Cilvēki ar invaliditāti ieputināti sniegos, pašvaldības šķūrētāji pat gribot nevar palīdzēt
Sniegotā ziema lielus pārbaudījumus rada lauku viensētās dzīvojošiem vientuļiem senioriem un it sevišķi invalīdiem – ne visi spēj izrakties cauri sniega vaļņiem līdz tuvākajam ceļam vai nolīgt sniega šķūrētājus.
Ropažniece Agnese Meiere decembra sākumā “Facebook” sūrojās: “Mazliet apskrējās dūša... Iebraucamais ceļš un pagalms krietni piesniguši, pati pēc operācijas ne drīkstu, ne spēju tīrīt sniegu. Ropažu novada pašvaldība par tīrīšanu ieteica sazināties ar Garkalnes komunālservisu. Sazinājos. Tīrīšana maksā 40 eiro stundā plus ceļa izdevumi. Nu nopietni!?”
Meieres vīrs ir 1. grupas invalīds, pārvietojas ratiņkrēslā, ģimenē ir mazs bērns un pensionāre, kurai ir vairāk par 80 gadiem. “Nezinu, varbūt citi iedzīvotāji var atļauties sniega sezonā regulāri maksāt 40+ eiro. Mūsu ģimene no valsts cenšas nekad neko neprasīt, bet ir reizes, kad vajag. Tad izrādās, ka nepienākas,” secina Agnese.
Tukši solījumi
Pēc pāris dienām Meiere “Kas Jauns Avīzei” atzina, ka joprojām nekas nav atrisinājies: “Vīrs sazinājās ar sociālo dienestu, viņi iedeva atbildīgās personas Jāņa Blausa numuru. Viņš solīja, ka rīt iztīrīs. Ropažu domes priekšsēdētāja Vita Paulāne teikusi, ka iztīrīs, bet tad esot jāpierāda, ka te nevar iebraukt ātrie vai aprūpētājs. Tā tas gluži nav. Ātrie, par laimi, nav vajadzīgi, un vīru aprūpējam mēs ar vīramāti.”
Vēl pāris dienas pēc tam piebraucamais ceļš uz Meieru māju joprojām nebija iztīrīts. “Kas Jauns Avīze” vērsās Ropažu novada pašvaldībā, jautājot, kā tās iedzīvotāji var pretendēt uz pretimnākšanu sniega šķūrēšanā.
Galvenais tie papīri
Vietvaras sabiedrisko attiecību pārstāvis Mārtiņš Pozņaks skaidro: “Ziema šogad ir dāsna ar sniegu, turklāt tas noticis daudz ātrāk, nekā pēdējos gados bijis ierasts. Arī dienās, kad ir spēcīga snigšana, sniega tīrīšana visā Ropažu novada teritorijā tiek veikta prioritārā secībā, saskaņā ar ceļu un ielu uzturēšanas klasēm.”
Atsaucoties uz Ropažu novada noteikumiem par krīzes situācijām, tiesības saņemt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā ir mājsaimniecībai, kura katastrofas vai citu no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības.
“Ropažu novada iedzīvotājus, kuri nonākuši šādā situācijā, aicinām sazināties ar pašvaldību. Runājot par minēto gadījumu Podkāju ciematā Ropažu pagastā, jāmin, ka no konkrētās personas iesniegums ar lūgumu pēc palīdzības nav saņemts ne pašvaldībā, ne sociālajā dienestā,” pauž Pozņaks.
Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā
No šīs atbildes izriet, ka ceļš uz Meieru mājām nav iztīrīts tāpēc, ka neviens pašvaldībā nav vērsies ar rakstisku iesniegumu par šādu nepieciešamību, bet tikai runāts pa tālruni, tātad papīri nav bijuši kārtībā. Pamēģiniet iztēloties vientuļu invalīdu, kurš var vienīgi piezvanīt, datora ar e-pastu nav, auto nav, līdz autobusam ar iesniegumu netiek, jo ieputināts...
Iepazīstoties ar pašvaldības runasvīra atbildi, Agnese Meiere atzīst: “Man vispār trūkst vārdu. Nav taču runa par vienreizēju palīdzību! Bet par to, lai sniega tīrīšana būtu ikvienam iedzīvotājam par normālu samaksu pieejams pasākums. Nu, dūša apskrējās vēlreiz. Un, ja es uzrakstītu iesniegumu, tad iztīrītu pēc divām nedēļām? Paldies, centīšos arī turpmāk šai ģimenei draudzīgajai pašvaldībai nekad neko nelūgt.”
