Petraviča un Vucāns vērtē, vai Eiropas Savienība un Latvija ir vienotas jautājumā par atbalstu Izraēlai
Turpinoties karadarbībai Gazas sektorā, neizbēgami pieaug arī civiliedzīvotāju upuri. Latvijas politiķiem jautājām: “Vai Eiropas Savienībai ir nedalīts atbalsts Izraēlai, un vai nākotnē šai jautājumā nav iespējama šķelšanās?” Uz to atbild Saeimas deputāti - Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”) un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, kā arī Ārlietu komisijas deputāts Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).
Ramona Petraviča norāda, ka pašlaik galvenā baža ir par to, lai Eiropas Savienības novirzītā nauda palīdzībai Palestīnai nenonāktu “Hamās” rokās. Savukārt Jānis Vucāns saka, ka līdz šim Rietumu politiķi par maz ir novērtējuši Palestīnas ietekmi uz arābu pasauli.
Ramona Petraviča: "Latvija sniedz palīdzību gan Izraēlai, gan Palestīnas civiliedzīvotājiem"
“Nevarētu teikt, ka atbalsts Izraēlai un izpratne (par šo karu) visā Eiropā ir absolūti vienota. Protams, sākoties “Hamās”iebrukumam neapšaubāmi, ka visi nostājās Izraēlas pusē, nosodīja iebrukumu, atbalstīja Izraēlas pretošanos un aizsargāšanos, jo uzbrukums tiešām bija vērsts pret civiliedzīvotājiem, tik liels upuru un nolaupīto ķīlnieku skaits nav pieļaujams.
Tad (sākumā) tā nostāja bija vienprātīga, bet īsi pēc šī iebrukuma sākās diskusijas, par to, kam tālāk jānotiek ar Eiropas Savienības palīdzības naudu Palestīnai, kas no 2021. līdz 2024. gada ir ievērojama – 1,1 miljards eiro.
Bija valstis (Austrija, Dānija, Vācija, Zviedrija), kas uzreiz kategoriski iestājās pret naudas plūsmas uz Palestīnu turpināšanu, bet tai pašā laikā bija arī valstis (Īrija, Portugāle, Spānija), kas bija par šīs palīdzības turpināšanu. Šī palīdzība sadalīta vairākos blokos: humanitārā, politiskā, attīstības, kā arī atbalsts nevalstiskajām organizācijām, kas palīdz civiliedzīvotājiem. Tā galvenā baža ir par to, lai šī nauda nenonāktu “Hamās” rokās un netiktu sponsorēta teroristiska organizācija,” pauž Ramona Petraviča.
Latvija, protams, sniedz palīdzību gan Izraēlai, gan Palestīnas civiliedzīvotājiem, jo, turpinoties Gazas joslas blokādei, cieš civiliedzīvotāji, norāda deputāte. Vairākas valstis ir nosodījušas to, ka Gazas joslā iet bojā tik daudz civiliedzīvotāju un norādījušas, ka no tā ir jāizvairās.
Vislielāko nosodījumu saņēma uzlidojums hospitālim, kurā atradās priekšlaicīgi dzimuši bērni, cilvēki pēc operācijām, kurus ir sarežģīti evakuēt, notika dzemdības, saka Ramona Petraviča, norādot: “Protams, kara laika likumi nosaka, ka slimnīcās nevar atrasties uzbrucēji un kaujinieki, tas ir kara likumu pārkāpums”.
Šobrīd pastāv bažas, ka naudu, kas tika dota Palestīnai, ir izmantojis “Hamās”, lai iepirktu ieročus un izbūvētu pazemes tuneļus. Tādēļ svarīgi pārliecināties par uzticību Palestīnas pašpārvaldei, lai tā nodrošinātu to, ka humānās kravas, kas tiek vestas no Ēģiptes, tik tiešām sasniegtu civiliedzīvotājus.
