Ilzes ģimeni Bīriņos plosa agresīvs suns: sakosto ārstēšanai iztērēti tūkstošiem eiro; suņa saimniekiem ne silts, ne auksts

Ne Valsts, ne pašvaldības policijai, ne Pārtikas un veterinārajam dienestam pēc Ilzes Baņģes teiktā nav daļas par to, ka daļai bīriniešu jādzīvo ar drebošu sirdi par savu veselību un dzīvību. Savā ziņā kā izsmiekls ir agresīvā suņa saimniekiem uzliktais salīdzinoši niecīgais naudas sods – 70 eiro pret tiem vairākiem tūkstošiem, kurus Baņģes ģimene iztērējusi, lai ārstētu sakostos.

“Izskrēja no mājas un taisnā vīlē nesās virsū”

Ilze Baņģe savu sāpi izteica gan sociālajos tīklos, gan arī uzticēja Jauns.lv:

„Esam cietuši vairākkārt no kaimiņu suņa uzbrukuma. Mūsu taksītim uzbruka trīs reizes (pirmās divas bija salīdzinoši dzīvībai nebīstamas skrambas, tāpēc nesniedzām ziņu policijā, bet tā bija kļūda, ko tikai tagad saprotam).

Augustā bija trešais uzbrukums mūsu sunītim, viņš tika smagi sakosts un tajā pat vakarā suns uzbruka arī manam brālim, viņam sakožot rokas elkoni. Brālis ārstēja roku vairāk kā mēnesi ar milzu medikamentu devu, jo kaimiņi savu suni nebija vakcinējuši pret trakumsērgu.

Nākamais uzbrukums bija pagājušajās brīvdienās. Suns mums uzbruka, ejot pa ceļu: izskrēja no savas mājas pagalma un taisnā vīlē nesās mums virsū!‼

Sekunžu laikā bija jāpieņem lēmums, ko darīt. Vīrs siksniņā veda mūsu ģimenes sunīti, bet es pie rokas - mazo brāļa dēliņu. Ķērām abus mazākos un cēlam, cik augstu spējām. Vīram izdevās taksīti pacelt tik augstu, lai izvairītos no agresīvā suņa koduma, jo pirmo uzbrukumu no suņa saņēma tieši viņš.

Manas manevrēšanas spējas cieta neveiksmi, kaut biju mazo brāļa dēlu apķērusi un piespiedusi sev cieši klāt un pagriezusi sunim muguru cerībā - ja kodīs, tad man. Bet suns apskrēja man apkārt un uzbruka mazajam puisītim, iekožot viņam kājā. Tās bailes, šausmas un bezspēcība, ko izjutu tajā brīdī, droši vien ilgu laiku vajās manu prātu.

Suņa saimnieki vieglā reibumā parādījās vien pēc brīža, lai savāktu suni. Man histērijā bļaujot un turot asinīm notraipīto bērniņu, viņu sejās un rīcībā neparādījās ne nožēla, ne vainas sajūta... grādīgais dara savu, degradējas skatījums uz dzīvi, notrulinās empātija, līdzjūtība un cieņa pret citu cilvēku dzīvi un veselību, jo suņa uzvedība ir sekas šo cilvēku dzīves veidam”.

Dvēseles kliedziens

Viņa vērsusies pēc palīdzības gan Valsts, gan pašvaldības policijā, gan Pārtikas un veterinārijā dienestā (PVD), lai atbildīgās instances mēģinātus saukt pie atbildības agresīvā suņa saimniekus un ierobežotu tā izkļūšanu ārpus mājas teritorijas, bet bez panākumiem. Saimniekiem vien piespriests 70 eiro liels naudas sods, kas ir vairāk nekā niecīgs, salīdzinot ar to, ko nācies iztērēt sakosto ārstēšanai:

„Protams cietušie paši par visu maksā, mūsu sakostā sunīša operācijas vien izmaksāja 900 eiro. Brāļa ilgstoši nedzīstošais elkonis prasīja daudz medikamentu, līdzekļu un morālu izturību – gandrīz 2000 eiro. Mazais puisītis šobrīd ārstējas klīnikā, jo nedēļu pēc koduma sākās iekaisuma process. Šis dvēseles kliedziens ir par netaisnību un instanču „akmeņu mētāšanu un pārvelšanu viens otra dārziņā”.

