foto: Elmārs Pēterhofs/LETA
Lauku sētās ieputināti cilvēki! Vai pašvaldības var viņiem palīdzēt?
Vai lauku mājās ziemā ieputinātie cilvēki ar pašvaldības palīdzību tiks ārā no savas istabas, atkarīgs no tā, kurā novadā viņi dzīvo – cik atsaucīga ir konkrētā vietvara.
Novadu ziņas
2023. gada 22. decembris, 06:08

Lauku sētās ieputināti cilvēki! Vai pašvaldības var viņiem palīdzēt?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Sniegotā ziema lielus pārbaudījumus radījusi arī lauku viensētu iedzīvotājiem, it sevišķi tiem, kuriem pašiem nav iespēju izrakties cauri sniega vaļņiem līdz tuvākajam lielceļam – valsts vai pašvaldības ceļam. “Kas Jauns Avīze” skaidroja, kā vietējās pašvaldības palīdz, vai arī tieši otrādi – nepalīdz, lai cilvēkam sniegotie mēneši nebūtu jāpavada vientulībā ieputinātam starp četrām sienām.

Šī problēma pirmām kārtām skar cilvēkus ar invaliditāti, pensionārus, mazturīgos un citus, kuriem, nav spēka, lai cilātu sniega lāpstu, kā arī naudas, lai varētu atļauties nofraktēt sniega šķūrēšanas tehniku vai brigādi.

„Dūša apskrējās!”

foto: Evija Trifanova/LETA
Jau ar šogad pirmo uzsnigušo sniegu izrādījies, ka ne visas pašvaldības spēj tikt galā ar sniega tīrīšanu.

Ropažniece Agnese Meiere decembra sākumā sūkstījās: „Mazliet apskrējās dūša... Iebraucamais ceļš un pagalms krietni piesniguši, pati pēc operācijas ne drīkstu, ne spēju tīrīt sniegu. Ropažu novada pašvaldība par tīrīšanu ieteica sazināties ar Garkalnes komunālservisu. Sazinājos. Tīrīšana maksā 40 eiro stundā plus ceļa izdevumi. Nu nopietni!?
 
Es jau izklausos pēc iesprūduša diska, bet te dzīvo 1. grupas invalīds, mazs bērns, pensionāre, kurai pāri 80... Nezinu, varbūt citi iedzīvotāji var atļauties sniega sezonā regulāri maksāt 40 + eiro. Mūsu ģimenei tas ir daudz.

Mūsu ģimene no valsts cenšas nekad neko neprasīt, bet ir reizes, kad vajag. Tad izrādās, ka nepienākas.”

Pēc pāris dienām viņa „Kas Jauns Avīzei” pauda, ka joprojām nekas nav atrisinājies: „Vīrs sazinājās ar Sociālo dienestu, viņi iedeva atbildīgās personas Jāņa Blausa numuru. Viņš solīja, ka rīt iztīrīs. Ropažu domes priekšsēdētāja Vita Paulāne solījusi, ka iztīrīs, bet tad esot jāpierāda, ka te nevar iebraukt ātrie vai aprūpētājs. Tā tas gluži nav. Ātrie, par laimi, nav vajadzīgi un vīru aprūpējam mēs ar vīramāti.”

Pāris dienas pēc tam piebraucamais ceļš uz Meieru ģimenes māju joprojām nebija iztīrīts, „Kas Jauns Avīze” noskaidroja sazinoties ar Agnesi Meieri. Tad jautājām Ropažu novada pašvaldībai, kā tās iedzīvotāji var pretendēt uz pašvaldības pretimnākšanu sniega šķūrēšanā. Vietvaras sabiedrisko attiecību pārstāvis Mārtiņš Pozņaks „Kas Jauns Avīzei” skaidroja:

„Ziema šogad ir dāsna ar sniegu, turklāt, tas noticis daudz ātrāk nekā pēdējos gados bijis ierasts. Arī dienās, kad ir spēcīga snigšana, sniega tīrīšana visā Ropažu novada teritorijā tiek veikta prioritārā secībā, saskaņā ar ceļu un ielu uzturēšanas klasēm. 
 
Atsaucoties uz Ropažu novada saistošajiem noteikumiem par krīzes situācijām, jāmin, ka tiesības saņemt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā ir mājsaimniecībai, kura katastrofas vai citu no mājsaimniecības gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Ropažu novada iedzīvotājus, kuri ir nonākuši šādā situācijā, aicinām sazināties ar Ropažu novada pašvaldību.
 
