvaldībai ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tostarp (LELB Vācu Svētā Pētera draudzes) nodibinājums var piesaistīt valsts līdzfinansējumu no Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas un Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas, kuru mērķis ir nodrošināt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu izpēti, konservāciju un neatliekamu restaurāciju.

Tāpat likums nosaka, ka nodibinājums viena gada laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas iesniedz Kultūras ministrijai saskaņošanai nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, un pēc tam reizi gadā pārskatu par nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanu.

Ņemot vērā, ka šobrīd koncepcija vēl tiek gatavota iesniegšanai Kultūras ministrijā, ministre vizītes laikā guva ieskatu nodibinājuma līdz šim paveiktajā un nākotnes iecerēs. Kultūras ministre Agnese Logina kopā ar Vācijas vēstnieku Latvijā Kristianu Heltu apmeklēja ne vien Rīgas Svētā Pētera baznīcu, bet arī apskatīja, kā norisinās Vāgnera nama rekonstrukcija.

Kā jau norādīja Vācijas vēstniecība Latvijā, tad tuvākajos gados ir paredzēta baznīcas restaurācija, un šobrīd notiek intensīvi plānošanas darbi. Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēkai ir nozīmīga kultūrvēsturiskā vērtība, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir šādu vērtību saglabāšana arī turpmākos gadu desmitus.

Par VFR ieguldījumu dievnamā lūgums vērsties pēc informācijas nodibinājumā.”

Rīt, 23. janvārī, Jauns.lv turpinās rakstu sēriju ap kolīzijām Pēterbaznīcas sakarā ar ieskatu dievkalpojuma norisē un ko par to visu saka latviešu draudzes locekļi, bet turpmākajās dienās būs ieskats Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumā, ko par Pēterbaznīcas stāvokli saka kultūras mantojuma sargi un ar kādiem skandāliem risinājās Pēterbaznīcas īpašumtiesību kārtošana.