Tāpat Ilze Baņģe arī šaubās, ka varētu saņemt kādu materiālu gandarījumu no asinssuņa saimniekiem, jo viņiem nekas nepieder – vienkārši nav no kā piedzīt radušos zaudējumus:

„Mūsu ģimenē visi ļoti mīl dzīvniekus un visi saprot, ka šeit runa ir tikai par cilvēku. Mēs gribētu, lai visi mājdzīvnieki dzīvo priecīgu un laimīgu dzīvi, nevis iekārti ķēdē tumsā un aukstumā, iespējams, neēdusi. Tad dzerstiņos tiek palaisti izskrieties un „izšauj” ārā savu agresiju uz garām ejošajiem vai blakus dzīvojošiem.

Brūces sadzīs, bet cik ilgi dzīs dvēseles savainojumi un cik vēl cilvēkiem būs vēl kas tāds jāpiedzīvo, ka birokrātijas ķēdīte ir tik gara un likums tik bezspēcīgs!

Pašvaldības policija vien atbild, ka viņi var iejaukties, ja suns klaiņo un saimnieki viņu sit.

Mūsu kaimiņi uzskata, ka viņu suns ir “uzēdies uz mums” - kož un uzbrūk tikai mums. Citiem kaimiņiem arī ir bail, arī viņiem suns skrējis virsū, bet viņi negribot bojāt attiecības, iesniegumus neraksta, jo no uzbrukuma izvairījušies. Tā vietā iebēg mājās un sēž iekštelpās, kamēr suns ārā”.

Bezspēcības sajūta

Ilze Baņģe Jauns.lv teica, ka viņai uzbrūk ne tikai agresīvais suns, bet pret viņu vēršas arī dzīvnieka saimnieki:

“Esmu saņēmusi iesniegumu ierasties policijā, jo no suņa saimniekiem saņemts iesniegums, ka es viņus apmeloju un ceļu neslavu. Izrādās viņi var arī ātri rīkoties. Tādā nu greizo spoguļu karaļvalstī dzīvojam.

Sakostā bērniņa mammai teica, ka lietas izkatīšana PVD var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Man privāti pēc ziņas “Facebook” rakstīja neskaitāmi cilvēki ar saviem sirdi stindzinošiem stāstiem, ko viņi piedzīvojuši pēc suņu izbrukumiem. Un visiem vienādi... tu esi cietušais, iespējams tava roka vai kāja (kādam vīrietim pēc kaimiņu suņa uzrbrukuma tika uzliktas 70 šuves!) nekad vairs tā nefunkcionēs, kā agrāk, ir jācīnās par savu taisnību.

Vēl man sarunā ar Valsts policiju palūdza tik ļoti neiejaukties, tieši tā teica. Lai bērna vecāki ņemas (tas ir mans brāļa dēliņš, ar kuru bijām kopā tajā brīdī). Uz to atļāvos pat pacelt balsi, - kā nejaukties!? Es tur biju, es tās šausmas un asinis redzēju.. Sākumā suns uzbruka manam vīram, tad uzbruka man ar bērniņu rokā! Un man liek neiejaukties... Tas ir tik nereāli skumji, un vienkārši nolaižas rokas, jo redzi, ka iestādēm, kūrām būtu tevi jāaizstāv vienkārši sūta uz riņķi viens pie otra, un visu velk garumā”.

Ko saka likums?

Mājdzīvnieka īpašniekam un turētājam ir saistoši Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuru 52. pants, starp citu, nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums „nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus”. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums „nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus”.

Suni par bīstamu var atzīt Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota suņa uzvedības izvērtēšanas komisija. Konkrētajā gadījumā attiecībā pret Bīriņu suni tas nav izdarīts. Līdz ar to tā saimniekiem  nebija jāievēro normatīvajos aktos par bīstama suņa turēšanu noteiktās prasības, piemēram, to neizlaist ārpus mājas teritorijas vai vest pastaigā izturīgā kakla siksnā.

PVD: “Suņa bīstamības izvērtēšana nekad nav ātra”

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa Jauns.lv skaidro, ka dienests izskata tikai gadījumus, kad dzīvnieks ir uzbrucis citam dzīvniekam:

„Bet ja suns ir uzbrucis un nodarījis miesas bojājumus cilvēkam, ir jāizsauc policija,  kura fiksēs gan notikušo, gan tobrīd pieejamos pierādījumus un liecības. Administratīvā pārkāpuma procesu, ja nodarīts kaitējums cilvēkam, izskata pašvaldības policija vai pašvaldības administratīvā inspekcija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

Ja suns ir uzbrucis citam dzīvniekam un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi, tad persona, kuras dzīvnieks cietis no suņa uzbrukuma, iesniedz iesniegumu PVD, norādot informāciju, kas ļauj identificēt uzbrukušā suņa īpašnieku, turētāju vai īpašumu, kurā suns tiek turēts, kā arī pievieno ar suņa uzbrukumu saistītos pierādījumus.  

