Policists drosmīgi savaņģo stirnu, Baltijas jūra kļūst sarkana, Alūksnē maksās policijas ziņotājiem: kriminālā province
Alūksnes novada pašvaldības nolēmusi maksāt ziņotājiem un sūdzmaņiem, kuri pašvaldības policijai palīdzēs notvert likumpārkāpējus. Varēs nopelnīt pat 100 eiro. Raizes kārtības uzraugiem sagādājusi arī dzīvā daba. Tā pašvaldības policistam kādas mājas pagalmā nācās „arestēt” tur nelikumīgi mājojošu stirnēnu, bet vides inspektoriem Jūrmalā skaidrot, kāpēc jūra iekrāsojas sarkanā krāsā.
Savukārt Jelgavas pašvaldības policija netiek galā ar pārgalvīgajiem makšķerniekiem un slidotājiem, kuri cenšas pārbaudīt, vai ledus spēj izturēt viņu svaru un izklaides. Bet Krāslavā pamatīgas sirdsklauves sagādāja tehniskās apskates „kratīšanas stends”, kas draudēja sadragāt kādu apvidus auto.
Pašvaldības policists “arestē” stirnu
Digitālā ziņu vietne par dzīvniekiem un viņu aizstāvību “Zootēka” savā “Facebook” kontā publicējusi amizantu video, kurā pašvaldības policists kādas lauku mājas pagalmā “arestē” stirnu un viņu aizved uz mežu. “Zootēka” raksta: “Stirnai paveicās netikt suņu traumētai, bet policistam šis noteikti bija dienas foršākais darbiņš!”
Monta Marta par savā pagalmā sastapto stirnu vēsta: “Šodien daļa dienas aizgāja bembija misijā. Ilgi lūdzos, vai negrib iet uz mājām, bet šis ne par ko. Nāca talkā vietējā pašvaldības policija, tad nu kopā skrējām uz meža pusi."
Video guvis plašu ievērību un desmitu desmitiem komentāru. Kādā no tiem tiek vaicāts, uz kāda pamata pašvaldības policists aizturēja stirnu. “Zootēka” jokodamies atbild: “Ielaušanās un uzturēšanās privātīpašumā bez īpašnieka atļaujas. Civillikuma kurš tur pants...”
Baltijas jūra pārvēršas par Sarkano jūru
Aizvadītās nedēļas izskaņā pamatīgu satraukumu jūrmalniekos izraisīja Rīgas jūras līča kolorīti krasās pārmaiņas – tā ūdens kļuva izteikti sārts jeb sarkans. Valsts vides dienests (VVD), aizdomās par ūdens piesārņojumu, bija saņēmis ziņu no kādas Jūrmalas iedzīvotājas, kura uz piekrastes ūdens virsmas novēroja sarkanus pleķus - netipiski sarkanas krāsas izskalojumus posmā no Dzintariem līdz Jaundubultiem.
VVD veiktie mērījumi neuzrādīja piesārņojuma klātbūtni, un tika konstatēts, ka sarkanās krāsas pigmentus noteiktos apstākļos var izdalīt krastā izskalotās sārtaļģes.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece norādīja, ka, visticamāk, šajā gadījumā sarkano krāsu radījusi viengadīgā pavedienaļģe Ceramium, kas plaši sastopama apaugumos. Saskalota piekrastē tā pūst un atmirstot izdala sarkanus pigmentus, tādējādi jūras malu iekrāsojot sarkanu.
Jelgavā netiek galā ar pārgalvīgajiem “slīcējiem”
Neraugoties uz salu un ziemīgajiem laikapstākļiem, ledus ir trausls un bīstams, sevišķi uz upēm, kā tas ir Jelgavā. Tur vietējā pašvaldība izdevusi rīkojumu “Par aizliegumu atrasties uz ledus”. Kaut arī Lielupe nav pilnībā aizsalusi, uz ledus kāpj zemledus makšķernieki, lai ne tikai noķertu kādu zivteli, bet arī mēģinātu “aizceļot” līdz upes neaizsalušajai straumei. Vienā no pašvaldības policijas uzņemtajiem foto redzams, ka kāds bļitkotājs ērti iekārtojies pie dzelzceļa tilta, neaizdomājoties par to, ka viņš drīz pats varētu kļūt “lomu”, kurš jāķeksē ārā no ūdens.
Kāds interneta asprātis par pārgalvīgajiem Jelgavas bļitkotājiem ironizē: “Kas tas par zemledus makšķernieku, ja viņš ir virs ledus...”
Jelgavas pašvaldības policijā norāda, ka iedzīvotāji pārsvarā ir informēti, ka uz ledus atrasties ir aizliegts, tomēr, apsekojot Lielupi, Driksu un Svēti pilsētas teritorijā, policisti katru nedēļu sastop pārgalvīgus zemledus makšķerniekus. “Pēc pārrunām makšķernieki parasti nokāpj no ledus un dodas prom, jo apzinās, ka šī ir sodāma rīcība un par to var saņemt naudas sodu,” saka pašvaldības policijas pārstāve Sandra Matulēna un piebilst, ka visbiežāk zemledus makšķernieki tiek pamanīti uz Lielupes Pilssalas pusē.
