Ivars Ijabs: 10 gada grāmatas
Ziemsvētki un gadumija ir laiks, kad apkopot ne tikai gadā paveikto, bet arī izlasīto. Cita starpā, lai pašam nepirmirstos. Te nu desmit grāmatas, kuras šogad ir iekritušas prātā un sirdī, raksta Ivars Ijabs.
Arno Jundze. Es nemiršu nekad. Eduards Veidenbaums. Rīga: Dienas Grāmata, 2022. Jauns, lielisks biogrāfisks romāns par Veidenbaumu. Jundze savā prozā ne tikai prot valodiski “restaurēt” Veidenbauma iekšējo dialogu, bet arī ir atradis virkni jaunu liecību par dzejnieka īso dzīves gājumu. Šī grāmata ir pozitīvs, 21. gadsimtam atbilstošs pretmets Andreja Upīša “marksistiskajam Veidenbaumam” “Plaisā mākoņos.” Vispār literātu un literatūrzinātnieku sērija “Es esmu…” ir mans šā gada atradums literatūrā – nākamajam gadam kā saldajā ēdienā esmu pietaupījis Svena Kuzmina grāmatu par Skalbi.
Serhijs Plohijs. Krievu-ukraiņu karš. Vēstures atgriešanās [Serhii Plokhy. The Russo-Ukrainian War. The Return of History. Penguin: 2023] Serhijs Plohijs ir Ukrainas vēstures profesors Hārvarda universitātē, savā ziņā galvenais Ukrainas eksperts ASV akadēmiķu vidū. Šī grāmata šo viņa statusu lieliski attaisno. Akadēmiski izsvērtā un rūpīgi argumentētā tekstā Plohijs atspēko mītu, ka Ukraina vienmēr kaut kā vienmēr esot bijusi “zem krieviem”. Turklāt šī grāmata arī lieliski atsauc atmiņā neseno vēsturi, kas noveda pie 2022. gada agresijas. Lasās vienā elpas vilcienā.
Mustafa Suleimans, Maikls Baskars. Vilnim ceļoties: tehnoloģijas, vara un 21. gadsimta lielākā dilemma [Mustafa Suleyman, Michael Bhaskar. The Coming Wave. Technology, Power and the Twenty-First Century’s Greatest Dilemma. Crown: 2023] Manai gaumei labākā grāmata par mākslīgā intelekta revolūciju un tās iespaidu uz globālo politiku. Mākslīgais intelekts sazobē ar sintētisko bioloģiju tuvākajos gados mainīs pasauli. Suleimans, kurš pats ir AI flagmaņa DeepMind dibinātājs, nav nedz eiforijas, nedz apokalipses sludinātājs. Viņš “tehnoloģiju cilvēkam” neierasti loģiskā un inteliģentā formā apraksta riskus un iespējas. Vai nācijvalsts, kura ir globālās politikas pamatelements, joprojām spēs nodrošināt kārtību “superinteliģento mašīnu” laikmetā – tas šeit ir galvenais jautājums.
Andris Zeibots. Krauklis. Jānis Ziemeļnieks. Rīga: Dienas Grāmata, 2020. Zeibota psihedēliskais romāns ir riktīgs “ķieģelis”, bet noteikti tā vērts, lai tam izkļūtu cauri. Zeibots jau iepriekš ir rakstījis literārus tekstus no psihoanalīzes pozīcijām, romāns par Ziemeļnieku nav izņēmums. Šeit patiešām izdodas uzburt no opija atkarīgā romantiskā literāta iekšējo pasauli, kur eksaltētas vīzijas un murgi sadzīvo ar ļoti praktisku nepieciešamību funkcionēt un strādāt sava laika Rīgas žurnālistu un literātu aprindās.
