Žurnāla "Latvijas Leģendas" numurā lasi par piesardzīgo padomju laiku politiku un velosipēdiem
Šajā numurā par misijas apziņu, par spēku stāvēt un elpot, par spēles izjūtu, par balsīm no aizsaules, par piesardzīgu padomju laika politiku, par velosipēdu valstību, par dzejas kalponi ar gaišām acīm... Septiņi dažādi stāsti un likteņi.
Ielūkojoties 19. gadsimtā un iepazīstoties ar jaunlatviešu kustību, jāatzīst, ka latviešu pirmās tautiskās atmodas kustības beigu posms nav iedomājams bez ievērojamā žurnālista un sabiedriskā darbinieka Bernharda Dīriķa. Viņa dzīves gājums un sabiedriskās aktivitātes atklāj latviešu tautiskās apziņas un nacionālās pašapliecināšanās kustību, kas jau tālāk veidoja pamatus Latvijas valsts izveidošanai.
“Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Tā tiesas pēdējā vārdā teica Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Nesadarboties un ne pret vienu neliecināt – tie bija Astras galvenie principi pratināšanas laikā. Un tik kategorisku atteikšanos čekisti nepiedeva ne pirmajā, ne otrajā aizturēšanas reizē.
Izcilais teātra režisors Oļģerts Kroders bija cilvēks ar iedzimtu spēles un absolūto humora izjūtu. Viņš prata pasmieties par lietām, par kurām citi bija gatavi krist izmisumā. Viņam viss bija otrādi – viņš ar smaidu un ironiju izturējās pret dzīves likstām, toties varēja apraudāties, lasot grāmatu vai skatoties filmu.
Konstantīns Raudive – rakstnieks, kultūrteorētiķis, filozofs un parapsihologs. Eiropā viņš kļuva slavens ar saviem parapsiholoģiskajiem eksperimentiem, ierakstot magnetofona lentēs mirušo balsis. Par šiem pētījumiem savulaik ieinteresējās pat Vatikāns, nodibinot īpašu komisiju viņa darba izvērtējumam.
Latvijas kompartijas spices pārstāvim Pēterim Strautmanim vajadzēja būt gana diplomātiskam un piesardzīgam, lai saglabātu ietekmi partijas aprindās un tajā pašā laikā arī nacionālo stāju. Viņam nepavisam nepatika Latvijas pārkrievošana, taču iestāties pret to atklāti nevarēja, tāpēc viņš laipoja, kā nu mācēja.
Neticami, taču mazajā Latvijā laikā no 20. gadsimta sākuma līdz 1940. gadam bija apmēram simts velosipēdu ražotņu. Protams, ne visas tās darbojās vienā laikā, taču kopējais saražoto velosipēdu skaits vienalga ir tik mazai zemei iespaidīgs.
Rubrikā Leģendāra intervija šoreiz dzejniece Kornēlija Apškrūma (1937–2021). Latvijas dzejas mīļotāji sadalījušies divās frontēs: puse dzejnieces viņas dzejoļus citē, skaita katrā saviesīgā pasākumā un godos, otra puse koleģiāli neizsakās. Kritiķi klusē. Tomēr Latviešu rakstniecība biogrāfijās par Kornēliju Apškrūmu ierakstīts ļoti konkrēti: “Dzejniece. Rakstījusi gk. veltījuma tipa un dažādiem dzīves gadījumiem lietojamu dzeju.”
Pērc žurnālu visās lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā vai abonē zurnali.lv.