Runājot par minēto gadījumu Podkāju ciematā, Ropažu pagastā, jāmin, ka no konkrētās personas iesniegums ar lūgumu pēc palīdzības nav saņemts ne pašvaldībā, ne sociālajā dienestā.”

No šīs atbildes izriet, ka ceļš uz Meieru mājām nav iztīrīts tāpēc, ka to iedzīvotāja pašvaldībai rakstiskā formā nav uzrakstījusi iesniegumu par nepieciešamību notīrīt sniegu, bet ar pašvaldības darbiniekiem runājusi vien pa tālruni. Šajā gadījumā „papīri nav bijuši kārtībā”. Iepazīstoties ar šo pašvaldības atbildi, Agnese Meiere pauda:

Man vispār trūkst vārdu. Nav taču runa par vienreizēju palīdzību! Bet par to, lai sniega tīrīšana būtu ikvienam iedzīvotājam par normālu samaksu pieejams pasākums. Ai, nu dūša apskrējās vēlreiz.

Un, ja es uzrakstītu iesniegumu, tad iztīrītu pēc divām nedēļām? Paldies, centīšos arī turpmāk šai „ģimenei draudzīgajai” pašvaldībai nekad neko nelūgt."

Pašvaldību dažādās iespējas

foto: Elmārs Pēterhofs/LETA
Dažādās Latvijas pašvaldībās ir atšķirīgas prakses, kā palīdzēt, un vai vispār to darīt, sniega kupenās ieputinātajiem iedzīvotājiem.

Vai tas, ka pašvaldība parūpēsies par to, lai sniega kupenās ieputināts cilvēks, kuram nav iespēju izrakties cauri sniega kalniem, tiks ārā no savām mājām atkarīgs no tā, kurā Latvijas pusē viņš dzīvo. Un šajā gadījumā galvenais jau nav traktors vai strādnieki, kuri varētu ceļu notīrīt, jo par naudu jau var nofraktēt gan sniega šķūrēšanas tehniku, gan brigādi ar sniega lāpstām. Bet, ja cilvēkam vienkārši nav naudas, lai tīrītājiem samaksātu par takas no mājām līdz lielceļam notīrīšanu?

Dažādos novados ir atšķirīgas prakses, kā tās palīdz ieputinātiem cilvēkiem. Ludzas novadā it kā problēmām nevajadzētu būt, bet Bauskas pusē vietvara sakās nespējam palīdzēt. Un gan viena, gan otra pašvaldība atsaucas uz normatīvajiem aktiem un saistošajiem noteikumiem.

Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Dukaļska pastāstīja: „Lai iedzīvotājiem varētu sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas un citu dienestu pieejamību, novada administratīvajā teritorijā līdz 31. decembrim iespēju robežās tiek nodrošināta ceļu tīrīšana no sniega līdz mājām lauku teritorijās, kur ziemas periodā dzīvo cilvēki un to īpašnieki ir pieteikuši šo pakalpojumu. To var izdarīt sazinoties ar konkrēto pagasta pārvaldi.

30. novembra novada domes sēdē apstiprināja jaunus saistošos noteikumus „Par palīdzību privāto ceļu tīrīšanā Ludzas novadā”, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Tie nosaka, ka Ludzas novada pašvaldība turpmāk sniegs palīdzību ziemas periodā privāto ceļu sniega tīrīšanā novada pagastu teritorijā personām, kuru deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir Ludzas novada pašvaldībā, ja tās ir:

* no mājsaimniecībām, kurās ir personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai bērns ar invaliditāti;
* no mājsaimniecībām, kurām ir noteikts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss;
* no mājsaimniecībām, kurās dzīvo bērni, kas ir Ludzas novada pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamie;
* no mājsaimniecībām, kurās dzīvo tikai pensijas vecuma personas.

Palīdzība tiks finansēta no pašvaldības budžeta.” 

Savukārt Bauskas novada pašvaldība tīra tikai pašvaldības ielas/ceļus, „Kas Jauns Avīze” noskaidroja vietvarā: „Pašvaldība netīra servitūtus vai „ceļu” par kādu tiek uzskatīts iebrauktas rises privātpersonas teritorijā no pašvaldības ceļa līdz privātpersonas mājām.

