Skaitļi ir satraucoši zemi! Latvijas skolēni uzrāda strauju lasītprasmes kritumu
Pēdējos gados lasītprasmes rādītāji Latvijas skolēnu vidū uzrāda strauju kritumu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova intervijā portālam Jauns.lv uzsvēra: lai bērnu lasītprasmi uzlabotu, vajadzīga aktīva visu iesaistīto pušu sadarbība.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Kultūras ministrijai norāda uz pēdējo gadu starptautiskiem pētījumiem, kas apliecina, ka Latvijā lasītprasmes rādītāji skolēnu vidū uzrāda strauju kritumu.
Aptuveni trešdaļa 9.klases skolēnu nelasa tekoši
Piemēram, 9.klases skolēnu vidū 2018.gadā konstatēti zemi teksta uztveres rādītāji, 30% skolēnu nelasīja tekoši un tikai 4,8% skolēnu bija laba lasītprasme jeb teksta izpratne.
Savukārt 2021.gada pētījuma dati liecina, ka 4.klases skolēnu vidū 6% bērnu neprata lasīt. “Lasīšanas prasmes 6% skolēnu ir nepietiekamas, lai viņi varētu būt tālāk sekmīgi jebkurā priekšmetā un vispār mācīties,” Tretjakova teica.
Turklāt īpaši zemi lasītprasmes rādītāji ir zēniem no laukiem.
Beidzot jāapvieno spēki!
Latvijas Nacionālā bibliotēka ir sākusi darbu pie valstiska līmeņa lasīšanas veicināšanas stratēģijas izstrādes. Tās pārstāvji uzskata, ka ļoti nozīmīga ir nepieciešamība apvienot spēkus un resursus gan Kultūras, gan Izglītības un zinātnes ministrijā.
Tretjakova pastāstīja, ka novembra vidū notika augsta līmeņa tikšanās, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latviešu valodas aģentūras un Kultūras ministrijas.
Ir jāiet strauji uz priekšu
“Nospriedām ļoti strauji iet uz priekšu kopējiem spēkiem. Varbūt šoreiz mēs beidzot sāksim sadarboties!
Varbūt patiešām jānotiek kaut kam tādam [bērnu lasītprasmei jānokrītas līdz tik zemam līmenim], lai divas ministrijas, kas principā strādā vienā virzienā, varētu konsolidēt spēkus un finansējumu,” viņa sprieda.
Viedtālruņu ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu
Viņa skaidroja, ka bērnu lasītprasme šobrīd ir ļoti plūstošs jautājums. “Īstenībā mēs nemaz nezinām, kādu iespaidu atstāj viedtālruņi un ļoti fragmentārā informācija, pie kuras jau esam pieraduši.”
Arī pieaugušie savos viedtālruņos esošo informāciju lielākoties lasa tikai “pa diagonāli”. “Mēs vispār neiedziļināmies tajā, tikai reti kurā vietā. Arī tur ielecam tikai tad, ja kāds vārds vai teikums mūs ir piesaistījis. Es domāju, ka tas viss atstāj iespaidu gan uz mācīšanos, gan uz domāšanu.”
Bērni ir pakļauti ļoti virspusējai informācijas uztverei
Mūsdienās cilvēki ļoti reti lasa garus vienlaidu tekstus, piemēram, romānus. “Es tieši nesen lasīju tādu tekstu. Mani sāka kaitināt, ka pēkšņi nav apakšvirsrakstu, ka nodaļa nebeidzas pēc dažām lapaspusēm un ka drīz nesākas jauna nodaļa,” Tretjakova dalījās pieredzē.
“Mūsu [pieaugušo] uzmanības koncentrēšanu nekas nesabojās, bet domāju, ka bērni un jaunieši ir pakļauti ļoti virspusējai informācijas uztverei un tās neanalizēšanai.”
Arī jaunākie dati nebūs iepriecinoši
Drīzumā vajadzētu būt pieejamiem jaunākajiem starptautisko pētījumu datiem par 9. un 4.klases skolēnu lasītprasmi 2021.gadā. Jau tagad zināms, ka dati nebūs komplimentējoši.
Bibliotēkas pārstāve norādīja, ka jau 2016.gada pētījumā daudz 4.klases skolēnu izteica vērtējumu, ka viņi ir ļoti slikti lasītāji. “Mums bija ceturtā vieta no beigām 50 valstu salīdzinājumā.
Daļai bērnu lasīšana saistās ar ciešanām
Ja bērns uzskata, ka viņš ir slikts lasītājs un ka viņam neveicas ar lasīšanu, tad tā pārsvarā saistās ar negatīvām emocijām, pat ciešanām.
