3500 eiro par skici, ignorēts bezmaksas piedāvājums - cilvēki neizpratnē par Nacionālā kultūras centra jauno logo
Sociālajos tīklos ievērību izpelnījies dizaina speciālista Gata Zotova stāsts par mēģinājumu piedalīties Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) jaunā logotipa skiču konkursā. Viņa piedāvājums nav pieņemts, jo tas bijis bezmaksas. Iemesls - formalitātes, uzskata pats dizaineris.
"Neuzskatu, ka mans piedāvājums bija kaut kas superoriģināls un labākais no labākajiem, taču pietiekami korekts, lai šādu variantu varētu izskatīt. Attiecīgajā jomā profesionāli strādāju vairāk kā desmit gadus un zinu, ka mans piedāvājums bija sagatavots atbilstoši visām nepieciešamajām prasībām," portālā "Facebook" norāda Zotovs.
Pieteikumā vēl bija jānorāda arī logotipa gala versijas izstrādes izmaksas, taču dizaineris izdomājis, ka šo darbiņu labprāt izdarīs par brīvu. To viņš skaidri norādījis pavadvēstulē.
Zotova dizainu var aplūkot šeit:
"Gribēdams saudzēt LNKC budžetu, pavadvēstulē norādīju, ka logotipa gala versijas izstrādei papildus izmaksas nebūs nepieciešamas. Diemžēl tieši šis apstāklis izrādījās kļūda - mana dalība konkursā tika noraidīta, jo nebiju norādījis šīs izmaksas. Neesot bijuši norādīti arī "Pantone" toņi, biju gan norādījis RGB un CMYK kodus, kurus lieto gan "web" [interneta], gan tipogrāfijas vajadzībām. Profesionāļi mani sapratīs, viss ir konvertējams. Ar šo sapratu, ka tiku formāli atšūts," apgalvo dizaineris.
Zotovs norāda, ka par konkursā uzvarējušo skici no LNKC budžeta izmaksāti 3500 eiro. Uzvarētājs ir dizaineris Māris Upenieks. Konkrēto dizainu iespējams aplūkot šeit.
"Protams, visu cieņu māksliniekam par ieguldīto darbu, gaumes ir dažādas," norāda Zotovs, neslēpjot neizpratni par to, ka formalitāšu dēļ LNKC ir atteicies pat izskatīt pieteikumu izveidot logotipu bez maksas.
Zotova pusē nostājas arī daudzi sociālo tīklu lietotāji, gan atbalstot viņa skici, gan paužot neizpratni par šāda projekta izmaksām, kuras paredzētas.
LNKC neesot bijis tiesību izskatīt šādu pieteikumu
Jauns.lv sazinājās ar LNKC, lai noskaidrotu centra viedokli par to, kā noritējis konkurss.
Lūdzām arī skaidrot - vai tiešām noteikumi nepieļāva pēc būtības pieiet lietai un izskatīt arī pieteikumu, kurā faktiski kā izmaksas ir norādīta nulle, tikai citos vārdos? Varbūt bija iespēja sazināties ar pieteikuma iesniedzēju un lūgt vienkārši izlabot šo niansi?
"Pieteikumi, kas neatbilda nolikuma prasībām, netika virzīti konkursa komisijas izvērtēšanai. Saskaņā ar nolikumu konkursa komisija bija tiesīga pieprasīt papildu dokumentus vai informāciju tikai no tiem konkursa dalībniekiem, kuru iesniegtie projekti izvirzīti vērtēšanai," paskaidroja LNKC Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas referente Kristiāna Šuksta.
LNKC atklāj, ka kopumā konkursā tika saņemti 13 pieteikumi, un uzvarētājs tika izvēlēts pēc augstākā komisijas locekļu vidējā vērtējuma, sniedzot punktus par nolikumā definētajiem kritērijiem - logotipa mākslinieciskā risinājuma skice; logotipa praktiskā pielietojamība dažādos formātos un pielāgojamība dažādām vajadzībām; identitātes vēstījums; logotipa uztveramība un skaidrība.
Saskaņā ar LNKC, minētie 3500 eiro ir iepriekš noteikta, konkursa uzvarētājam paredzēta atlīdzība, kurā ietverti arī visi saistošie nodokļi.
Tā esot noteikta, "izvērtējot iestādes iekšējos resursus, vidējās izmaksas vizuālās identitātes un zīmolu izstrādātāju nozarē un samērojot to ar veicamo darbu apjomu." Konkursa nolikumā ir norādīti arī konkrēti veicamie darba uzdevumi.
Uzvar skice, kuras pamatā vēsturiskie novadi
"Par Latviešu vēsturisko zemju vizuālo identitāti Jau gadu iesakņojušās Latviešu vēsturisko zemju vizuālās identitātes pamatā ir vairogs; kā simbols latviešu dzīvesgribai – drošai un stiprai, sargājot mūsu pagātni un nodrošinot nākotni. "Vairogs ir heraldikā viens no visplašāk izmantotajiem simboliem, kas redzams arī visu Latvijas vēsturisko novadu ģerboņu pamatā," skaidrots Latviešu vēsturisko zemju vizuālās identitātes konceptā.
Logotipa kompozīciju veido atsauce uz Latvijas vēsturiskajiem novadiem, reducējot to ģerboņu dizainu uz askētisku vairogu kompozīciju.
Attiecīgās pamatkrāsas un novietojums saglabā skaidru saikni ar novadiem, to ģerboņu pamatkrāsām, kā arī atrašanās vietu Latvijas teritorijā.
Vizuālās identitātes toņi sakņojas novadu vēsturisko ģerboņu krāsās. Kurzemes sudrabs, Zemgales un Latgales zilais. Vidzemes un Sēlijas sarkanais, kā arī visus novadus apvienojošais, auglīgais zemes melnais.
