Bīstams cirks uz ceļa – ko iesākt ar šaubīgajiem “ārzemju” ēdiena kurjeru vāģiem Rīgas ielās?

Rīgā jau labu laiku par standartu ir kļuvis šādu ēdiena piegādes kurjeru darba stils – iegādāties lētu automašīnu un kļūt par kurjerpartneri kādā no divām pieejamajām platformām – “Bolt” vai “Wolt”.

Galvaspilsētā gan ir pamanīta arī kāda cita nianse – liels īpatsvars šo transportlīdzekļu ir ar Somijas valsts reģistrācijas numuru zīmēm.

Portālā “X” aktīvais pilsētvides reportieris Andrejs Urbāns painteresējās un apkopoja pamata informāciju par dažiem no Rīgas ielās piefiksētajiem transportlīdzekļiem:

Secinājums: vadoties pēc Valsts policijas (VP), Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izpratnes un arī veselā saprāta – neviens no šiem transportlīdzekļiem nedrīkstētu atrasties uz ceļa.

“Nevienai [no pārbaudītajām automašīnām] nav derīga tehniskā apskata, vienai mašīnai nesakrita reģistrācijas dati. Konkurences kropļošana, satiksmes drošības riski, ekoloģija – gaidu Valsts policijas rīcību!” raksta Andrejs.

Šeit jāpiebilst, ka Latvijā automašīna, kas reģistrēta ārvalstīs, var piedalīties satiksmē trīs mēnešus, ja samaksā speciālu ekspluatācijas nodokli.

Taču aktīvists izceļ kādu gadījumu, kurš liek domāt, ka auto, visticamāk, pa Latvijas ceļiem braukā jau krietni ilgāku laiku.

Lai sodītu – jāpieķer uz ceļa

Jādomā, ka šāds piegāžu bizness, kurā viens no ķēdes posmiem ir kurjers ar savu automašīnu, tiek uzpasēts un regulēts – ja ne no pašu platformu puses, tad no likumsargu puses.

Realitāte ir sarežģītāka – VP norāda, ka ikdienas satiksmes uzraudzībā pievērš uzmanību šādiem transportlīdzekļiem, taču, vērsties pret internetā aprakstītiem, potenciāli problemātiskiem spēkratiem, neesot tik vienkārši.

Tikmēr iepriekš minēto platformu pārstāvji, kas sadarbojas ar kurjeriem – vienkārši ir izkārtojuši lietas tā, ka atbildība par notiekošo uz ceļa nav jāuzņemas.

“Lai sauktu pie atbildības par konkrētajiem pārkāpumiem, policijai ir jākonstatē šo transportlīdzekļu dalība ceļu satiksmē,” komentējot šo situāciju, paskaidroja VP sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone.

Savukārt Rīgas pašvaldības policija (RPP) informēja, ka statistiku par šādu kurjeru automašīnu novietošanas, apstāšanās, stāvēšanas pārkāpumiem atsevišķi neizdala.

Platformas aicina uzvesties godīgi, taču neinteresējas par kurjeru transportu

Tikmēr abām šo pakalpojumu platformām uzdevām šādus, identiskus jautājumus:

• Lūgums informēt – kādi ir [firmas nosaukums] sadarbības noteikumi (uz algoto kurjeru attiecināmie) attiecībā uz transportlīdzekli, kuru izmanto pārvadājumiem?
• Cik bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās algots kurjers nonācis policijas redzeslokā ar transportlīdzekli saistītu iemeslu dēļ?
• Kāda šādos gadījumos ir kurjera, kāda – firmas atbildība? Vai uzņēmums jebkādā veidā proaktīvi darbojas, plāno darboties, lai mazinātu sociālajos tīklos aprakstīto kurjeru praksi?

Mants Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā uz Jauns.lv uzdotajiem jautājumiem par platformas iespējām regulēt kurjeru darbu, atbild šādi: “Iesākumā vēlamies uzsvērt, ka “Wolt” aicina visus kurjerpartnerus vienmēr ievērot ceļu satiksmes noteikumus un pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru tehniskais stāvoklis atbilst Latvijas likumdošanai un drošības prasībām. Kurjerpartneri nav mūsu darbinieki, tāpēc “Wolt” nav likumiskas tiesības pārbaudīt kurjerpartneru transportlīdzekļus, taču arī sadarbības līgumos norādām, ka, veicot kurjera pakalpojumu, ir jāievēro visas Latvijas likumdošanas normas un noteikumi. Tā kā “Wolt” kurjerpartneri nav uzņēmuma darbinieki, mums nav pieejama informācija par viņu transportlīdzekļiem un to uzskaiti. Visi transportlīdzekļa pārkāpumi un uzskaite ir pieejama policijā, taču uzsveram, ka kurjerpartnerim ir pilsoniskais pienākums ievērot visu vietējo likumdošanu un noteikumus. Un pēc nepieciešamības vienmēr esam gatavi sadarboties ar policiju un citām valsts iestādēm. “Wolt” regulāri uzsver visiem “Wolt” kurjerpartneriem par nepieciešamību ievērot valsts likumdošanu un pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kas atbilst visām drošības prasībām.”

Savukārt šādi uz jautājumiem atbildēja "Bolt Food" reģionālais vadītājs Baltijā Justīns Bambals: “Platformā "Bolt Food" esošie kurjerpartneri ir neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji, tāpēc starp "Bolt Food" un kurjerpartneriem nepastāv darba tiesiskās attiecības. Mūsu platforma kalpo kā tilts, piedāvājot elastīgu ienākumu gūšanas iespēju. Līdz ar to kurjerpartneri ir paši atbildīgi par satiksmē izmantoto transportlīdzekli. "Bolt" vienmēr ir gatavs sadarboties ar Valsts policiju, lai to atbalstītu ar visu nepieciešamo informāciju.”

Pēdējo gadu laikā – un īpaši Covid-19 pandēmijas mēnešos – iespēja internetā ātri vien tikt pie iecienītāko ēstuvju, restorānu maltītēm ir kļuvusi pietiekami populāra.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā ēdienu pasūtīšana ierindojās starp populārākajiem interneta izmantošanas mērķiem.

Pirmajā vietā bija internetbankas lietošana (91%), tad - e-pasta lietošana (88%) un ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (86%).
Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājās apģērbus, apavus vai aksesuārus (56%), pirka elektropreces vai sadzīves tehniku (24%), izmantoja ēdienu piegādes no restorāniem vai citiem ēdināšanas uzņēmumiem (23%) un iegādājās kosmētiku, skaistumkopšanas produktus (22%).