Kuriem iedzīvotājiem pases ir nepieciešamas?

Šobrīd elektroniskā identifikācijas karte (eID) pilda teju visas pases funkcijas - ar to iespējams apliecināt savu identitāti, tiesisko statusu un vecumu, kā ar šķērsot Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas teritorijas robežas.

Premjerministre Evika Siliņa norādījusi, ka pase nepieciešama vien tiem iedzīvotājiem, kuri plāno ceļojumus uz trešajām pasaules valstīm. Tomēr liela sabiedrības daļa šādu apgalvojumu uztver skeptiski, norādot, ka pases vienmēr būs nepieciešamas, piemēram, bērnu vecākiem, jo tajās atrodams ieraksts, kas apliecina viņu un bērnu radniecību.

Vecāku raizes

"Man pase ir nepieciešama vedot bērnu pie ārsta, jo mans un bērna uzvārds atšķiras." mikroblogošanas vietnē "X" uzsver kāda iedzīvotāja.

Intervijā Latvijas Radio savas bažas paudusi arī "Sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa.

“Protams, visiem pases nav vajadzīgas, tomēr, ja vecākiem jāiet uz slimnīcu un jāņem līdzi sava un bērnu pase, lai pierādītu, ka šis tiešām ir mans bērns, tad tur nav jautājumu.” norāda sieviete.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe norāda, ka elektroniskajā identifikācijas kartē, atšķirībā no pases, tiešām netiek iekļauta informācija par bērniem, tomēr eksperte uzsver, ka pases nepieciešamas vien ceļojot uz trešajām pasaules valstīm un kopš 2023. gada sākuma pase vairs nav primārs personu apliecinošs dokuments.

Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) juriste Līga Žvedre uzsver, ka ārstniecības iestādē galvenais ir personu apliecinošs dokuments, un tas var būt gan pase, gan eID karte.

“Pasē ieraksts vecākiem par bērnu nav obligāts un ir brīva izvēle, tādēļ slimnīcās galvenie dokumenti ir dzimšanas apliecība, kā arī bērna un vecāka personu apliecinošie dokumenti, kas var būt gan pase, gan eID karte.” uzsver juriste.

Žvedre norāda, ka pieņemot jebkurus lēmumus par bērna ārstniecību iepriekš minētie dokumenti tiek pārbaudīti jau reģistratūrā.

Tāpat bez pasēm iespējams iztikt jautājumos, kas skar bāriņtiesas kompetenci

“Ja jāpārliecinās par personas identitāti, mēs varam aicināt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu – dzimšanas apliecību un pasi vai eID.”  norāda Rīgas bāriņtiesas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota.

Robežu šķērsošana

Kas attiecas uz robežu šķērsošanu, Valsts robežsardze uzsver, ka Eiropas Savienībā (ES) un Šengenas zonā Latvijas iedzīvotāji var brīvi pārvietoties bez robežkontroles. Tomēr ja šajās valstīs rodas situācijas, kurās nepieciešams identificēt cilvēku, tad kā personu apliecinošs dokuments gan bērnam, gan vecākam ir derīga gan pase, gan eID karte.

Pēc minētā izriet, ka visās valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas pase kā ceļošanas dokuments būs nepieciešama obligāti. Tomēr arī Eiropā ir vairākas valstis, kas nav iekļautas Šengena zonā un nav ES dalībvalstis, kas nozīmē, ka šajās valstīs robežkontrolē vēl aizvien pieprasīs uzrādīt pases.

Viena no lielākajām šādām valstīm ir Apvienotā Karaliste, kuru kā dzīvesvietu 2023. gadā norādījuši 91.5 tūkstoši latviešu. Kopš Lielbritānija oficiāli izstājās no ES 2020. gada 31. janvārī, eID kartes valstī netiek atzītas par derīgu ceļošanas dokumentu, līdz ar to pases šajos braucienos ir un paliks obligāta prasība.

Citas Eiropas valstis, kuru robežu šķērsošanai pase ir nepieciešama ir: Ukraina, Moldova, Kosova, Sanmarīno, Monako, Andora un Albānija. Tāpat pases nepieciešamas dodoties uz Turciju, Baltkrieviju un Krieviju.

Līgumi un konta atvēršana

Daļa iedzīvotāju ir neizpratnē arī par to, vai oficiālus līgumus iespējams noslēgt bez pases.

"Bez pases nevar iztikt pie līguma noslēgšanas." skaidro kāds pilsonis.

Tomēr kā uzsver Zvērināta notāre Kitija Paukina “visi notāra pakalpojumi Latvijā veicami kā personu apliecinošu dokumentu izmantojot vai nu ID karti, vai pasi”. Arī AS “Swedbank” Mediju attiecību vadītājs Andris Krops norāda, ka pase vairs nav obligāta prasība nevienam bankas pakalpojumam.

“Kontu atvēršanai, kredītu noformēšanai un citu darbību veikšanai iespējams  kā personu apliecinošu dokumentu izmantot eID karti.” uzsver Krops.

Dažādu nozaru eksperti apliecinājuši, ka pase tiešām vairs nav obligāti nepieciešams dokuments ikdienas dzīvē. Bez tām nevarēs iztikt vien ļaudis, kas plāno ceļojumus uz trešajām valstīm.

Pase - kas vairāk par dokumentu

Tomēr vairāki iedzīvotāji pauduši, ka tik un tā negrasās atteikties no šī dokumenta tā simboliskās nozīmes dēļ.

“Pase rada lepnumu, ka piederu šai valstij!” vēsta kāda iedzīvotāja.

“Tā ir brīvību apliecinošs dokuments.” vēsta kāds cits.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā “TV24” vēstījis, ka “pase ir būtisks dokuments daudziem cilvēkiem, un norādījis, ka, iespējams, vecākas paaudzes cilvēki vairāk uzticas pasei, nekā personas apliecībai”.

Jau ziņots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ierosinājusi no 2024. gada februāra dubultot nodevas par pasu izniegšanu no 30 uz 60 eiro. Šāds cenu kāpums tika pamatots ar to, ka pēdējo 11 gadu laikā valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un premjere Evika Siliņa tik strauju nodevu celšanu neatbalsta, izsakot pieņēmumus, ka valdība nodevu divkāršošanu neatbalstīs.

Salīdzinājumam, pases saņemšana Spānijā izmaksā 30 eiro, Zviedrijā aptuveni 36 eiro, Lietuvā 50 eiro, Igaunijā 70 eiro, Francijā 86 eiro, bet Šveicē aptuveni 148 eiro.