Viens no lielākajiem vecāku un skolotāju izaicinājumiem mūsdienās
Ir zinātniski pierādīts, ka sodi bērnu audzināšanā nedod labu rezultātu, līdz ar to vecākiem un skolotājiem ir jāmeklē jauna un mūsdienīga pieeja sadarbībā ar bērniem. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Bērnu un pusaudžu resursu centra Izglītības programmas vadītāja un klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule.
Pēdējā laikā sabiedrībā bieži runā par pusaudžu vardarbību. Par ko tas liecina? Vai par to, ka vardarbību mūsdienās labāk atpazīstam un uzskatām par problēmu, kas jārisina, vai arī par to, ka pēdējā laikā tā ir pieaugusi?
Labāk atpazīstam vardarbību
“Pirms mūsu sarunas mēģināju uz to objektīvi paskatīties un sameklēt datus, bet īstenībā ir ļoti grūti ar datiem, lai izpētītu vardarbību kā tādu, kā bija iepriekš un kā ir tagad.
Vēlējos paskatīties arī kādus salīdzinošos datus, salīdzinot vardarbības rādītājus laikā, bet jāatceras, ka vardarbības jēdziens ietver dažādas negatīvas darbības. Tās var izpausties dažādās vidēs, un saka, ka “vardarbībai patīkot klusums”. Tāpēc pateikt, kā bija pirms un pēc, nebūs objektīvi.
Sabiedrība ir kļuvusi izglītotāka
Domājot par vardarbību kā šobrīd aktuālu tēmu sabiedrībā, zem šī var būt dažādi aspekti. Noteikti gribētos uzsvērt, ka sabiedrība ir kļuvusi izglītotāka, vairāk pievērš vardarbībai uzmanību, labāk to atpazīst un, iespējams, pamana saistību starp jebkāda veida vardarbību un mentālo veselību. Piedzīvota vardarbība ļoti izteikti ietekmē mentālo veselību.
Esmu novērojusi, ka kopumā sabiedrība vairāk zina [par vardarbību], spēj nosaukt vārdā un saprot problēmu.
Soctīklos varam būt arī vardarbīgi
Mūsdienās vardarbības formas var būt daudzpusīgākas. Ir nācis klāt kibermobings. Tā ir vardarbības forma, kas galvenokārt tiek veikta tiešsaistē un sociālajos tīklos.
Dažādi vardarbību saturoši video var būt publicēti internetā. “No vienas puses, tas var būt kā signāls [vardarbības] atpazīšanai, kas var kalpot kā pierādījums pastāvošai vardarbībai konkrētajā vidē.
No otras puses, ir jādomā, kā vardarbīgie video, kas nokļūst internetā, potenciāli ietekmē cilvēkus, kuri ir iesaistīti, novēro no malas vai skatās šos video.
Arī mājās nav miera saistībā ar internetā publicētu video
Internetā publicētie video var būt redzami ilgu laiku un to ietekme var būt ilgstoša.
“Vardarbība ir pastāvējusi visā cilvēces vēsturē, bet dažādās vardarbības formas interneta vidē padara to vēl klātesošāku. Piemēram, upuris [kurš cietis no vienaudžiem] aiziet mājās, kur teorētiski vajadzētu būt drošībā, bet viedierīcēs tiek sūtīti video, tie tiek komentēti un šīs emocionālās ciešanas un nedrošība pastiprinās.”
Vardarbības ietekme var būt ļoti ilga
“Mūsdienās vardarbības ietekme var būt ļoti ilga, jo internets, kurā pusaudzim nodarīts pāri, ir arī viņa mājās. Ar interneta starpniecību viņš ik pa laikam var saņemt dažādus paziņojumus un komentārus par pārciesto vardarbības epizodi. Tādējādi arī mājās pusaudzis var nejusties mierā un drošībā.
“Domāju, ka ir grūti pateikt, vai agrāk vardarbība bija vairāk vai mazāk, bet tagad ir pieaudzis tas, kādas var būt vardarbības izpausmes.”
