Lielais jautājums politiķiem: "Ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem?": atbild Bergmanis, Kalniņa-Lukaševica un Rokpelnis

Kādai būtu jābūt rīcībai ar iesaldētajiem simtiem miljardu eiro vērtajiem Krievijas aktīviem, Jauns.lv vaicāja Saeimas deputātiem - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam, bijušajam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim (Apvienotais saraksts), Saeimas priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai (“Jaunā vienotība”) un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim.

Visi trīs deputāti vienprātībā atzīst, ka iesaldētie un sankcionētie Krievijas aktīvi jānodod Ukrainai – vai nu uzvaras kaldināšanai, vai valsts atjaunošanai pēc kara. Tikai šo līdzekļu atdošana Ukrainai kavējas. Raimonds Bergmanis pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar daudzās pasaules valstīs šogad gaidāmajām vēlēšanām, arī Eiroparlamenta vēlēšanām. Viņš cer, ka varbūt tiks ievēlēti deputāti, kur nečammāsies ar Krievijas līdzekļu konfiskāciju un to nodošanu Ukrainai. Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda, ka “ar laiku Krievijai būs jāsamaksā visi zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai, pat ja tas nenotiks uzreiz un vienā dienā.” Harijs Rokpelnis uzsver, ka mums neatkarīgi no situācijas Ukrainas frontē ir konsekventi jāiestājas par visu sankcionēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai.

Raimonds Bergmanis: "Karā uzvar ne jau tie labākie ieroči, bet gan gars"

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs norāda, ka pašlaik Rietumu pasaulē tiek domāts, ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem – varbūt ne uzreiz visus izmantot, bet vispirms tikai kādu daļu, bet: “Kādā brīdī tas lēmums tiks pieņemts un būtu tikai godīgi attiecībā pret Ukrainu šos līdzekļus izmantot, lai tā uzvarētu karu, kas ir pats galvenais, vai izmantot Ukrainas atjaunošanā.”

“Man nešķiet, ka kādam jautājumā, kā šos līdzekļus vajadzētu izlietot, varētu būt savādākas domas. Bet skaidrs ir tas, ka šobrīd mēs ļoti ilgi apspriežam un domājam, neuzņemamies to atbildību, nevaram pieņemt likumus, kas Ukrainai ir ļoti būtiski, eksistenciāli izdzīvošanas jautājumi. Jāsaprot, ka ļoti daudzās pasaules valstīs (ap 70) šogad ir vēlēšanas, un šāds lēmums (par iesaldēto Krievijas aktīvu iesaldēšanu) var ietekmēt vēlēšanas. Būs arī Eiroparlamenta vēlēšanas, varbūt ievēlēs citus deputātus, kuri jau tuvākajā laikā varēs pieņemt attiecīgu lēmumu,” saka Raimonds Bergmanis.

Viņš teic, ka nav būtiski, cik apjomīgi katrā valstī ir šie iesaldētie krievu aktīvi (absolūtos skaitļos rēķinot, Latvijā tie nav diez ko lieli), bet ļoti svarīgi ir arī simboliski parādīt savu attieksmi: “Par to simbolismu: karā jau uzvar ne labākie ieroči, bet gan gars, ar kādu karavīrs karo, ko viņi aizstāv. Un šī simboliskā palīdzība vai atbalsts var uzturēt šo morāli un garu!”

Zanda Kalniņa-Lukaševica: "Konfiskācija ir vajadzīga!"

Ar laiku Krievijai būs jāsamaksā visi zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai, pat ja tas nenotiks uzreiz un vienā dienā, norāda Saeimas priekšsēdētājas biedre un turpina:

“Konfiskācija ir vajadzīga, bet tai jābūt likumiskai un jāatbilst starptautiskajām normām. Šobrīd šajā jautājumā jau esam pavirzījušies soli uz priekšu. Konsultējoties ar starptautiskiem juristiem un tiesību ekspertiem, ir skaidrs nošķīrums starp divu veidu konfiscējamiem aktīviem.

Pirmie ir Krievijas Centrālās bankas (KCB) aktīvi, kas Rietumvalstīs ir ap 300 miljardiem eiro (Eiropas Savienībā – nedaudz virs 200 miljardiem). Savukārt otrie ir Krievijas privātpersonu aktīvi. No starptautisko tiesību viedokļa ir būtiski nošķirt Krievijas valsts aktīvus no privātpersonu aktīviem. Šobrīd Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā strādā pie ziņojuma, kurā ir priekšlikumi, kādā veidā izdarīt to, lai Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus novirzītu Ukrainas rekonstrukcijai.

Ir Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija, kas saka, ka Krievijai ir atbildīga un tai ir jāmaksā par radītiem zaudējumiem cietušajai valstij. Un uz tā balstoties varētu būt pamats, ka KCB līdzekļi ne tikai tiek iesaldēti, bet arī konfiscēti, lai tos novirzītu Ukrainas rekonstrukcijai.”

Latvijā gan nav iesaldēti KCB līdzekļi, jo tā tos te nav glabājusi. Latvijā ir iesaldēti nedaudz zem 300 miljoniem eiro Krievijas privātpersonu līdzekļu, bet uz tiem nevarētu attiecināt tieši to pašu pieeju, ko pret KCB aktīviem, jo šajā gadījumā uz privātpersonām darbojas cits starptautisks regulējums, kas nosaka privātīpašuma aizsardzību.

Harijs Rokpelnis: "Visi līdzekļi – uz Ukrainu!"

Zaļo un zemnieku frakcijas priekšsēdētājam atbilde viennozīmīga - visi iesaldētie Krievijas līdzekļi – uz Ukrainu! “Protams, jautājums, kā to pareizi izdarīt? Var ar barbariskām metodēm, kā to krievi dara, bet mēs tomēr esam civilizētā pasaules daļā, līdz ar to tās lietas būtu jārisina civilizēti,” viņš bilst.

Tāpat viņš uzsver, ka visām Rietumu valstīm jautājums jārisina koordinēti, lai vienā ekonomiskajā zonā esošās valstis no tā neciestu. Ja viena valsts līdzekļus konfiscē un nodod Ukrainai, bet otra ne, tad kāda šajā situācijā ciestu. Tāpat nevar pieļaut, lai “Krievijas astoņkājis” kādus atsevišķus politiķus neizmantotu savās interesēs, tāpēc mums jābūt konsekventiem savā stājā pret Krieviju:

“Ceru, ka mums kopīgi izdosies šo stāju noturēt arī situācijā, ja Krievija šo karu uzvar (nedod Dievs) vai tas apstājas tur, kur ir, un turpinās ar nekustīgu frontes līniju. Nedrīkstētu apsvērt kādu “sadarbību”, mīkstināt savu nostāju.”

Latvijai pašlaik principāls ir jautājums par Maskavas nama atņemšanu Krievijai, tā pārdošanu un iegūtos līdzekļus nodot Ukrainai. “Tas būtu labs piemērs un precedents Eiropai, mūsu kaimiņiem, ka to var izdarīt, ka var jēgpilni sankcionēt īpašumus un līdzekļus novirzīt Ukrainai. Tāpat kā tas, ka Latvija pirmā valsts, kas Krieviju definēja kā teroristisku valsti,” teic deputāts.