Tāpat ekstrēmas sportiskas izklaides meklē arī slidotāji, kuri publiskas slidotavas vai ledus halles vietā izvēlas dabisku ūdenstilpi. Tā, piemēram, pagājušās nedēļas svētdienas agrā pēcpusdienā pašvaldības policija saņēma izsaukumu uz Gulbju dīķi, kur uz ledus atradās cilvēki. “Uz dīķa ledus slidoja 15 cilvēki. Policijas inspektori pa skaļruni personas informēja par aizliegumu atrasties uz ledus. Visas personas nekavējoties nokāpa no ledus un devās prom,” stāsta Sandra Matulēna.
Jāpiebilst, ka par rīkojuma atrasties uz ledus pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit naudas soda vienībām jeb 100 eiro. Kopš rīkojums ir spēkā – no pērnā gada decembra sākuma –, naudas sods Jelgavā gan nevienam nav piemērots, taču veiktas profilaktiskas pārrunas par bīstamību atrasties uz ledus.
Apvidus auto Krāslavā paliek karājoties gaisā
Pirmdien, 15. janvārī, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sociālajos tīklos publicēja paziņojumu: „Šodien Krāslavā nav iespējams veikt tehnisko apskati. Tuvākas stacijas – Daugavpilī un Preiļos. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!” Pēc kāda laika parādījās CSDD ziņa, ka „tehniskās problēmas novērstas”.
Izrādās, ka CSDD tehniskās apskates stacijā radās visai neierasts negadījums – kāda automašīna palika „karājoties gaisā”.
Krāslavā notika starpgadījums, kad tehniskās apskates laikā, laižot lejā apvidus auto „Toyota RAV4”, radās tehniskas problēmas ar pacēlēju jeb tas vienkārši „iestrēga”. Par laimi problēmas tika novērstas, transportlīdzeklim bojājumi netika radīti un tas sekmīgi saņēma atļauju piedalīties ceļu satiksmē.
Savukārt krāslavieši sociālajos tīklos raksta, ka šī nebija pirmā reize, kad pilsētas CSDD tehniskās apskates stacijā radušās problēmas ar tā saukto „kratīšanas stendu”. Pirms trijiem gadiem no tā esot nogāzies kāds fordiņš.
Ziņotājiem un sūdzmaņiem Alūksnē piesola naudu
Alūksnes novada pašvaldība izdevusi nolikumu „par sabiedrības iesaisti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā”, kas paver iespējas nopelnīt tiem, kuri vietvarai ziņos par neapzinīgiem pilsoņiem. Vietvara vēsta:
„Nereti konstatējam situācijas, kad publiskās teritorijās ir veikts kāds likumpārkāpums, kura rezultātā nodarīti zaudējumi, piemēram, apzīmēts vai sabojāts pašvaldības īpašums, neatļautās vietās izgāzti sadzīves atkritumi, izpostīti publiskie apstādījumi un cits, un šim notikumam ir bijuši aculiecinieki. Tādēļ pašvaldība vēlas iesaistīt iedzīvotājus novada sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, aicinot sniegt tai informāciju par iespējamiem pamanītiem likumpārkāpumiem.
Iedzīvotāji, redzot likumpārkāpumu, tiek aicināti ziņot un palīdzēt identificēt pārkāpuma veicēju, iesūtot fotofiksācijas, videomateriālu vai cita veida informāciju uz e-pastu: pasvaldibas.policija@aluksne.lv vai WhatsApp lietotnes aplikāciju +371 29106990.
Pašvaldība piešķirs līdz 100 eiro lielu atlīdzību iedzīvotājiem, kuri ar savu pašvaldībai sniegto informāciju (fotofiksācijas, videomateriāls, sniegtās liecības) vai citu rīcību būs palīdzējuši atklāt likumpārkāpumu, identificēt un saukt pie atbildības vainīgo personu. Tādā veidā vēlamies motivēt iedzīvotājus iesaistīties likumpārkāpumu atklāšanā, lai mazinātu šādu gadījumu skaitu novadā.”
Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu pieņems pašvaldības izpilddirektora izveidota komisija, kas ne retāk kā reizi ceturksnī izvērtēs iedzīvotāju iesūtītos materiālus. Piešķiramais atlīdzības apmērs pēc nodokļu nomaksas: * 30 eiro – ja likumpārkāpuma, nodarījuma vai īpašuma zaudējumu apmērs ir no 20 līdz 100 eiro un iesniedzējs iesaistījies likumpārkāpuma atklāšanā; * 70 eiro – ja likumpārkāpuma, nodarījuma vai īpašuma zaudējuma apmērs ir no 100 eiro līdz vienai minimālajai mēnešalgai, un iesniedzējs sniedzis būtisku informāciju vai pierādījumus likumpārkāpuma atklāšanā; * 100 eiro – ja likumpārkāpuma, nodarījuma vai īpašuma zaudējuma apmērs pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, un iesniedzējs sniedzis būtisku informāciju vai pierādījumus likumpārkāpuma atklāšanā.
