Prezidents Rinkēvičs Kijivā nonācis okupantu triecienu krustugunīs
foto: Valsts prezidenta kanceleja / Ilmārs Znotiņš
Valsts prezidents agrā sestdienas rītā bija spiests doties uz bumbu patvertni Kijivā.
Sabiedrība

Prezidents Rinkēvičs Kijivā nonācis okupantu triecienu krustugunīs

Jauns.lv

Šajās dienās Ukrainā uz Holodomora piemiņas pasākumiem ieradušās vairāku valstu augstas amatpersonas, kuru vidū arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Labi zinot, ka Kijivā atrodas vairāku valstu līderi, okupanti aizvadītajā esot uz Ukrainas galvaspilsētu palaiduši vairāk nekā 70 bezpilota lidaparātu.

Prezidents Rinkēvičs Kijivā nonācis okupantu triec...

Naktī pirms Holodomora piemiņas dienas Krievija uz Ukrainu palaida vairāk nekā 70 kaujas bezpilota lidaparātu "Shahed", ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosaucis par teroraktu. Triecienu laikā Kijivā atradās arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš, izdzirdot trauksmes signālus, bija spiests doties uz bumbu patvertni, kur viņu agrā sestdienas rītā iemūžināja arī valsts galvas fotogrāfs Ilmārs Znotiņš.

Kijivā uzturas arī Šveices prezidents Alēns Bersē, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Ukrainā. 25.11.2023.

Piektdien Rinkēvičs tikās ar Zelenski. Tikšanās laikā tika pārrunātas turpmākās divpusējās attiecības, kā arī Eiropas Savienības (ES) un NATO atbalsts Ukrainai.

Savu vizīti Ukrainā Latvijas prezidenta sāka Jahidnes ciematā Černihivas apgabalā, kur okupantu gūstā mēnešiem ilgi tika turēti vairāki simti ukraiņu.

Savukārt sestdien Latvijas prezidents Kijivā piedalījās Holodomora 90. gadadienas atceres pasākumā un tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. Tāpat Rinkēvičam Ukrainā plānota dalība pārtikas nodrošinājuma samitā "Graudi no Ukrainas".

Ieskats ukraiņu ikdienā dzīvē bumbu patvertnēs:

Par Holodomoru

Padomju diktatora Josifa Staļina 1932. un 1933. gadā Ukrainā mākslīgi izraisītajā masveida badā tika nogalināti līdz pat desmit miljoniem cilvēku. Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem.

Ukraiņi, kas 20. gadsimtā trīs reizes bija pakļauti masu badam - 1921. - 1923. , 1932. - 1933., un 1946. - 1947. gadā -, Holodomora upurus piemin novembra ceturtajā sestdienā, aizdedzot sveces.

Postošākais no badiem bija 1932. - 1933. gadā notikušais, kuru līdz šim apmēram 30 pasaules valstis ir atzinušas par genocīdu pret ukraiņu tautu.

55 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis ir parakstījušas Ukrainas ierosināto deklarāciju par 90. gadadienu kopš 1932. - 1933. gada Holodomoru Ukrainā.