Dana Reizniece-Ozola par veselības nozares pētniecībai atvēlētiem miljoniem: "Dodam naudu, lai vairotu muļķību!"

Sabiedrības sašutumu radījuši vairāki pētījumi, kuru izmaksas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Plaši tika apspriestas tehnoloģiskās kartes kovidlaika pētījumam par vietējām pārtikas ķēdēm. Daudz runāts par lietderību pētījumam, kurā apskatīja “Bolt” un “Wolt” piegādes darbinieku pieredzi. Vēl viens apjomīgs valsts pasūtīts pētījums drīzumā tiks uzsākts. Līdz ar to Lielais jautājums: “Ko par četriem miljoniem pētīsim veselības nozarē?”. To Jauns.lv vaicāja Starptautiskās Šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai.

Viņa teic, ka ir labi ieguldīt naudu zinātnē un pētniecībā, jo šī joma pēdējos gados ir atstāta novārtā, jo vienmēr bijušas citas prioritātes – aizsardzība, veselības aprūpe, kas “dega” un kam nauda bija vajadzīga uzreiz šodien, un zinātne un izglītība šai sakarā tika atlikta uz vēlāku laiku. Finansējums pētniecībai ir jāpalielina, jo tas ir vienīgais veids, kā Latvija var kļūt konkurētspējīga un efektīgāka, bet tas jādara gudri. Bet:

“Svarīgs ir saturs. Un kovidlaikā apstiprinātie pētījumi, piemēram, par “Wolt” un “Bolt” darbinieku labsajūtu, diskreditē valsts pētījumu programmu, jo šķiet, ka tu naudu dod, lai vairotu muļķību. Jo vairāk tādu nesakarīgu pētījumu, kur nav praktisku rezultātu, kur tiek demonstrēts, ka var pētīt vienalga ko, ka vari savirknēt gudras frāzes nesaprotamā virknējumā, lai izklausās pārliecinoši, tas ne pie kā laba nenovedīs”.

Tas ir labi, ka veselības nozarei pētniecībai atvēlēti 3,7 miljoni eiro, teic bijusī politiķe, bet mums jāsaprot tas, kam šo naudu atvēlam: “Ļoti svarīgi, ka tas, kas tiek pētīts, ir tiešā sasaistē ar to, ko grib izdarīt Veselības ministrija, kādi ir tās uzdevumi. Nevaram dzīvot divās paralēlās vidēs – politikas veidotāji un pētnieki, kuri pēta to, kas viņiem patīk, vai ko viņi var izpētīt. Viņiem jāpēta tas un jāpiedāvā risinājumi tam, kurā Veselības ministrija saskata reālu problēmu”.

Kā piemēru veselības jomā viņa min saslimstību ar sirds-asinsvadu slimībām, no kurām mirst apmēram puse cilvēku, kas salīdzinoši ir ļoti daudz. Ja Dana Reizniece-Ozola būtu veselības ministre, tad viņa zinātniekiem dotu uzdevumu meklēt risinājumu, kā samazināt sirds-asinsvadu slimību izraisīto nāves gadījumu skaitu.

Ko Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par pētījumiem veselības nozarē piešķirtajiem līdzekļiem, skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.