Skolotājs nepatīkami pārsteigts par tramvajā redzēto; skolēns šmaucas ar pārbaudes darbiem
Nav noslēpums, ka mūsdienās arī skolēni mēdz izmantot mākslīgā intelekta palīdzību, lai saņemtu labas atzīmes. Matemātikas privātskolotājs Emīls Veide intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka skolotājiem ir ļoti jāpiedomā, lai radītu vienlīdz godīgus apstākļus visiem skolēniem. Nav pareizi, ja bērni, kuri negodprātīgi izmanto dažādas aplikācijas, iegūst augstāku vērtējumu nekā tie skolēni, kuri mācās paši.
Patlaban Veide strādā kā matemātikas privātskolotājs, taču iepriekš 12 gadus darbojās dažādās skolās, piemēram, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolā.
Svarīgi, lai visiem būtu vienlīdz godīgi apstākļi
Iepriekšējos gados, strādājot par skolotāju klasē, viņam bija ļoti svarīgi, lai visiem skolēniem būtu nodrošināti vienlīdz godīgi apstākļi.
Tas bija būtiski, jo no dažādu pārbaudes darbu vērtējumiem, ko skolotājs izlika, varēja būt atkarīgas skolēnu gada atzīmes, iespējas mācīties tālāk, iespējas iestāties kādā citā skolā, iespējas iegūt stipendijas u.tml.
Kā lai nodrošina godīgus apstākļus visiem?
“Es ļoti atbildīgi uztveru savu pienākumu nodrošināt godīgus apstākļus visiem. Godīgi sakot, mūsdienās, kad ir izplatītas dažādas tehnoloģijas, es īsti neredzu, kā skolotājs to var paveikt.”
Skolotāju sarūgtināja, ka kovida pandēmijas laikā, kad bija noteiktas attālinātās mācības, daži skolēni viņa pretimnākšanu izmantoja negodprātīgi. Piemēram, individuālos darbus veica kopā un, iespējams, norakstot viens no otra, tādējādi pārbaudes darbos bija identiskas kļūdas.
Skolēns tramvajā gatavojas pārbaudes darbam
“Kādu rītu braucu uz skolu ar tramvaju un redzēju, kā skolēns no kādas skolas telefonā bija dabūjis pārbaudes darbu. Viņam bija tā fotogrāfija. Viņš ar vienas aplikācijas palīdzību iezīmēja tekstu un iekopēja to “ChatGPT”.
Aplikācija ģenerēja atbildes uz visiem jautājumiem, kas bija pārbaudes darbā. Viņš vienkārši varēja iemācīties atbildes vai uztaisīt ekrānšāviņu…
Esmu par tehnoloģiju izmantošanu, bet mani kaut kā ļoti aizskar akadēmiskais godīgums.”
Vajadzētu sākt saprast, ka mācās sev nevis atzīmei
Minētais jaunietis bija 9.-10.klases skolēns. Tajā vecumā daļa skolēnu jau sāk saprast, ka godīga mācīšanās nepieciešama viņiem pašiem.
“Bet es arī saprotu to, ka skolēns var nesaprast, ka viņam to vajag pašam. Varbūt viņam vajag dabūt [augstu] atzīmi, tāpēc viņš ir gatavs iet uz visu.” Lai saņemtu labu vērtējumu, skolēns var būt gatavs arī krāpties, izmantojot dažādu aplikāciju starpniecību.
“Diemžēl skolēni nesaprot, ka šādu gadījumu konstatēšana negatīvi ietekmē skolēna un skolotāja attiecības, kas ir būtiskas no pedagoģiskā viedokļa, lai mācīšanās notiktu efektīvi. Vienlaikus tā ir iespēja sarunāties par to, kas patiešām ir svarīgs dzīvē, sarunāties par vērtībām.”
Ne visos priekšmetos vajag iemācīties visu
Vienlaikus skolotājs atzina, ka ne visos mācību priekšmetos skolēniem vajag iemācīties visas tēmas, lai pēc tam turpmākajos pārbaudes darbos saņemtu augstu vērtējumu.
“Tas ir atkarīgs no mācību priekšmeta. Matemātikā to vajag, bet, piemēram, vēsturē, ja es neiemācījos tik labi par kāda konkrēta gadsimta notikumiem, es varu labi iemācīties par nākamā gadsimta notikumiem. Lai veiksmīgi iemācītos par jaunajiem laikiem, man nav jāzina viduslaiki vai aizvēsture tik labi.
Matemātikā ļoti svarīga ir pēctecība
Bet matemātikā ir ļoti svarīgs pēctecības princips, tādēļ matemātika bieži vien sagādā problēmas [skolēniem].
Piemēram, skolēni ir aizmirsuši lietas, ko mācījās 5.-6.klasē vai arī viņi tās nav vingrinājuši periodiski atkal un atkal, līdz ar to 7.-8.klasē viņiem tās sagādā grūtības un viņi nespēj sekot līdzi procesam jaunajā tēmā,” skolotājs teica.
Bez kombinatorikas var arī iztikt
Tajā pašā laikā Veide atklāja: nav tā, ka matemātikā visas tēmas ir vienlīdz svarīgas. “Ir lietas, kuras tiešām ir jāiemācās, bet ir lietas, par kurām nebūs nekas traks, ja tās nezinās..
Manuprāt, ja tu nezini kombinatoriku, tas tev nekādi netraucē. Varbūtību teoriju gan prasītos iemācīties. Bet kombinatoriku var nezināt, jo tā nav tik daudz saistīta ar citām tēmām. Ja tu nemāki kombinatoriku, bet māki visu pārējo, tad vari nokārtot eksāmenu un saņemt 95%.
Bet, ja tu nemāki risināt vienādojumus, tad tas gan baigi iegriež, jo vienādojumi parādās ļoti daudz tēmās.
4 baļļu saņemšanai jāmācās pamata tēmas
Ar skolēniem, kuriem ir mērķis dabūt vismaz 4 balles, mēs primāri fokusējamies uz tēmām, kuras ir pamatu pamats, bet skaistumus atstājam vēlākam laikam, dažreiz pat neapskatām vispār.
Svarīgākais ir tas, ko skolēns grib sasniegt, kādu līmeni viņš grib sasniegt. Tas vienmēr ir mans pirmais jautājums. Daži grib 10 balles, daži – 4 balles, bet citi grib iestāties ģimnāzijā. Ir ļoti dažādi mērķi.”
Daži cīnās, lai dabūtu sekmīgu vērtējumu
Veide norādīja, ka dažiem skolēniem ir jāpacīnās, lai dabūtu kaut vai tikai 4 balles. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ.
“Man ir bijis skolēns, kurš, vairākus gadus mācoties, no 4 ballēm ir aizgājis līdz 9 ballēm, bet tagad pat nenāk uz nodarbībām, jo viņam vairs nevajag privātstundas un viņš visu var izdarīt pats.
Dot makšķeri nevis zivi
Uzskatu, ka tas ir tādēļ, ka paralēli matemātikas mācīšanai es viņam mācīju arī dažādas stratēģijas un veidus, kā pašam mācīties. Es vairāk iedevu instrumentus nekā gatavu rezultātu.
Tas manī vieš cerību, ka dzīvē viņam tas noderēs vairāk nekā tas, ka viņš būs iemācījies atsevišķus gala rezultātus. Aicinu domāt, nevis mehāniski atražot algoritmus,” skolotājs dalījās pieredzē.