Suni var atzīt par bīstamu, ja tas uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēji smagu vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi, uzbrucis citam dzīvniekam un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi, ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam. Cietusī persona vai tās pārstāvis (arī persona, kuras dzīvnieks cietis no suņa uzbrukuma) var iesniegt iesniegumu PVD, norādot informāciju, kas ļauj identificēt agresīvā suņa īpašnieku, turētāju vai īpašumu, kurā suns tiek turēts, kā arī pievieno ar suņa izrādīto agresivitāti saistītos pierādījumus ar lūgumu izvērtēt suņa bīstamību”.

Par konkrēto gadījumu Mairita Riekstiņa saka: „Pēc PVD aicinājuma vērsties dienestā ar iesniegumu par suņa bīstamības izvērtēšanu, cietusī persona pagājušās nedēļas beigās to ir izdarījusi, un šobrīd ir uzsākts administratīvais process.

Suņa bīstamības izvērtēšana nekad nav ātra un var aizņemt pat vairākus mēnešus. Suņa bīstamību izvērtē komisija, kuras sastāvā ir divi kinologi un viens praktizējošs veterinārārsts.

Ja suns tiks atzīts par bīstamu, tā turētājam būs jānodrošina vairāku prasību izpilde, tostarp jānodrošina, lai dzīvnieks nevar izkļūt no teritorijas, kurā tas tiek turēts, jāvalkā uzpurnis, ja tas tomēr tiek no tās izvests, kā arī jāizpilda virkne citu prasību, kas vērstas uz to, lai šis dzīvnieks neapdraudētu citus.

Dzīvnieku aizsardzības likums  nosaka - ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam (mugurkaulniekam) un par to ir iesniegti pietiekami pierādījumi, dienests pieņem lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas”.

Limbažu pašvaldības policija: “Nav saņemtas sūdzības”

Savukārt  Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Beāte Kožina Jauns.lv sniedza Limbažu novada pašvaldības policijas skaidrojumu: “Konstatējot suņa klaiņošanu, nepieciešams nekavējoties ziņot Valsts policijai pa diennakts tālruni 110 vai sazināties ar Limbažu novada pašvaldības policiju zvanot uz mobilo tālruni 22017882. Būtu labi, ja iedzīvotāji klaiņojošo suni fiksētu - fotografējot vai filmējot, kas kalpos kā pierādījums administratīvā pārkāpuma lietā”.

Par konkrēto Bīriņu agresīvo suni Limbažu novada pašvaldības policija nav saņēmusi sūdzības vai iesniegumus par gadījumiem, kad iedzīvotājs konstatējis šī suņa klaiņošana, informē  Beāte Kožina.

Ko darīt, ja uzbrūk suns?

Šī gada 24. augustā pašvaldības policija no Valsts policijas saņēmusi vēstuli, kurā lūgts izskatīt jautājumu par šī suņa reģistrāciju un vakcināciju. Pašvaldības policija uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu un materiālu nosūtīja Administratīvajai komisijai, kura piemēroja administratīvo sodu. Pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas suņa īpašnieks suni esot nekavējoties reģistrējis un vakcinējis.

Sods privātpersonai – no 70 līdz 1875 eiro

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Rūta Smilga Jauns.lv informēja, ka par konkrēto agresīvā suņa Bīriņos uzbrukumu 22. oktobrī uzsākts administratīvais process un pašreiz notiek ekspertīzes, un piebilda:
“Ja suņa uzbrukumā cilvēks guvis miesas bojājumus, ir jāiesniedz pieteikums Valsts policijai, izklāstot visus notikuma apstākļus un norādot saimnieku, ja tas zināms, un viņa kontaktus, arī lieciniekus un viņu kontaktinformāciju. Policijā var vērsties arī vēlāk, nākamajā dienā, pēc ārsta vai slimnīcas apmeklējuma.

Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz trīssimt septiņdesmit piecām  naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit divām līdz sešsimt naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība – pieci eiro).

Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai.

Par dzīvnieka turpmāko likteni lemj PVD, bet policija vai tiesa piemēro sodu”.