Mums nevar būt nekādu cerību, ka šis bērns gribēs lasīt un ar prieku ar to nodarbosies. Prieks ir kaut kur pa vidum pazudis. Mēs neizmantojam pareizi iesaistes metodes vai arī piedāvājam lasīt tādu literatūru, kas bērnus neinteresē arī mācību procesā.
Vajadzīga lasīšana prieka pēc
Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka bibliotēkas un kultūras joma nāk talkā ar prieka lasīšanu, lasīšanu prieka pēc.
Kā mēs uzlabojam lasīšanas prasmes? Tikai tādā veidā, ka lasām vairāk, lasām regulāri un uzturam lasīšanas prasmi labā līmenī, kamēr tā nostabilizējas tā, ka cilvēks patiešām ir uzskatāms par labu lasītāju.”
Varam mācīties no vāciešiem
Speciāliste atzina, ka zemā bērnu lasītprasme ir kompleksa problēma. “Mēs patiešām nāksim klajā ar lielu valsts plānu. Domāju, ka mums izdosies panākt to pašu, ko Vācija izdarīja 2000.gadu sākumā, kad vāciešiem bija ļoti slikti rezultāti starptautiskajos pētījumos [saistībā ar bērnu lasītprasmes līmeni].”
Toreiz vācieši apvienoja visus spēkus, lai pārvarētu krīzi. “Viņiem tas ir izdevies. Vācieši bija pārliecināti, ka viņu izglītības sistēma ir nevainojama, bet pēkšņi konstatēja tādus [tik sliktus lasītprasmes] rādītājus.”
Izstrādās vērienīgu plānu
Lai uzlabotu bērnu un jauniešu lasītprasmi Latvijā, iecerēts īstenot vērienīgu plānu. “Šis plāns, ko mēs sākotnēji saucām par stratēģiju, nebūs papīra stratēģija, kurā uzrakstīti sasniedzamie mērķi utt. Tas būs konkrēts plāns, ko mēs darīsim konkrētos projektos, kura atbildībā tie būs, kas iesaistīsies, kas atbalstīs, kā saplusosies finansējums dažādos punktos.
Tas būs pilnīgi konkrēts plāns, kā mēs to ieviesīsim nacionālā, reģionālā un skolu līmenī. Domāju, ka mums tas izdosies, jo visi, kas [svarīgās tikšanās laikā] sēdēja ap galdu, tiešām domāja līdzīgi!”
Grūtības izlasīt arī matemātikas uzdevumu nosacījumus
Ko nozīmē daudzu bērnu pašvērtējums, ka viņi ir slikti lasītāji? Varētu būt, ka šiem bērniem ir grūtības arī citos mācību priekšmetos, jo viņi nevar īsti izlasīt un saprast uzdevumu nosacījumus.
Tretjakova norādīja, ka nestrādā skolā un neredz skolēnu ikdienas grūtības saistībā ar lasīšanu, taču, spriežot pēc kopējās situācijas, viņa izteica viedokli, ka salīdzinoši zemie skolēnu rezultāti matemātikas eksāmenos varētu būt saistīti arī ar to, ka skolēniem ir grūtības izlasīt un saprast uzdevumu nosacījumus.
Kamēr skolēni cenšas izlasīt un aptvert uzdevumu nosacījumus, tikmēr paiet ilgs laiks un viņi vairs nespēj izpildīt eksāmenu atvēlētajā laikā.
Daļa skolēnu jūtas nelaimīgi, tiklīdz jālasa
“Es domāju, ka tā [bērnu problēmas ar lasīšanu] ir liela diskomforta zona. Bērns jūtas nedrošs, apdraudēts un nelaimīgs. Tādējādi pozitīva attieksme pret mācīšanos ir vienkārši neiespējama šādos apstākļos.”
Ja bērnam ir grūtības ar lasīšanu, viņš nevar izlasīt ne tikai pasakas, stāstus un romānus, bet arī dažādus svarīgus paziņojumus, ar kuriem ikdienas dzīvē nākas saskarties. Tāpat viņš nevar īsti uztvert svarīgas instrukcijas. “Mēs šobrīd esam arī instrukciju cilvēki.”
Visur vajadzīga prasme izlasīt un izteikties
“Viss ir formulēts vārdiem. Ja jāpiedalās kādā projektā, tad arī tur ir jāietērpj vārdos sava doma. Nevar paņemt kādu citātu un lietot to kā savu. Parasti prasa savus izteikumus.
Tas, ka cilvēks spēj pateikt ar saviem vārdiem kādu sarežģītu domu, liecina, ka viņš to ir sapratis. Mēs dzīvojam valodā,” speciāliste atgādināja bērnu lasītprasmes lielo nozīmi un aicināja visu iesaistīto pušu pārstāvjus sadarboties, lai uzlabotu Latvijas bērnu lasītprasmi.