Kliegšanu un bāršanos vairs neuzskatām par normālu
Runājot par emocionālo vardarbību, Bārtule piekrita, ka mūsdienās daudz vairāk runā par emocionālo, mentālo veselību, tāpēc daudz cilvēku kliegšanu un bļaušanu vairs neuzskata par ikdienišķu darbību. Padomju laikos augušajiem ik pa laikam nācās piedzīvot situācijas, kad skolotājs visas klases priekšā sakliedza uz kādu skolēnu.
“Jā, es uzskatu, ka [vardarbības] atpazīšana savā ziņā ir visos līmeņos attīstījusies. Mēs ne tikai spējam identificēt vardarbības izpausmes bērnu vidū un fiziskās vardarbības aspektus, kas ir skaidri novērojami, bet kļūstam izglītotāki un apzinīgāki saistībā ar emocionālās vardarbības formām, kā arī verbālās agresijas nepieņemamību.
Arī pieaugušajiem ir jāattīstās
Mūsdienu pusaudži sāk kritiski skatīties arī uz pieaugušajiem. Mazāki bērni varbūt vēl pieņems to un tik ļoti neakcentēs, bet pedagogiem, strādājot ar pusaudžiem, jāņem vērā, ka viņi kritiskāk skatās arī uz pedagogu un vecāku uzvedību.
Mums, pieaugušajiem, ir jāaug līdzi un jāspēj paskatīties arī uz savu uzvedību un tās sekām.
Padomju laiku metodes vairs nestrādā
Bet vai nav tā, ka mēs iekrītam otrā grāvī un skolotāji mūsdienās vairs nevar skolēniem neko aizrādīt? Dzirdēts – tiklīdz pedagogi paceļ balsi, lai apsauktu klasi, bērni saka: “Mēs iesim sūdzēties! Uz mums kliedza!” Mūsdienu skolēni tik ļoti labi pārzina savas tiesības, ka skolotājiem var būt arī grūti strādāt.
“Ir grūti pateikt, cik bieži pieaugušie nonāk situācijās, kad bērni atsaucas uz savām tiesībām. Tas varētu būt signāls tam, ka metodes, ko izmantoju šobrīd, nestrādā. Iespējams, ir laiks pārmaiņām. Ja sods nemaina nevēlamo uzvedību, tad šis sods nav efektīvs.”
Jāmācās sadarboties un sarunāties mūsdienīgāk
“Sodi visbiežāk nestrādā un nenes gaidītos rezultātus, tāpēc mums [pieaugušajiem] ir jāmeklē citi veidi [darbā ar bērniem].
Mums ir jāmācās sadarboties, komunicēt, ieviest noteikumus un pamanīt vēlamo uzvedību. Ja sodi nestrādā, tad mums, pieaugušajiem, ir jāmācās kaut kas cits,” psiholoģe teica.
Saprotams, ka cilvēkiem bieži vien ir grūti mainīt savus paradumus un ieviest jaunas pieejas arī darbā ar bērniem. Tomēr arī skolās ir jāmeklē un, uzsvēršu, jāiedzīvina veidi, kā risināt vardarbības jautājumus.
Arī 60 gadus veciem skolotājiem ir jāapgūst jaunas metodes
Redzot dažādas soctīklos aprakstītas un nofilmētas situācijas, kas saistītas ar vardarbību, Bārtule apzinās, cik tās var būt grūtas arī pedagogiem.
“Tā var būt milzīga bezspēcības izjūta, neziņa, dusmas. Jāapzinās, ka šajās situācijās arī pedagogiem ir nepieciešams atbalsts, lai būtu resursi, spēks un iedvesma šo risināt.
Mūsdienās ir vērts atcerēties par metodēm, kas veicina sadarbību ar skolēniem. Piemēram, komunikācija, klausīšanās, sapratne, cieņpilna attieksme, robežas un konsekvence.
Lai veicinātu sadarbību un veselīgu vidi, ir vērts pajautāt sev, kā es jūtos un kādas ir manas vajadzības.”
Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienās
“Bērni vienmēr pārbaudīs robežas. Tad [pieaugušajiem] ir jābūt pietiekami daudz resursiem spēt izturēt šo pārbaudīšanu un joprojām noturēties sadarbībā, būt konsekventiem,” Bārtule atzina.
Varētu teikt, ka sadarbības maiņa ar bērniem un jaunu pieeju atrašana ir liels vecāku un skolotāju izaicinājums mūsdienās.
