Satraucas par dārgajiem, bet kļūdainajiem satiksmes projektiem Rīgā
Nereti satiksmes projekti galvaspilsētā tiek īstenoti, atkārtojot vienas un tās pašas vecās kļūdas. Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" priekšsēdētājs Kārlis Krēķis intervijā portālam Jauns.lv vērsa uzmanību: atbildīgajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem, būtu jāapzinās, ka patlaban veiktās izmaiņas ietekmēs rīdzinieku dzīvi nākamos 30-50 gadus.
Runājot par pēdējā laika nejēdzīgākajiem un nepareizākajiem projektiem, Krēķis norādīja, ka jārunā par sistēmiskām kļūdām.
“Ir sistēma, kas rada atsevišķas situācijas, kuras nepārtraukti atkārtojas.
Atkal un atkal pieļauj vecās kļūdas
Viena no lietām, kas attiecas tieši uz pilsētvidi un satiksmes infrastruktūru, ir tā, ka notiek atsauces uz normatīvajiem aktiem, noteikumiem, kas ir novecojuši un neatbilst mūsdienu labajām praksēm.
Tie netiek mainīti vai kaut kā pielāgoti, bet visu laiku tiek veidoti tādi projekti, kādi tie bija pirms 50-60 gadiem, un atkārtojas visas tās pašas vecās kļūdas.
Kad mēs aicinām sākt pārskatīt normatīvus vai nerīkoties tā, jo tas acīmredzami nav labi, tad vienmēr ir atruna: “Mēs neko [citu] nevaram darīt, jo normatīvi mums tā liek darīt.”
Diemžēl politiķi var noteikt projekta rezultātu
Tajā pašā laikā mēs redzam situācijas, kur no normatīviem atkāpjas, ja ir politiskā vēlēšanās vai spiediens. Tad lielā mērā politika nosaka [projekta] rezultātu, lai gan būtu jābūt vieniem līdzekļiem, kas darbojas neatkarīgi no pilsētas vietas.”
Visās pilsētas vietās un projektos vajadzētu ievētot vienus principus.
Aktīvistiem esot minimālas iespējas ietekmēt
Krēķis minēja projektus, kuri Rīgā īstenoti līdzīgi, kā tas notika pirms 50-60 gadiem, un kuri nav uzskatāmi par mūsdienīgiem. “Labs piemērs ir tilti. Esam saskārušies, ka dažreiz ir grūti kaut ko ietekmēt, jo mēs nevaram piedalīties plānošanas procesā.
Piemēram, mūs uzaicina uz pirmo sapulci, kurā notiek apspriede. Tad mēs nākam ar idejām, ko gribam piedāvāt. Pēc tam ir klusums, mūs nekur neaicina un nedod informāciju. Tad notiek sabiedrības informēšanas tikšanās, kur pastāsta par to, kas ir jau fināla stadijā. Bieži vien tad neko ietekmēt nevar.
Līdz ar to sanāk, ka formāli mēs esam tur bijuši, bet projektēšanā neesam pieaicināti. Tad rezultāts ir tāds, kāds tas ir.”
Pielāgojas tam, ka situācija nebūs droša
Rudenī bija runa par Gaisa tiltu (VEF tiltu), Vanšu tiltu un Zemitāna tiltu. Izskanēja doma, ka saistībā ar pirmajiem diviem tiltiem apvienība vēl var iesniegt priekšlikumus, kurus vēlāk varētu izskatīt, bet Zemitāna tilta gadījumā esot pateikts, ka runa ir tikai par informēšanu un projektu nemainīs.
Saistībā ar Zemitāna tiltu bija runa par to, ka ietvi no brauktuves nodalīs ar šosejas tipa barjerām. “Mēs atsaucāmies uz standartu un sacījām, ka tur automašīnām atļauts braukt ar 50 km/h un nevajag šādas barjeras, bet projektētājs teica: “Jā, bet jūs zināt, ka cilvēki pārkāpj ātrumu, līdz ar to mēs uzliksim barjeras papildu drošībai.
Sanāk, ka mēs nemēģinām darīt tā, lai ātrums nebūtu tik liels, bet vienkārši pielāgojamies tam, ka situācija nebūs droša.”
Izmaiņas saglabāsies vēl daudzus gadus
Krēķis uzsvēra, ka Rīgas tilti ir jāsakārto un ir labi, ka tas notiek, bet ir jāapzinās, ka patlaban veiktās izmaiņas saglabāsies nākamos 30-50 gadus.
Piemēram, Brasas tilta atjaunošanas projektā notika tāds kā futbols: pilsētas vara vainoja aktīvistus par neapmierinošo rezultātu saistībā ar ietvēm, lai gan tā sanāk melošana, apvienības vadītājs teica.