Tagad cilvēki lielākā vai mazākā skaitā iziet demonstrācijās, paužot skaidru atbalstu Palestīnai, skandinot saukļus, ka Palestīnai jābūt brīvai no upes līdz jūrai, kas būtībā nozīmē aicinājumu uz Izraēlas iznīcināšanu, situāciju raksturo Ramona Petraviča: “Protams, tie ir kreisie spēki ar izteiktu atbalstu Palestīnai, arī pie mums ir partiju cilvēki, kas vairāk vai mazāk pauž šādu atbalstu”.
Jānis Vucāns: "Eiropas politikā esam piemirsuši par arābu pasauli"
Ja runājam par oficiālo pozīciju, tad vienotība Izraēlas-Palestīnas kara novērtējumā pastāv, saka Jānis Vucāns. Eiroparlamenta paziņojuma un Eiropas Padomes deklarācijas teksti būtībā ir identiski, bet tajā pašā laikā: “Jo vairāk kādā (Eiropas) valstī ir cilvēki, ne tikai pilsoņi, bet arī iedzīvotāji, kas saistīti ar arābu pasauli, jo lielākā mērā tas atbalsojas tās valsts politikā, nevienprātībā (par šo situāciju), situācija ir ja ne eksaltēta tad neviennozīmīgāka.
Vienlaikus politiķis norāda, ka pašreiz situācija Izraēlā nav mūsu politiķu dienas kārtības prioritāte. Šis jautājums tiek pacelts tad, kad tas ir “vajadzīgs” sevis parādīšanai politiskajā spektrā, tas tiek nobīdīts otrajā plānā:
“Ja sākumā, protams, bija jautājums par Izraēlas tiesībām uz aizstāvību, tad vēlāk, pēc Izraēlas atbildes triecieniem, sekoja jautājumi par humanitāro situāciju Gazā, kas ir pieļaujams un kas nē. Tad arī sākās kaut kādas atšķirības.
Godīgi sakot, mēs Rietumu pasaulē laikam mazliet esam piemirsuši par arābu pasauli. Mums bijuši “lielie spēlētāji” – Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija pirms tās izstāšanās no ES, runājam par Ķīnu, tagad arī Indiju, bet par to, ka ir arābu pasaules ar savām vērtībām, spēku un apņemšanos, Eiropas politikā esam piemirsuši, un ne tikai Eiropā. Arī Amerikas politiķi šobrīd saprot, ka viņiem bijušas pārāk rožainas ilūzijas par to, ka attiecības ar arābu pasauli varēs uzbūvēt nevis caur Palestīnu, bet caur Saūda Arābiju vai kādu citu no tai tuvajām valstīm. Viņi to mēģināja darīt, bet izrādījās, ka arābu pasaulē Palestīnai ir ļoti liela nozīme.
Arābu pasaulē ir viena daļu valstu, kas stingri atbalsta Palestīnu, bet ir arī valsti (Bahreina, Maroka, Apvienotie Arābu Emirāti), kas laika gaitā mēģinājuši veidot attiecības ar Izraēlu. Tomēr tai pat laikā šo pēdējo valstu iedzīvotāju vidū atbalsts (attiecību veidošanai ar Izraēlu) ir ļoti mazs – 20-30%, kas nozīmē to, ka autoritārie režīmi dzīvo savu dzīvi, bet patiesais iedzīvotāju noskaņojums ir savādāks. Un šis noskaņojums ir ļoti atbalstošs Palestīnai,” teic deputāts.
Jānis Vucāns plašas atbalsta akcijas Palestīnai ir redzējis arī tepat Eiropā. Gan 20 metrus no Bundestāga (Vācijas parlamenta) sienas Berlīnē, gan Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Par pēdējo viņš saka, ka tā bija ļoti skaļa protesta akcija, kas notika Ziemeļu padomes sesijas atklāšanas laikā, kad savu galveno uzrunu tajā teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: “Protesta akcijas skaļums bija tāds, ka, esot zālē, to nevarēja nepamanīt”. Lai arī Norvēģija nav ES dalībvalsts, tā tomēr tai stāv ļoti tuvu, un tas, protams, ietekmē arī noskaņojumu Eiropas Savienībā, norāda Jānis Vucāns.
