Lāči taisās uz ziemas miegu un eksperti aicina tagad (un vispār) tos netraucēt
Latvijā šobrīd dzīvo vismaz 70 brūno lāču Ursus arctos. Savvaļas lāči, kas ikdienā nav agresīvi un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku, tuvāko nedēļu laikā dosies ziemas guļā un modīsies tikai nākamajā pavasarī. Arī šobrīd novērojumu kamerās redzami pieauguši lāči kopā ar mazuļiem, kas vēl pirms ziemas miega uzņem barību. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina cilvēkus lieki netraucēt dzīvniekus.
“Sociālajos tīklos redzams foto, kur lāču mamma ar četriem lācēniem mednieku barotavā mielojas. Var teikt, ka šādas – kuplas – lāču ģimenes ir bijušas, ir un būs Latvijā arī turpmāk. Četru mazuļu izaudzināšanas sekmes veicina labi barošanās apstākļi, kā arī pagaidām salīdzinoši zemā populācija un brīvi pieejamā teritorija. Arī Igaunijā ir fiksētas kuplas lāču saimes, kurās dzimst pat pieci lācēni,” atklāj Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji, jauktu koku mežu zonā tie priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.
Lācene Ilzīte: no 500 gramu viegla mazulīša par 150 kilogramīgu "lāču mammu"
Līgatnes dabas taku lācene Ilzīte otrdien, 11. janvārī, svinēs savu 21. dzimšanas dienu. To Latvijas zināmākā lāču dāma atzīmēs, mielojoties ...
Migas ierīkošanai lācis nereti izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā.
Visbiežāk lāča priekšķepu un pakaļkāju nagu skrāpējumi vērojami uz priedēm vai augļkoku stumbriem, pēc teritorijas iezīmēšanas, barības ieguves vai kāpšanas kokā.
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, Dabas aizsardzības pārvalde iesaka rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai varētu laikus pamanīt dzīvnieka klātbūtni, šķērsojot nepārredzamu vietu mežā, likt manīt par savu klātbūtni (runāt skaļāk, dziedāt, klausīties mūziku utt.), neatstāt mežā ēdiena pārpalikumus, lai nepievilinātu nedz lāčus, nedz citus savvaļas dzīvniekus.
Savukārt, ja reiz sanācis satikt pašu lāci, jāatceras daži ekspertu ieteikumi: netuvojies lācim; nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus; iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas; ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību; ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, trokšņojot, bet negriežot lācim muguru. Šajā gadalaikā iepriekšējā ziemā dzimušie lācēni jau ir apguvuši pieredzi izvairīties no sastapšanās ar cilvēku, kā arī lāču mamma ir tos iemācījusi klausīt brīdinājumiem par iespējamām briesmām un visdrīzāk spēs ģimeni laikus un nemanīti aizvest no iedomātā apdraudējuma.
