Labāk maksāt sodu nekā runāt latviski? "Stabilitātei!" deputāti izvairās no valsts valodas prasmes pārbaudes
Iepriekšējā nedēļā Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas no diskriminācijas pasargās tos darba ņēmējus, kuriem līdz šim darba vidē pieprasīta krievu valoda, un aizstāvēs viņu tiesības darbā runāt valsts valodā. Pret šo asi iebilda partija "Stabilitātei!". Kā noskaidroja Jauns.lv, darbam nepieciešamā valodas prasme vairākiem šīs partijas deputātiem šobrīd ir sāpīgs temats.
"Nacionālās apvienības" (NA) virzītais likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas prasmi, izņemot atsevišķas profesijas.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.
Pret grozījumu virzību stingri iestājās "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs.
"Nevajag baidīties no krievu valodas, jo mēs - krievu valodā runājošie latvieši - esam šīs valsts pamats," no tribīnes deputāts.
Atskanēja arī bieži Kremļa propagandas resursos dzirdētais arguments par to, ka "40% no Latvijas iedzīvotājiem" esot "krievu valodā runājoši".
Varētu domāt, ka arī pārējiem "Stabilitātei!" deputātiem noteikti būtu ko teikt šajā sakarā, taču viņi kā šajā, tā citās Saeimas sēdēs kāda iemesla dēļ klusē...
Labāk maksāt sodu nekā runāt latviski?
Jauns.lv rīcībā nonākusī informācija liecina, ka vairākiem "Stabilitātei!" Saeimas deputātiem šobrīd ir "nepatikšanas" ar Valsts valodas centru (VVC).
Vēršoties VVC, Jauns.lv uzzināja, ka, pamatojoties uz VVC saņemtajām ziņām, pirms kāda laika ir sākta pārbaude par iespējamu Valsts valodas likuma 6. panta pirmās daļas prasību pārkāpumu atsevišķu Saeimas deputātu darbībā.
Citiem vārdiem - VVC pārbaudīja, vai atsevišķi "Stabilitātei!" deputāti tiešām prot valsts valodu tādā līmenī, kāds ir nepieciešams šī augstā valsts amata pienākumu pildīšanai.
Jauns.lv gan ir zināms, ka VVC nebūt neiet viegli ar šo pārbaužu veikšanu.
"2023. gadā Valsts valodas centrs nav pārbaudījis Jūsu e-pasta vēstulē minēto Saeimas deputātu valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tādējādi neviens no Jūsu minētajiem Saeimas deputātiem nav administratīvi sodīts par valsts valodas nelietošanu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā," teikts VVC atbildē.
Tas gan nozīmē vienīgi to, ka konkrētie Saeimas deputāti - Jefimijs Klementjevs, Viktors Pučka, Nataļja Marčenko-Jodko un Dmitrijs Kovaļenko - nesadarbojas ar VVC un novilcina šīs pārbaudes.
VVC Jauns.lv apliecināja, ka visiem četriem deputātiem 2023. gada 26. aprīlī piemērots naudassods saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu.
Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu jeb - vienkāršiem vārdiem - nesadarbošanos ar VVC valsts valodas prasmju pārbaudīšanai.
Trijiem deputātiem lēmums stājies spēkā šī gada 20. maijā, bet Kovaļenko to šobrīd pārsūdz.
Kā zināms, Dmitrijs Kovaļenko pirms vairāk nekā desmit gadiem ir bijis krimināli sodīts divās lietās par alkohola nelikumīgu glabāšanu un realizāciju (sodāmības vairs nav aktuālas).
VVC skaidro, ka soda apmērs šobrīd nav publiski atklājams, bet konkrētais likums paredz visnotaļ plašu diapazonu - no brīdinājuma līdz pat 140 naudassoda vienībām (viena naudassoda vienība šobrīd ir 5 eiro).
Zināms, ka Viktoru Pučku kā Daugavpils domes deputātu VVC vēl 2016. gadā sodīja par valsts valodas nelietošanu amatam nepieciešamā līmenī.
Jauns.lv ir sazinājies ar "Stabilitātei!" deputātiem, lai lūgtu skaidrot šī brīža situāciju komunikācijā ar VVC, piespriestos sodus par nesadarbošanos ar iestādi un nesadarbošanās iemeslus.
Krievu valoda - politisks ierocis Kremļa arsenālā
Tikmēr sākotnēji aprakstītais likumprojekts paredz, ka krievu valodu varēs prasīt tikai universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, arhīvistiem un tiem radniecīgu profesiju vecākajiem speciālistiem, kā arī rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.
Tāpat NA rosina liegt darba intervijā jautāt par svešvalodu prasmēm, ja tās nav norādītas darba sludinājumā, lai izslēgtu iespēju tādējādi lingvistiski diskriminēt darba ņēmēju.
Ņemot vērā, ka krievu valoda nav ES dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem, un Saeima Krieviju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, iepriekš atzīmējuši likumprojekta autori.
Reizē debatēs izskanēja iespēja tālākā likumprojekta skatīšanā juridiski atbilstošāk noteikt, ka nevarētu prasīt ne tikai krievu valodas, bet arī kādu citu trešo valstu - ar kurām Latvija nav kopā kā dalībvalstis kādās no dažām starptautiskajām organizācijām - valodu prasmi.
