Ekonomikas ministrs: partnerības regulējums nav saistāms ar laulības institūciju
foto: LETA
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Sabiedrība

Ekonomikas ministrs: partnerības regulējums nav saistāms ar laulības institūciju

Jauns.lv/LETA

Otrdien Saeimas komisijā panākta kopīga izpratne par to, ka piedāvātais partnerības regulējums nav saistāms ar laulības institūciju, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomikas ministrs: partnerības regulējums nav sa...

Ministrs norādīja, ka ir panākta kopīga izpratne, kas "Zaļo un zemnieku savienībai" (ZZS) ir svarīga - ar jaunu regulējumu tiek risināti pamata cilvēktiesību jautājumi saistībā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. 

"Mūsu ieskatā jebkurš Satversmes tiesas spriedums ir jāpilda. Šobrīd esot valdībā, mūsu pienākums ir rūpēties par spriedumu izpildi, lai arī kādi tie būtu. Tas jādara ikvienai valdībā esošai partijai," sacīja Valainis.

Viņš arī sacīja, ka ZZS ļoti labi zina savu vēlētāju, turklāt par partnerattiecību jautājumiem arī priekšvēlēšanu diskusijās partija neizvairījās skaidrot savu pozīciju, tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka šo jautājumu vajag sakārtot.

Valainis uzsvēra, ka arī Nacionālā apvienība (NA), iesniedzot priekšlikumus uzlabot šo likumprojektu, savā ziņā atzīst, ka regulējums ir jāatrod.

"Esmu pārliecināts, ka visās publiskajās debatēs pēc būtības šobrīd Saeimā nav tādu partiju, kas varētu pateikt, ka risinājumi nav jāmeklē. Atšķiras tikai viedokļi, kā risinājumu panākt," sacīja Valainis.

Tāpat ministrs norādīja, ka, ja gribam sevi saukt par tiesisku, eiropeisku valsti, Satversmes tiesas spriedumi ir jāizpilda. Vienlaikus, īstenojot spriedumu, katrai partijai jārūpējas, ka to vēlētāju intereses tiek respektētas. 

Savukārt ministru prezidente Evika Siliņa (JV) preses konferencē norādīja, ka partijas, kas kādreiz bija koalīcijā, arī bija solījušas atbalstīt šādu partnerības pakotni, un tas, kas redzams šobrīd, ir "politiskā greizsirdība".

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskās komisijas vairākums otrdien, 7.novembrī nolēma virzīt skatīšanai Saeimas galīgajā lasījumā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību. Galīgajā lasījumā parlaments varētu lemt 9.novembrī.

Saeimas vairākums pagājušajā nedēļā konceptuāli nolēma atbalstīt minēto likumprojektu pakotni.

Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā noteiks, ka ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Tieslietu ministrija norāda, ka grozījumi iesniegti parlamentā, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Likumu izmaiņām vajadzētu risināt jautājumu par viena dzimuma pāru iespējām legalizēt savas attiecības.

Lībiņa-Egnere norāda, ka ST ir atzinusi, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu ST spriedumu, ir sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu. Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.

Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā.