“Tas bija liels pārsteigums!” Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāji pārsteidz ar savu negaidīto aktivitāti
Pagājušā gada rudenī tika dibināta Grīziņkalna apkaimes biedrība. Viena no biedrības valdes loceklēm Marta Kotello intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka šajā laikā līdz ar satiksmes izmaiņām Tallinas ielā ietves kļuvušas gājējiem draudzīgākas, bet automašīnu satiksme – ievērojami mierīgāka. Marta piedzīvoja patīkamu pārsteigumu saistībā ar apkaimes iedzīvotāju lielo atsaucību līdzdarboties.
Viņa atzina, ka, dibinot biedrību, piedzīvoja patīkamu pārsteigumu, jo saskārās ar ievērojamu vietējo iedzīvotāju atsaucību.
“Īstenībā bija ļoti, ļoti liela atsaucība. Turklāt joprojām ir liela atsaucība. Šobrīd esam lielākā apkaimes biedrība Rīgā.
No paziņām kļūst par draugiem
Ko tas pasaka? Droši vien tas pasaka to, ka, pirmkārt, apkaimē dzīvo forši cilvēki.
Otrkārt, tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir svarīgi veidot kopienas sajūtu. Arī biedrības valdes pārstāvji no savā starpā nepazīstamiem cilvēkiem ir kļuvuši par labiem draugiem.
Varbūt tā sajūta man personīgi ir pat īpašāka, jo tā varēja arī nebūt. Cilvēkiem varēja nekas neinteresēt, katrs varēja redzēt tikai savu ikdienu, bet īstenībā vismaz šeit tā nav.”
Pagājušajā ziemā pašvaldība likvidēja autostāvvietas Tallinas ielā
Marta pastāstīja, ka pagājušā gada ziemā pašvaldība likvidēja autostāvvietas, kas atradās uz Tallinas ielas ietvēm. “Tās tur atradās vismaz kopš 90.gadu sākuma. Tajā laikā automašīnu gabarīti bija mazāki un pašu automašīnu bija mazāk.
Bet, gadiem ejot, mašīnu kļuva arvien vairāk un tās palika arvien lielākas, līdz ar to ietves [daļa, kas atvēlēta gājējiem] sašaurinājās.
Pašvaldība pagājušajā ziemā likvidēja autostāvvietas, kas atradās uz Tallinas ielas ietvēm, lai varētu veikt centralizētu ietvju tīrīšanu no sniega. Pagājušais bija pirmais gads, kad Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ietves no sniega tika tīrītas centralizēti.
Ietvju centralizētā tīrīšana sakrita ar biedrības dibināšanu
Tā kā Tallinas ielā ietvju posms, uz kura atradās autostāvvietas, bija diezgan liels, tika nolemts, ka stāvvietas ziemas sezonā likvidēs.”
Tieši tajā brīdī biedrība bija tikko dibināta. “Mēs piedāvājām savu risinājumu, kā stāvvietas pēc tam atgriezt atpakaļ. Bet piedāvājām tās atgriezt atpakaļ nevis uz ietvēm, bet gan uz brauktuves.
Piedāvājām stāvvietas atgriezt atpakaļ tā, lai tās šaurinātu brauktuvi un tiktu izvietotas pamīšus, attiecīgi fiziski mierinot satiksmi. Tas bija būtiski, lai arī ielas telpa nebūtu tik vienmuļa ar vienā pusē novietotām automašīnām. Papildus stāvvietu jaunajam izkārtojumam uzstājām arī uz ātruma ierobežojuma 30km/h ieviešanu.
Apzināti iekārtoja stāvvietas neparastā veidā
Iespējams, vēl kaut kur ir tā darīts, bet Tallinas iela ir viena no pirmajām vietām Rīgā, kur apzināti autostāvvietas iekārtotas pamīšus. Dažas autostāvvietas ir vienā ielas pusē, bet citas – otrā pusē. Tas nozīmē, ka mainās [automašīnu] braukšanas trajektorija, ir jābrauc uzmanīgāk un lēnāk.
Uzlabojumi ir ļoti jūtami, automašīnas brauc mierīgāk, ir klusāks.
Kādreiz uz ielas bija jābļauj, bet tagad var sarunāties arī klusiņām
Ļoti klasiska situācija. Kad es gāju tepat uz “Rimi” un satiku kādu pazīstamo, lai mēs sarunātos, mums parasti bija jābļauj. Iepriekš [automašīnu] ātrums bija ievērojami lielāks. Protams, tas bija lielāks par 50 km/h.
Arī tagad [auto ātrums] noteikti ir lielāks par 30 km/h, bet kopumā satiksme ir stipri lēnāka nekā pirms tam.
Iedzīvotājiem radās sajūta, ka viņi var ietekmēt savā apkaimē notiekošo
Tallinas ielas veiksme un ātrā izdošanās, protams, ir izcils atspēriens biedrībai un sajūtai, ka “mēs varam kaut ko izdarīt, panākt”.
Es teiktu, ka pašvaldība ir pretimnākoša. Ja tiek piedāvātas loģiskas, argumentētas, pamatotas un pārdomātas idejas, tad ir atsaucība. Vismaz es to tā jūtu.
Ne vienmēr vajadzīgi protesti
Nav tā, ka viss notiek caur protestiem. Mēs nekādos piketos vēl pagaidām neesam gājuši. Ceru, ka arī neiesim! Pagaidām ir sajūta, ka apkaimes biedrības ir foršs pašvaldības roku pagarinājums.
Arī vietējiem iedzīvotājiem var būt labas idejas, un viņi varbūt labāk redz ikdienas situācijas, kurām vajadzētu strādāt labāk,” biedrības valdes locekle teica.
