Pēteris Šmidre par "Rail Baltica" projekta dārdzību: "Nedod Dievs, valstij uzticēt kaut ko būvēt!"

Prezentējot “Rail Baltica” projektu Latvijas posma izmaksas tika lēstas ap diviem miljardiem eiro. Bet šoruden jau izskanējuši jauni skaitļi, ka dzelzceļa projekts varētu izmaksāt četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro. Lai saprastu mērogus jāpiemin, ka Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pēdējos gados bijuši ap desmit miljardiem eiro, un tikai šogad tie plānoti virs 12 miljardiem eiro. Līdz ar to lielais jautājums: “Vai Rail Baltica projekts nenovedīs Latviju bankrotā?” To Jauns.lv vaicāja uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Mūsu valsts uz bankrotu iet ne tikai dēļ “Rail Baltica” projekta, jo daudzi projekti tiek realizēti tādā pat stilā, kā šis dzelzceļš, saka Pēteris Šmidre. Pie tam, šī “Rail Baltica” projekta nianses no sabiedrības tiek turētass slepenībā, kas pats par sevi tā nozīmīguma dēļ ir nonsenss (bezjēdzība, muļķība).

“Bet nevajag daudz zināt par projektu, ja ņem vērā, ka sestajā gadā pēc tā iesākšanas tev pēkšņi pasaka, ka tas maksās četras reizes dārgāk. Ja tas maksātu divas reizes dārgāk, tas jau būtu nonsenss,” sašutis ir uzņēmējs.

Tas ir tāpēc, ka valsts uzņēmumus un kapitālsabiedrības neviens nekontrolē, tie palaisti pašplūsmā. Viņi cik izdomās, tik arī iztērēs, saka Pēteris Šmidre. Tādēļ valsts uzņēmumiem nedrīkst ļaut piedalīties komercprojektos, vismaz ne ar tādu efektivitāti, kāda tā ir Latvijā.

“Kāpēc valsts pieļauj tādu situāciju, ka kaut ko iesākam, nezinot to, vai spēsim to pabeigt un cik tas maksās. Nu nedrīkst tā, jāsit pa rokām! Valsts monopoluzņēmumiem, kapitālsabiedrībām drīkst uzticēt uzturēt kādus centralizētus inženiertīklus, kurus nevar regulēt konkurence. Bet, nedod Dievs, valstij uzticēt kaut ko atjaunot vai būvēt,” rezumē Pēteris Šmidre.

Kā Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre vērtē “Rail Baltica” projekta dārdzību, skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.