Lū Kenons. Prezidents Reigans: dzīves galvenā loma [Lou Cannon. President Reagan: A Role of a Lifetime. Hachette: 1991] Šī nav Reigana biogrāfija – tam ir veltītas citas lieliskas grāmatas. Šis ir aculiecinieku stāstos balstīts vēsturnieka darbs par to, kā Reigans, šis daudzu vērtējumā izcilais amerikāņu valstsvīrs, patiesībā funkcionēja Baltajā namā. Te ir detalizēts stāsts par padomniekiem, problēmām un programmām, taču arī par to, kā Reigans “iestudēja” savu prezidentūru – tai skaitā, balstoties savās Holivudas laika prasmēs. Īpaši aktuāli šodien, kad Eiropas “jaunā Reigana” vietā darbojas prezidents Zeļenskis.
Ieva Struka. Par skaisto un aplamo dzīvi. Anšlavs Eglītis. Rīga, Dienas Grāmata, 2022. Šī ir literatūrzinātniska grāmata, kura sniedz ieskatu trimdas populārākā beletrista raibajā dzīves gājumā. Ļoti profesionāls darbs.
Henrijs Kisindžers. Līderība: sešas studijas pasaules stratēģijās [Henry Kissinger. Leadership: Six Studies in World Strategy. Penguin: 2022] Kisindžera pēdējo grāmatu es sāku lasīt, kad viņš vēl bija šajā saulē. Nenoliedzot “Henrija” personības mērogu, man nekad nav bijis īpaši pievilcīgs viņa skats uz politiku – viņam tā ir izteikti elitāra padarīšana, kur telpās aiz slēgtām durvīm tiek panākti vēsturiski, stratēģiski lielvaru kompromisi. Taču šī grāmata ir interesanta: viņš šeit analizē dažu viņam simpātisku valstvīru politiskos profilus, turklāt ar visiem viņš ir savulaik ticies personiski – no Adenauera un de Golla līdz Anvaram Sadatam un Goldai Meirai. Kopumā interesanta lasāmviela.
Andris Akmentiņš. Meklējot Ezeriņu. Jānis Ezeriņš. Rīga, Dienas Grāmata, 2021. Andris Akmentiņš ir izvēlējies par sava romāna galveno varoni Ezeriņu – šo pāragri mirušo rakstnieku un atdzejotāju. Lielisks teksts, kuru pašu skārusi Ezeriņa noveļu elpa.
Pēteris Bankovskis. Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā. Neputns: 2020. Kolekcionārisms droši vien ir tikpat sens, kā pati civilizācija. Bankovskis ir apkopojis ievērojamu daudzumu informācijas par Latvijas (ne tikai latviešu) kolekcionāriem un kolekcijām. Tomēr darbs ir interesants arī dēļ paša autora tekstā neuzbāzīgi nolasāmās attieksmes pret nozīmīgu kolekciju likteņiem mūsu zemes sarežģītās vēstures griežos – no 1905. gada revolūcijas mežonībām līdz padomju okupantu barbariskajai attieksmei pret nozīmīgām mākslas un antikvāro priekšmetu kolekcijām. Taču izskaņa ir cerīga – mūsdienu Latvijā kolekcijas attīstās no jauna.
Viljams Magnusons. Peļņas labad: korporāciju vēsture [William Magnusson. For Profit: A History of Corporations. Hachette: 2022] Kaut arī autors ir jurists, šī ir lieliska ekonomiskās vēstures grāmata. Tās centrā ir mūsdienu biznesa “korporācijas” jeb “uzņēmuma” kā īpaša mūsdienu saimnieciskās dzīves pamatelementa tapšana. Senajā Romā pirmās “societas” kā īpašas, no saviem īpašniekiem nošķirtas “fiktīvas personas” tapa sabiedriskā, ne privātā labuma vairošanai. Magnusons mūs izvadā cauri “korporāciju” attīstības posmiem, un katra centrā ir kāds īpašs vēsturisks “eksemplārs” – Mediči banka, britu koloniālā East India Company, un tā - līdz pat Facebook. Informācija un izklaide vienā flakonā.
Ivars Ijabs ir Eiropas Parlamenta deputāts, zinātnieks un vairāku grāmatu autors.
Viņa jaunākā grāmata "Nepateicīgie. Latviešu politiskās domas pirmsākumi Eiropas kontekstos" iznāca 2023. gadā.