5 lielākie Eiropas izaicinājumi 2024. gadā
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, iespējama bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā un strukturālas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) blokā. Daudzi ekonomisti norādījuši, ka 2024. gads Eiropai būs pārmaiņu un jaunu izaicinājumu gads.
Šajā gadā Eiropā gaidāmi dažādi izaicinājumi, kas parbaudīs mūsu demokrātiskās vērtības un spēju būt vienotiem sarežģītu lēmumu pieņemšanā. Jūnijā gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas noteiks to kādi politiskie spēki vadīs Eiropu turpmākos 5 gadus, plānota jaunu dalībvalstu uzņemšana aliansē, kā arī ES jāpanāk vienošanās par atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Vācijas žurnālists Bernds Rīgerts definējis 5 galvenos izaicinājumus, ar kuriem Eiropai šajā gadā būs jāsaskarās.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā
Vairums Eiropas Savienības līderu ir vienisprātis, ka lielāko draudu Eiropas drošībai rada Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā. Šī iemesla dēļ 27 Eiropas Savienības dalībvalstis vairākkārt ir solījušas palīdzēt Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti.
Tomēr pēdējā laikā lielā daļā sabiedrības jūtams kara nogurums un gausāks atbalsts kara plosītajai Ukrainai. Tāpat Eiropadomes sēdē Ungārijas premjers Viktors Orbāns bloķēja ES dalībvalstu līderu vienošanos par 50 miljardu eiro finansiāla atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Tādēļ būtisks izaicinājums Eiropai šogad būs tas, kā risināsies karadarbība Ukrainā un kāds atbalsts valstij tiks sniegts no alianses puses.
"Labākais veids, kā sniegt Ukrainai stabilitāti un labklājību vidējā un ilgā termiņā ir tās uzņemšana Eiropas Savienībā," novembrī vēstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
ES paplašināšanās
Gandrīz visu ES bloka dalībvalstu līderi norādījuši, ka vēlas redzēt Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tāpat notiek aktīvas sarunas par Moldovas, Gruzijas un vairāku Balkānu valstu pievienošanos aliansei.
Paredzams, ka 2024. gadā, lai daļēji mazinātu Krievijas un Ķīnas pieaugošo ietekmi Balkānos, Melnkalnei, Albānijia un Ziemeļmaķedonijai tiks noteikti konkrēti pievienošanās datumi. Serbijai un Kosovai, kā arī Bosnijai un Hercogvinai dažādu savstarpējo konfliktu dēļ pievienošanās blokam šajā gadā varētu būt sarežgīta.
Vairāku valstu pārstāvji ir noraizējušies, ka ES paplašināšanās varētu notikt pārlieku ātri un tas varētu radīt ievērojamas izmaksas esošajām dalībvalstīm. Tomēr ES amatpersonas centušās bažas mazināt norādot – pat ja sarunas ar potenciālajām dalībvalstīm sāksies šajā gadā, tas nenozīmē, ka tās uzreiz tiks uzņemtas aliansē.
ES iekšējā struktūra
2007. gadā ES pieņēma Lisabonas līgumu, kas nosaka dažādus bloka principus un noteikumus. Piemēram, tas paredz, ka Eiropadomē alianses dalībvalstu līderi var vienoties par kāda atsevišķa lēmuma pieņemšanu, ja to akceptē visi dalībvalstu pārstāvji.
Vairāki ekonomisti šādu lēmumu pieņemšanas veidu ir apšaubījuši, norādot, ka tas apgrūtina bloka darbību, jo savas veto tiesības, lai bloķētu konkrētu lēmumu pieņemšanu, bieži izmanto tādas valstis kā Ungārija un Polija. Vācijas valdība ir ierosinājusi Eiropadomes lēmumu pieņemšanā vadīties pēc balsu vairākumu, nevis vienprātības principu.
ASV vēlēšanas un Donalds Tramps
2024. gada 5. novembrī gaidāmas ASV prezidenta vēlēšanas. Daudzi eksperti norāda, ka reālas iespējas tajās uzvarēt ir republikāņu līderim Donaldam Trampam. Tomēr šāds notikums sagādātu īstas galvassāpes Eiropas Savienībai un daudzām NATO dalībvalstīm, jo tādējādi ES zaudētu savu tuvāko sabiedroto tirdzniecības un drošības jautājumos.
Vācijas ekonomisti pauž bažas, ka atkārtoti ievēlētais Tramps varētu paaugstināt tarifus tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm, un šī iemesla dēļ ES būtu spiesta paaugstināt savas muitas nodevas un nodokļus, līdz ar to ES samazinātos tirdzniecības apjomi un tiktu bremzēta bloka ekonomiskā izaugsme.
Tāpat Trampa ievēlēšana nozīmētu ASV palīdzības samazināšanu Ukrainai, kas, savukārt, varētu katasrofāli ietekmēt drošības situāciju Eiropā.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
6.-9. jūnijā tiks rīkotas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Paredzams, ka tajās tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās uzvaras laurus plūks centrāli labējā Eiropas Tautas partija, bet uz otro termiņu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā paliks vācu politiķe Urzula fon der Leiena.
2019. gada vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte bija salīdzinoši zema – tajās piedalījās aptuveni puse balstiesīgo. Raizes sagādā tas, kāda būs vēlētāju aktivitāte šajā gadā un kādi politiskie spēki gūs vislielāko sabiedrības atbalstu.
“Eirobarometra” sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairums vēlētāju ir vairāk noraizējušies par savu ekonomisko stāvokli un dzīves līmeni un viņus mazāk interesē tādi jautājumi kā ES paplašināšanās, migrācija un atbalsta sniegšana Ukrainai.
