Meklē risinājumus, kā pedagogus noturēt skolās

Jau notikušas pirmās šādas tikšanās – Bauskā, Jēkabpilī un Cēsīs, pēc kuru noslēgšanas sagatavos rīcības plānu, lai mūsu izglītības iestādes nepaliktu bez skolotājiem.

Latvijas Universitātes (LU) rektors, profesors Indriķis Muižnieks teic: “LU kā vadošajai augstākās izglītības iestādei, kas sagatavo jaunos pedagogus, ir būtiski ieklausīties, ko no mums sagaida pašvaldības kā darba devēji, un kāds vēl atbalsts no mums tiek sagaidīts. Mēs ceram, ka kopīgiem spēkiem atradīsim atbildi uz jautājumiem par to, kā motivēt esošos un topošos pedagogus darbam skolā pārmaiņu laikā”.

Pašlaik LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studiju programmās ir vairāk nekā 3000 studentu – topošie pirmsskolas, sākumskolas, vidusskolas, dažādu mācību priekšmetu skolotāji, sporta treneri un izglītības vadības eksperti.

Jēkabpilī meklē risinājumus pedagogu trūkuma problēmai:

“Skolotājam, īpaši topošajiem pedagogiem, visu laiku jāspēj būt soli priekšā sabiedrībā notiekošajiem procesiem, jāspēj saviem skolēniem paskaidrot gan vēsture, gan nākotnes prognozes. To, ko mācām skolā šodien, pēc dažiem gadiem, iespējams, skatīsim un mācīsim pilnīgi savādāk. Tādēļ arī skolotāju sagatavošanas studiju programmām ir jābūt aktuālām, ar skatu nākotnē un atbilstošām nākotnes pieprasījumam,” uzsver fakultātes dekāne profesore Linda Daniela.

Vidzemes novados ir aktuālas STEM (dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas) priekšmetu, sporta, mūzikas un mākslas skolotāju, kā arī atbalsta personāla vakances, tika uzsvērts sanāksmē Cēsīs. Izglītības iestādēs nepietiekamā daudzumā ienāk jaunie speciālisti un daudzi izlemj neturpināt darbu skolā pirmajos piecos gados.

“Statistika liecina – ir daudz jauno skolotāju, kas uzsāk darbu izglītības iestādēs, bet piecu gada periodā ļoti daudzi no viņiem nolemj to neturpināt. Pie tam šī tendence pēdējos gados ir saasinājusies daudzās pasaules valstīs. Kāpēc? Kas mums būtu jādara labāk, vairāk, citādāk? Būtiski: vai mēs saredzam ne tikai problēmas, bet arī to, kādos virzienos rīcība ir pareiza, ko varam mācīties un aizgūt viens no otra un kādu praksi paplašināt,” sarunas virzienus ieskicēja LU Padomes locekle Mārīte Seile.

“Katrai Latvijas skolai neatkarīgi no tās atrašanās reģiona, pilsētas vai ciema ir jāatbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem. Ministrijas uzdevums ir palīdzēt pašvaldību izglītības pārvaldēm saskatīt, kā raudzīties uz skolas kvalitāti. Šobrīd mums jālūkojas ne tikai uz pedagogu sagatavošanas programmu, bet arī uz direktoru sagatavošanu, - kā iedot viņiem nepieciešamās prasmes vadīt un nodrošināt kolektīvā iekļaujošu un pozitīvu mikroklimatu. Ne tikai bērni un vecāki redz, kāda ir kārtība skolā, bet arī potenciālie pedagoģijas studenti. Skolās ir nepieciešams kā mūsdienīgs tehnoloģiskais nodrošinājums un laba pārvaldība, tā arī sabalansēta slodze, atbalsta sistēma un pienācīgs atalgojums pedagogiem,” diskusijas ietvaros uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Lai pēc iespējas aizpildītu trūkstošās vakances, izglītības pārvaldes nodrošina skolotājiem gan papildu piemaksas, gan dienesta dzīvokļus, gan ceļa izdevumu kompensāciju un veselības apdrošināšanu. Pašvaldību vadītāju ieskatā, pedagoga atalgojums vairs nav galvenais iemesls, kādēļ jaunie cilvēki neizvēlas darbu skolā. Starp iemesliem izskanēja sabiedrībā izplatītie mīti par skolotāja profesiju, nepietiekams atbalsta personāla skaits skolās, lai spētu kvalitatīvi īstenot iekļaujošo izglītību, nepietiekams līdzsvars starp vecāku un skolēnu pienākumiem un tiesībām, kā arī metodisko materiālu un atbalsta trūkums skolotājiem.

LU filiālē Bauskā kā vienu no svarīgiem aspektiem dalībnieki uzsvēra tieši pedagogu noturēšanu skolās, kas nereti nav atkarīga no tā, cik laba alga un kādus bonusus piedāvā pašvaldība. Lielāka nozīme ir drošai un atbalstošai darba videi, sabiedrības attieksmei un iespējām sevi pilnveidot.