Eiropadome neuzsāka iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā ar Gruziju tās valdības dēļ, uzskata pētniece
Eiropadome neuzsāka iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES) ar Gruziju tās valdības īstenotās politikas dēļ, tādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Aleksandra Palkova.
Savukārt Nacionālā demokrātijas institūta aptauja, kas publicēta decembrī, liecina, ka 79% respondentu atbalsta Gruzijas dalību ES. Savukārt portālā "Civil Georgia" novembrī atspoguļoti aptaujas dati, kur 65% respondentu norādījuši, ka viņi pilnībā atbalsta Gruzijas iestāšanos NATO, vēl 14% iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi daļēji atbalsta Gruzijas pievienošanos NATO.
Pētniece uzsvēra, ka, runājot par Gruziju, ir jārunā par divām dimensijām. Pirmā, tas vienmēr ir bijis Gruzijas stāsts ne tikai attiecībā uz integrāciju ES, bet arī par integrāciju NATO. Iedzīvotāji atbalsta Gruzijas kļūšanu par organizāciju dalībvalsti, taču politiskais diskurss, kuru īstenojusi valdība, ir bijis absolūti citādāks.
Palkova norādīja, ka Eiropas Komisijas un Eiropadomes lēmums neuzsākt iestāšanās sarunas ar Gruziju ir loģisks solis vairāku iemeslu dēļ, piemēram, Gruzija vēl joprojām nav pievienojusies nevienai ES virzītai sankciju paketei pret Krieviju, lai gan ES ir aicinājusi tās ieviest. Tāpat Gruzija nav īstenojusi nepieciešamo reformu skaitu.
"Pirms Krievijas uzsāktās karadarbības, 2022.gada sākumā Gruzija īstenoja daudz ar ES saskaņotāku un pietuvinātāku ārpolitiku nekā tas ir šobrīd. Šeit jāpiemin tā saucamā kopējā un ārējā drošības politika, kas ir viens no nosacījumiem - ES dalībvalstīm ir jāsaskaņo sava kopējā un ārējā drošības politika atbilstoši ES prioritātēm," pauda pētniece.
Pēc viņas paustā, ja 2022.gada sākumā saskaņotības un integrācijas centieni bija mērāmi 44% apmērā, tad patlaban šis rādītājs ir samazinājies līdz 30%. Pētnieces ieskatā, tas parāda to, ka Gruzija, neskatoties uz skaļiem politiskiem paziņojumiem un sabiedrības atbalstu pievienoties ES un NATO, "izkrīt" no kopējās bloka saskaņotības.
"Tas ir racionāls lēmums. Nevar uzsākt pievienošanās sarunas, kamēr valsts nav īstenojusi ES vērtības un kritērijus. Ja kritēriji nav īstenoti, sarunas nevar uzsākt. Manuprāt, tas ir lielisks atgādinājums, ka pievienoties ES nemaz nav tik viegli, vēl sarežģītāk tas ir, ja tiek spēlētas ģeopolitiskās spēles," sacīja Palkova.
Runājot par ES kritēriju nepildīšanu, pētniece uzsvēra, ka Gruzijas gadījumā to netrūkst, piemēram, Gruzija turpina īstenot ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Gruzijas iekšzemes kopprodukts ir palielinājies par 10%. Tāpat maijā Gruzija atsāka tiešos avioreisus ar Krieviju un īstenojusi tādu politiku, kas veicināja pieņemt lēmumu neuzsākt iestāšanās ES sarunas.
"Eiropas Komisija ir norādījusi, ka tā sagaida Gruzijas kursa maiņu un kritēriju ieviešanu atbilstošā līmenī, lai panāktu to integrāciju ES. Atšķirībā no Moldovas un Ukrainas, kuras veica nepieciešamos priekšdarbus un pievienojās kopējai ārējai drošības ārpolitikai, šis bija veids, kā norādīt, ka ES varētu iet uz priekšu, tomēr Gruzijai ir jāapzinās, ka nosēdēt uz diviem krēsliem nevar. Šis jautājums attiecas arī uz Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, cik ilgi viņš mēģinās nosēdēt uz diviem krēsliem, balansējot starp ES un Krieviju," pauda Palkova.
Jau vēstīts, ka Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili norādīja, ka Gruzijas valdības nespēja panākt valsts uzņemšanu ES apdraud Gruzijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu.
ES līderi 14.decembrī pavēstīja, ka nolēmuši piešķirt Gruzijai oficiālas kandidātvalsts statusu un sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Visas trīs postpadomju valstis pieteicās dalībai ES pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
"Gruzijai dalība ES ir jautājums par izdzīvošanu kā neatkarīgai valstij," teikts eksprezidenta rakstiskajā paziņojumā, kas 14.decembrī tika nodots ziņu aģentūrai AFP. Viņa ieskatā, Gruzija var izzusta kā neatkarīga valsts, ja tā paliks vai tiks atstāta pelēkajā zonā.
Saakašvili arī uzsvēra, ka galvenais šķērslis Gruzijas ceļā uz ES ir demokrātijas mazināšanās laikā, kad pie varas atradusies partija "Gruzijas sapnis".
Viņš norādīja, ka Gruzija ir situācijā, kad "valsti ir sagrābis Krievijas oligarhs", izsakoties par miljardieri un "Gruzijas sapņa" dibinātāju Bidzinu Ivanišvili, kas pie turības ticis Krievijā. Kaut arī Ivanišvili nav nekādu oficiālu valsts amatu, atbilstoši izplatītam viedoklim viņam politiskajos procesos valstī ir galvenā loma.
Eksprezidents uzsvēra, ka Gruzijas integrācija ES nozīmētu, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins zaudē. Viņš sacīja, ka Eiropa pievēršas Melnās jūras otrai pusei, kas tradicionāli tikusi uzskatīta par Krievijas pagalmu. Pēc Saakašvili paustā, ja mēs gribam, lai Eiropai būtu nākotne, Putinam ir jāzaudē.