Politiķu izdomātais apzīmējums “tehniskā ietve”
Jau 2019.gadā apvienība vērsa uzmanību, ka tur nevajag veidot tik platas joslas autobraucējiem, jo tajā vietā nav tik ātra satiksme un arī standarts neprasa tik platas joslas. Tomēr platās joslas tika izveidotas, apvienība nepiedalījās turpmākajā darbā un rezultātā tika samazināts ietves platums.
“Vispār būvniecībā nav tāda termina “tehniskā ietve”. Tas ir pilnībā politiķu izdomāts apzīmējums. Kā attaisnojums tam tika teikts, ka aktīvisti rūpējušies par koku saglabāšanu, tāpēc tur neko nevarēja darīt. Bet koki vispār nebija nekādā veidā iemesls tam [ka samazināja ietves platumu].”
Vajadzētu uzlabot domes komunikāciju
Krēķis izteica vērtējumu, ka pašvaldības pārstāvju komunikācija ietver arī sagrozītu informāciju. Tāpat problēmas radot tas, ka dome ļoti maz komunicē ar iedzīvotājiem, īsti neskaidrojot, ko un kāpēc plāno veidot. Pašvaldības vadībai ļoti nepatīkot apvienības pārstāvju viedoklis, kritika, un viņi pat apvainojoties.
Esot panākta vienošanās, ka apvienība regulāri tiekas ar pašvaldības vadību, taču realitātē domes pārstāvji nevēloties tikties, jo viņiem nepatīkot aktīvistu paustā kritika.
Vajadzīga plašāka izpratne
Apvienības pārstāvjiem radusies sajūta, ka Rīgas pašvaldības vadībai trūkst izpratnes par to, ka būtiski uzlabojumi ir svarīgi visai pilsētai, tās ekonomikai, iedzīvotāju skaitam un vides kvalitātei, nevis tā ir tikai atsevišķu aktīvistu vēlme.
Lielu cerību, ka pašvaldības vadība varētu mainīt savu nostāju, raisīja nesenais Latvijas Bankas pētījums par Baltijas valstu galvaspilsētu konkurētspēju. Tajā parādījās arī aktīvistu iepriekš iezīmētie aspekti, kāpēc Rīgā situācija dažādās jomās ir slikta.
Politiķi gribot tikai pārvēlēties
Neskatoties uz prestižo pētījumu un tajā aprakstīto, apvienības pārstāvjiem ir sajūta, ka “pilsētas vara, politiķi vienkārši vēlas pārvēlēties”. Tāda sajūta radusies jau otrajā gadā pēc vēlēšanām.
Sākumā bija dažādi mēģinājumi kaut ko mainīt, piemēram, satiksmes plūsmu Čaka ielā un stabiņu izvietojumu, kas izvērtās diezgan negatīvās kampaņās, bet tagad nekas īpašs nenotiekot. Patlaban palicis aptuveni pusgads, kurā vēl var paspēt kaut ko reālu izdarīt, jo pēc tam sāksies vēlēšanu kampaņas, apvienības vadītājs teica.
Ir arī vairāki labi darbi
Runājot par pēdējā laika projektiem Rīgā, Krēķis norādīja arī uz vairākiem labi paveiktiem darbiem. “Ir daudz labu lietu. Jāsaka, ka liela daļa no tām sākās iepriekšējās domes vadības laikā un šī dome vairāk pabeidz iepriekš sāktos projektus.
No vides projektiem mēs esam priecīgi par Dailes teātra laukuma sakārtošanu, kā arī Strēlnieku laukumu Vecrīgā.
Unikāls piemērs Tallinas ielā
Interesants, unikāls piemērs ir Tallinas iela, kur vietējai apkaimes biedrībai, kas dibināta tikai pirms aptuveni gada, izdevās ļoti ātrā tempā mainīt vidi.
Saprotu, ka viņiem izveidojās labi kontakti ar politisko vadību un, pateicoties tam, bija arī spiediens uz departamentiem, kas šajā gadījumā rīkojās. Citās pilsētas daļās pie līdzīgām vēlmēm parasti ir ļoti daudz un dažādas atrunas. Šis ir izņēmums pilsētas mērogā.”
Vēl vairāki pozitīvi projekti
Krēķis minēja vēl vairākus labus projektus: tramvaja līnijas, kas tiek mainītas un pieturvietās paceltas augstāk; atsevišķās vietās ir izveidotas sabiedriskā transporta joslas, piemēram, Deglava ielā; sabiedriskā transporta joslās ir izvietotas video kameras, kas fiksē noteikumu pārkāpējus.
Tāpat pozitīvi, ka pēc privātas iniciatīvas tapusi lietotne “Timey”, kas ļauj tiešsaistē redzēt, kur atrodas sabiedriskais transports. Vēl pie labajiem darbiem var minēt velo infrastruktūras veidošanu apkaimēs un pašvaldības organizēto ietvju tīrīšanu.
