Lielais jautājums politiķiem: "Kādi pārsteigumi mūs gaida nākamā gada budžetā?"

Harijs Rokpelnis pārstāv valdošo koalīciju, bet Edgars Tavars un Jānis Vitenbergs – opozīciju, kas arī atspoguļojas viņu vērtējumā par mūsu valsts budžetu 2024. gadam. Harijs Rokpelnis teic, ka 2024. gada Latvijas budžeta lielākais pārsteigums ir tas, ka tas ir “tik ļoti normāls”, tāds kuru mēs jau esam gaidījuši daudzus gadus. Edgars Tavars ir nesaudzīgs šī budžeta kritiķis un to dēvē par “mitro salvešu budžetu”. Jānis Vitenbergs teic, ka šajā budžetā ir aizmirsts par policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem.

Harijs Rokpelnis: "Piramīdā tiek sakārtots pats pamats"

Zaļo un zemnieku frakcijas vadītājs Saeimā nākamā gada valsts budžetu vērtē ļoti atzinīgi: “Droši vien lielākais pārsteigums ir tas, ka šis budžets ir tik ļoti normāls, ko visi “n-tos” gadus esam gaidījuši. Pamatsfēras – veselība, izglītība un aizsardzība – beidzot ir prioritāte ne tikai vārdos, bet arī naudas apjomā”.

Tomēr neviens budžets nav ideāls, nevienā nav ielikts viss tas, ko gribētos, viņš norāda. 2024. gada budžeta sāpīgākais, neatrisinātākais jautājums ir iekšējā drošība, lai arī tur ir budžeta pieaugums, finansējums jaunu telpu un centru izbūvei, tas nav tik liels un straujš, kā gribētos: “Tā ir sāpīga lieta, bet kopumā līdzsvars ir gana labs,” un tēlaini turpina:

“Ja tu esi “benzīngalva” un tev patīk ķīlēt mašīnas, tad vari pateikt, ka tā mašīna sacensībās neuzvarēs, jo tai nav uzlikta turbīna, nav 19 collu diski, bet tev papriekš mašīnai jāsametina sliekšņi, jāparūpējas, lai tā vispār neizjuktu. Tas ir tas, kas šobrīd tiek darīts. Vajadzību piramīdā tiek sakārots pats pamats. Mēs nevaram domāt par kaut kādu strauju ekonomikas izrāvienu un transformācijām, ja nav pats pamats sakārots. Un to šobrīd šis budžets dara”.

Viņš teic, ka visu jau gribētos ātrāk un veiklāk, bet jāsaprot, ka vienā gadā visas lietas nevar atrisināt. Pašreiz kurss esot uzņemts pareizā virzienā.

Runājot par valsts ārējo parādu, deputāts norāda: “Parāds nav brālis, bet tai pat laikā jebkura normāli funkcionējoša valsts strādā ar parādu. Uz valsts parādu nevar skatīties kā uz overdraftu (patēriņa kredītu) savā kredītkartes kontā. Valsts parāds ir pilnīgi normāls instruments, lai varētu attīstīties. Protams, varētu aiz pārliecības “ieiet” bezdeficīta budžetā un rādīt stingro stāju, ka iztiekam ar nodokļiem un naudu, ko paši saražojam, bet situācijā, kad cenšamies sasniegt nu jau ne tikai Eiropas vidējo līmeni, bet arī panākt lietuviešus un igauņus, kad mūsu tuvākie kaimiņi un arī attīstītās valstis turpina dzīvot ar deficītu, mēģināt savilkt jostas nozīmētu atsviest sevi par desmit gadiem atpakaļ. Tā kā šobrīd nav citu variantu, lai neatpaliktu”.

Edgars Tavars: "Mitro salvešu budžets"

Edgars Tavars uzskata, ka nākamā gada budžetu mēs nekādā gadījumā nevaram uzskatīt par kaut ko izcilu, uz pozitīvām pārmaiņām vērstu:

“Ja to dēvē par iekšējās drošības, veselības vai izglītības budžetu, tad kāpēc pēc jaunā algu pārrēķina skolotāji saka, ka algā saņem mazāk nekā līdz tam. Nu kāda tur var būt prioritāte? Veselībai nauda vienkārši ielikta 74 resorā (tā ir programma, kurā ieliek naudu, nepasakot kam): nu nāks problēma, tad to risināsim un no turienes paņemsim, nevis konkrēti iezīmējot – sirds/asinsvadu slimību ārstēšanai, medikamentiem, onkoloģijas pacientiem, retajām slimībām...

Šo nevaram nosaukt arī par drošības budžetu. Situācija ar Ukrainu parādīja, ka pašvaldībām un iekšējiem drošības dienestiem ir vitāli svarīga loma. Bet šeit tā “šķēre” starp Iekšlietu ministrijas un ārējā sektora atalgojumu palikusi milzīga, to nenoliedz arī premjere. Un tas ir slikti! Šai “šķērei” jābūt stipri mazākai,” kritisks ir deputāts no Apvienotā saraksta.

Viņš sarēķinājis, ka kopš Saeimas atjaunošanas šis ir jau 30 budžets, ko tā pieņēmusi, un tieši puse no tiem bijuši pieņemti “Jaunās vienotības” (pirms tam – vēsturiski “Jaunā laika”) vadībā. Un vienlaikus mūsu valsts ārējais parāds pieaug (šogad tie ir 1,3 miljardi eiro).

Tas vēl nebūtu tas trakākais, kaut arī 41% no iekšzemes kopprodukta ir milzīgs skaitlis. Lielākā problēma ir tā, ka budžets nav virzīts uz to, lai radītu investīcijas tautsaimniecības pozitīvajam izrāvienam.

“Šo budžetu vērtēju nevis kā iekšlietu, ārlietu, aizsardzības, veselības vai izglītības budžetu, bet gan kā mitro salvešu budžetu, jo jaunajā budžetā ir jauna norma – uzlikt dabas resursu nodokli apģērbam un mitrajām salvetēm, kas vajadzīgas gan bērnu, gan senioru aprūpē. 12,2 eiro par kilogramu nodoklī klāt pakai, kas tagad maksā septiņus eiro,” tā 2024. gada Latvijas budžeta vērtējumu noslēdz Edgars Tavars.

Jānis Vitenbergs: "Vājāka vieta ir iekšējā drošība"

Deputāts Jānis Vitenbergs atzinīgi vērtē to, ka jaunajā budžetā ir atrasti papildus līdzekļi gan pedagogiem, gan veselības aprūpē strādājošiem: “Tā kā no viņu puses, nozares pārstāvjiem ir klusums un miers, tas liek cerīgi skatīties uz to, ka viņi ir sadzirdēti un par viņiem padomāts”. Bet:

“Vājākā vieta ir drošība, tieši iekšējā drošība. Policija, ugunsdzēsēji, robežsargi šajā budžetā ir aizmirsti; un tās problēmas - novecojušās darba vietas un atalgojums - noteikti neveicinās, ka tiks aizpildītas vakances, kuras šobrīd paliek aizvien vairāk”.

Tāpat mēs katrs savos maciņos jutīsim arī to, ka tiks celta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem no pieciem uz 12 procentiem: “Lai arī pozīcija saka, ka tā ir pazemināta likme, patiesībā tā tiek paaugstināta. Apstākļos, kad inflācija ir augsta, un tieši pamatpārtikai, to katrs no mums sajutīs savos maciņos”.

Kā Harijs Rokpelnis, Edgars Tavars un Jānis Vitenbergs vērtē nākamā gada budžetu, vērojiet Jauns.lv video.