Iekšlietu ministrs pieļauj, ka izraidāmo Krievijas pilsoņu skaits var būt vēl lielāks
Satversmes tiesā sāk skatīt lietu par Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas, kuriem nav derīgas termiņuzturēšanās atļaujas, kuru iegūšanai nepieciešama arī valsts valodas pārbaude. TV24 raidījumā “Ziņu TOP” iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) apraksta, kāds ir šo izraidāmo personu sociālais profils un, kas notiks pēc tam, kad viņu uzturēšanās termiņš Latvijā būs beidzies.
“Pārstāvētas ir dažādas vecuma grupas, tur nav tikai 70+. Savukārt virkne no viņiem ir snieguši iesniegumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Tur ir dažādi iemesli pēc kuriem viņi var lūgt izsniegt termiņuzturēšanās atļauju – bērni, kuri ir Latvijas pilsoņi, iespējams, ģimenes apvienošanas jautājums un citi. Šī ir viena grupa, tie kuri neiesniedza nekādu pieteikumu līdz 1. septembrim. Vēl ir papildus grupa, kas atkārtoti kārtoja, nenokārtoja un arī pēc tam vairs nekādas ziņas par sevi nedeva. Viņiem šis jautājums attiecīgi beigsies, ja nemaldos, 4. aprīlī. Es runātu vēl par pāris tūkstošiem cilvēku, kuri, ja neaizpildīs nekādu prasību, neiesniegs pieteikumus, nemēģinās pamatot savu uzturēšanos Latvijas Republikā, faktiski tiks pakļauti un saņems izbraukšanas rīkojumus,” norāda iekšlietu ministrs.
Ja personai nav vairs likumīgas tiesības uzturēties valstī, tai zūd iespējas saņemt sociālo atbalstu, valsts atmaksātu veselības aprūpi, atvērt bankas kontu, un kļūst atkarīga no citas personas.
Uz jautājumu, vai Krievijas pilsoņi Latvijā ir drauds valsts iekšējai drošībai, Kozlovskis atbild noraidoši - nē: “Mums ir pietiekami nostiprināta tiesību aizsardzības sistēma, drošības iestāžu sistēma. Attiecīgi, mēs esam spējīgi novērst iekšējo apdraudējumu."
Iekšlietu ministrs arī norāda, ka turpinoties karam Ukrainā, jebkurā gadījumā pastāv arī konfrontācijas iespējas un izslēgt to pilnībā nevar, bet drošības iestādes ir gatavas rīkoties un novērst iekšējo apdraudējumu.
