“Pazudušas visas zīlītes!” Iedzīvotāji ceļ trauksmi par sala laikā bojā gājušiem putniem
Vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos dalījušies ar satraucošu vēsti – šajā ziemā pie barotavām un piemājas dārziņos pastiprināti novēroti bojā gājuši putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Elīna Gulbe skaidro, ka “lielā salā daļa putnu tiešām var neizdzīvot, un uzsver, ka nozīme šajos laikapstākļos ir arī cilvēku rīcībai”.
“Vecajā gadā bija ļoti daudz zīlīšu, bet šī gada pirmajās dienās vispār neviena putniņa vairs nebija,” sociālajā medijā “Facebook” savā satraukumā dalījusies kāda iedzīvotāja.
Diskusijā iesaistījušies arī citi ļaudis, daloties ar saviem foto un novērojumiem par pedējā laikā uzietajiem bojā gājušajiem putniem.
“Man uz balkona arī zīlīte beiga,” vēsta kāda putnu vērotāja.
“Jā, kaut kas ir noticis. Kaut putniņi pārdzīvotu šo salu,” savās pārdomās dalās kāda pilsone.
“Latvijas Nacionālā dabas muzeja” ornitologs Dmitrijs Boiko uzsver, ka “putni bojā iet visu laiku, tomēr piekrīt, ka beidzamajās nedēļās tas noticis masveidā”.
Arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Elīna Gulbe norāda, ka “ka daļa putnu sala laikā tiešām var neizdzīvot, tomēr uzsver, ka putnu skaita svārstības tiek kompensētas nākamajās ligzdošanas sezonās”.
“Nav sugu, kam pasaules populācija samazinātos tāpēc, ka tā nemācētu pielāgoties klimata apstākļiem,” uzsver eksperte.
Gulbe skaidro, ka “putnu pastiprinātai mirstībai ziemā var būt saistība ar laikapstākļiem, tomēr tas visbiežāk nav galvenais apstāklis, kādēļ tie gājuši bojā.”
“Putnu sugas ir dažādas un arī sala izturība katram ir atšķirīga. Biežāk nepārziemo putni, kas ir vājāki – veci, slimi, novārguši vai kaut kādu iemeslu dēļ nemāk pielāgoties apstākļiem,” norāda eksperte.
Iespēja pārlaist salu būtiski palielinās tiem putniem, kuriem ir iespēja izmantot paslēptuves vai vietas aizvējā, un kuriem ir iespēja uzņemt pietiekami daudz barības. Tomēr, eksperte uzsver, ka arī putnu barošanai ir “divi gali” – "no vienas puses putni pie tām pierod, bet no otras puses daļai putnu samazinās stimuls pārziemot siltākās vietās dienvidos, jo pietiekami barības pieejamas tepat".
Gulbe aicina iedzīvotājus, kas uzsākuši putniem ziemā izlikt barību turpināt to darīt visu ziemu, jo citādāk iespējams putniem kaitēt.
“Putni pierod noteiktām barošanas vietām un, ja barošana pēkšņi tiek pārtraukta, tie var laikus nesameklēt jaunu pārtikas avotu un iet bojā,” vēsta eksperte.
Savukārt, ja savā piemājas dārziņā tomēr izdevies uziet nosalušus putnus, ornitologs Boiko aicina tos saglabāt un nogādāt "Latvijas Nacionālajā dabas muzejā".
"Biežāk cilvēki mums piegādā ar automašīnu notriektus putnus, kuriem ir bojāti galvaskausi, un kuri ekspozīcijām īsti neder. Putni, kuri gājuši bojā laikapstākļu dēļ parasti saglabājas labāk, un tos iespējams veiksmīgāk iekļaut kolekcijās, kas palīdz sabiedrībā veicināt izpratni par dabā notiekošajiem procesiem," uzsver ornitologs.