Bauskas novada pašvaldība iedzīvotājus, kuriem ir vajadzība izšķūrēt iebraucamo ceļu, kurš ir uz privātpersonas vai juridiskas personas zemes, un nav Bauskas novada pašvaldības ceļš, aicina sazināties ar pagastu nodaļu vadītājiem, kuri iespēju robežās padalīsies ar kontaktinformāciju par tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri tīra ceļus un, vienojoties ar šiem pakalpojumu sniedzējiem, atbilstoši viņu noteiktajam cenrādim, arī darbi tiks paveikti.”

Šampētera sniega nedienas: notīrīti nenotīrīta Rucavas iela

Pērn galvaspilsētas pašvaldība uzsāka pāreju uz ielu ietvju centralizētu tīrīšanu no sniega, lai šis pienākums negultos uz pieguļošo nekustamo īpašumu ...

gallery icon

Limbažu novada Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde “Kas Jauns Avīzei” teica: “Visiem jau mums ir vienādi noteikumi un Satiksmes ministrijas tikko veiktais audits ļoti konkrēti norādīja, ka ceļu fonda līdzekļus drīkstam izlietot tikai reģistrētajiem pašvaldības ceļiem. Tomēr dzīvē jau nav tā, ka vientuļu pensionāri atstāsim ieputinātu, ja vien patiešām viņa ir vientuļa... Te gan nācies arī „aplauzties”, jo vecā vietuļā pensionāre savu māju jau norakstījusi bērniem vai mazbērniem un izrādījies, ka nemaz tik vientuļa un trūcīga nav, kā pa telefonu izstāsta.”

Alojas apvienības pārvaldes vadītājs Rihards Būda teica: „Mēs Alojas pilsētā un pagastā, ja iedzīvotājs piezvana un lūdz iztīrīt iebraucamo ceļu, jo pašiem nav iespējams to izdarīt invaliditātes, vecuma vai kāda cita nopietna iemesla dēļ, nekad neatsakām, jo iedzīvotāji, it īpaši mazā pilsētā un laukos, ir vērtība, par kuru jārūpējas.”

Bet Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs Viktors Zujevs sacīja: „Teikšu, kā ir! Sniega šķūrētāji brauc pa saviem maršrutiem, kurus tiem ir nodevušas pašvaldības. Viņi nevar ne pa labi, ne pa kreisi nevienam palīdzēt, jo ir aprīkoti ar GPS (globālās pozicionēšanas sistēmām). Līdz ar to, pat, ja viņi gribēs palīdzēt, tad to attālumu, kuru viņi ir veikuši papildus, viņi nevarēs iekļaut rēķinā, savukārt mēs nevaram samaksāt par ceļu, kas nav bijis maršrutā, jo to uzreiz norādīs Valsts kontrole! Riņķa dancis...

Pilsētā es izlīdzos ar savu traktoru, bet lielākoties – īstenībā nevienā no maniem septiņiem pagastiem vairs nav sava traktora. Līdz ar to arī palīdzības iespēju nav! Pat nevaram maršrutu traktoriem lūgt ārpus „taisnām līnijām” izbraukt!”
 
Toties Valmieras novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste skaidroja: „Saskaņā ar Valmieras novada pašvaldības lēmumu “Par pašvaldības atbalstu māju ceļu (piebraucamā ceļa) uzturēšanu ziemas sezonā” pašvaldība nodrošina atbalstu māju ceļu (piebraucamā ceļa) uzturēšanā ziemas sezonā šādām personu kategorijām:

* personai ar invaliditāti;
* vienatnē dzīvojošam vai vientuļam trūcīgam vai maznodrošinātam vecuma pensionāram;
* aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējam.

2023./24. gada ziemas sezonā pieteikums piemājas (piebraucamā) ceļa attīrīšanai no sniega jāiesniedz attiecīgajā apvienības pārvaldē.”

30. novembrī Rīgu pārklājusi sen neredzēti bieza sniega sega

Rīgā naktī uz ceturtdienu sākās spēcīga snigšana un, atbilstoši laika prognozei, tā turpināsies visas dienas garumā. Novembra pēdējā dienā novērojumu ...

gallery icon

Projektu “Mūsējie” finansē Mediju atbalsta fonds un Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūsējie” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.