Atkāpei – tas šķitīs traģikomiski, bet Ropažu pašvaldība šopavasar Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā ieguva titulu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022”... Un saņēma arī naudas balvu – 30 000 eiro, kas jāizlieto iedzīvotāju vajadzībām.
Ludzas novadā sola nākt talkā
Dažādos novados ir atšķirīga pieeja, kā palīdz šādās situācijās. Ludzas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Dukaļska norāda: “Lai iedzīvotājiem varētu sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas un citu dienestu pieejamību, novada teritorijā līdz 31. decembrim iespēju robežās tiek nodrošināta ceļu tīrīšana no sniega līdz mājām lauku teritorijās, kur ziemas periodā dzīvo cilvēki un to īpašnieki ir pieteikuši šo pakalpojumu. To var izdarīt, sazinoties ar konkrēto pagasta pārvaldi.”
Janvārī stāsies spēkā noteikumi “Par palīdzību privāto ceļu tīrīšanā Ludzas novadā”. Pašvaldība par savu naudu sniegs palīdzību privāto ceļu sniega tīrīšanā novada pagastos mājsaimniecībām, kurās ir personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti vai bērns ar invaliditāti; trūcīgajiem un maznodrošinātajiem; kurās dzīvo bērni, kas mācās novada pašvaldības izglītības iestādēs; kurās dzīvo tikai pensijas vecuma cilvēki.
Valmierā palīdz, Bauskā iedos cenrādi
Valmieras novadā pašvaldība palīdz neiestigt kupenās invalīdiem, vienatnē dzīvojošiem vai vientuļiem trūcīgiem vai maznodrošinātiem vecuma pensionāriem, cilvēkiem, kas saņem mājas aprūpi.
Bauskas novada vietvara tīra tikai pašvaldības ielas un ceļus. Ja nepieciešams izšķūrēt iebraucamo ceļu uz privātpersonas vai juridiskas personas zemes, ieteikts sazināties ar pagastu nodaļu vadītājiem, kuri “iespēju robežās padalīsies ar kontaktinformāciju” par pakalpojumu sniedzējiem – kas to dara par maksu.
Par iedzīvotājiem ir jārūpējas
Labāka attieksme ir daļā Limbažu novada. Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde “Kas Jauns Avīzei” atzīst: “Visiem mums ir vienādi noteikumi, un Satiksmes ministrijas tikko veiktais audits ļoti konkrēti norādīja, ka ceļu fonda līdzekļus drīkstam izlietot tikai reģistrētajiem pašvaldības ceļiem. Tomēr dzīvē jau nav tā, ka vientuļu pensionāri atstāsim ieputinātu, ja vien patiešām viņa ir vientuļa... Te gan nācies arī aplauzties, jo vecā vientuļā pensionāre savu māju jau norakstījusi bērniem vai mazbērniem un izrādījies, ka nemaz tik vientuļa un trūcīga nav, kā pa telefonu izstāsta.”
Alojas apvienības pārvaldes vadītājs Rihards Būda teic – ja iedzīvotājs piezvana un lūdz iztīrīt iebraucamo ceļu, jo pašiem nav iespējams to izdarīt invaliditātes, vecuma vai kāda cita nopietna iemesla dēļ, nekad neatsaka, “jo iedzīvotāji, it īpaši mazā pilsētā un laukos, ir vērtība, par kuru jārūpējas”.
Jābaidās no Valsts kontroles
Tikmēr Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs Viktors Zujevs norāda: “Teikšu, kā ir! Sniega šķūrētāji brauc pa saviem maršrutiem, kurus tiem nodevušas pašvaldības. Viņi nevar ne pa labi, ne pa kreisi nevienam palīdzēt, jo ir aprīkoti ar GPS. Līdz ar to, pat ja viņi gribēs palīdzēt, to attālumu, kuru veikuši papildus, viņi nevarēs iekļaut rēķinā, savukārt mēs nevaram samaksāt par ceļu, kas nav bijis maršrutā, jo to uzreiz norādīs Valsts kontrole! Riņķa dancis...”
Pilsētā Zujevs izlīdzas ar savu traktoru, bet piebilst: “Īstenībā nevienā no maniem septiņiem pagastiem vairs nav sava traktora. Līdz ar to arī palīdzības iespēju nav! Pat nevaram maršrutu traktoriem lūgt ārpus taisnām līnijām izbraukt!”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
