Akadēmiskais centrs studenta acīm
foto: LU publiskais arhīvs
Gājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Kīleveina grāvi.
Viedokļi

Akadēmiskais centrs studenta acīm

Roberts Rostoks

Jauns.lv

Šā gada 25. oktobrī, klātesot vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, studējošajiem un zinātniekiem, tika atklāts gājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Kīleveina grāvi. Šis tilts savieno Mūkusalas Biznesa centra kvartālu un Latvijas Universitātes (LU) Akadēmisko centru.

Akadēmiskais centrs studenta acīm...

Svinīgajā atklāšanas pasākumā Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un LU rektors profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra šī savienojuma nozīmi pilsētas, uzņēmēju un universitātes savstarpējai sinerģijai un attīstībai. LU Torņakalnā šogad atzīmē jau astoto gadadienu, un ar tiltiņa atklāšanu arvien izteiktāks kļūst aicinājums doties pāri Kīleveina ūdenstilpei un izjust vidi, ko tūkstošiem pazīst kā Akadēmisko centru.

Pasaules vadošajās universitātēs atzītā prakse, ko īsteno arī LU – konsolidēt studijas un zinātni akadēmiskajos centros ar modernu infrastruktūru un aprīkojumu –, nenoliedzami sniedz rezultātus. Jāatzīmē, ka universitāšu starptautisko konkurētspēju veido tādi virzieni kā universitātes zīmols, akadēmiskā personāla un studentu sasniegumi starptautiskajā līmenī un to akadēmisko centru “saturs”.

foto: LU publiskais arhīvs
LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības vīzija.
LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības vīzija.

LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības vīzija

Kā liecina Nīderlandes pilsētvides zinātnieču den Heijeres un Magdanielas 2018. gada pētījums Campus–city relations: Past, present, and future, universitāšu akadēmiskajiem centriem ir jāspēj nodrošināt plašu funkcionalitāti, lai sniegtu pēc iespējas nozīmīgāku atdevi gan studējošajiem, gan pilsētai un valsts ekonomikai kopumā.

LU Akadēmiskā centra idejas pirmsākumi meklējami ap 2004. gadu, kad LU rektors bija profesors Ivars Lācis. Kopš tā laika Akadēmiskais centrs ir kļuvis par realitāti un daudzu studējošo ikdienu. Skatoties nākotnes plānos, tas koncentrēs ne tikai lielāko daļu LU darbības, bet arī virkne attīstības ieceru, ieskaitot Sporta, Studentu un viesu, Veselības un Tehnoloģiju mājas, varētu radīt papildu pievienoto vērtību gan studējošajiem, gan darbiniekiem, gan pilsētai kopumā.

Svarīgi atzīmēt, ka šajos projektos novērojama vērtīga mijiedarbība starp zinātni, uzņēmējiem un sabiedrību, demonstrējot, ka saskaņota pilsētplānošana un sabiedrības iesaiste var veicināt ilgtspējīgu attīstību un kopējo labbūtību. Tas ir solis uz priekšu ceļā uz dzīvotspējīgu un inovatīvu pilsētu, kurā katrs iedzīvotājs var izpausties un veidot nākotni.

foto: LU publiskais arhīvs
3x3 ielu basketbola laukums.
3x3 ielu basketbola laukums.
foto: LU publiskais arhīvs
LU karsējmeitenes sporta zonā.
LU karsējmeitenes sporta zonā.
foto: LU publiskais arhīvs
Jogas nodarbība LU trenera vadībā.
Jogas nodarbība LU trenera vadībā.

Šī plašā funkcionalitāte papildus studiju un zinātniskajai darbībai ietver gan studējošo mājokļu izbūvi, gan platformas izveidi sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei, gan sportu un veselību veicinošas infrastruktūras radīšanu.

Septembrī LU Akadēmisko centru papildināja aktīvās atpūtas un sporta zona – ir ierīkots ielu basketbola laukums, āra trenažieri un pievilkšanās stieņi. Vairākas reizes nedēļā LU Zinātņu mājā notiek publiski jogas un body art treniņi LU treneru vadībā. Tāpat ik gadu ir novērojams dažādu vides labiekārtojuma elementu papildinājums – līdzīgi kā to dara Rīgas pašvaldība, veidojot zaļās oāzes pilsētas ielās.

foto: LU publiskais arhīvs
LU Zinātņu mājas ātrijs L'Universs festivālā.
LU Zinātņu mājas ātrijs L'Universs festivālā.
foto: LU publiskais arhīvs
Skats uz Vecrīgu no LU Dabas mājas.
Skats uz Vecrīgu no LU Dabas mājas.
foto: LU publiskais arhīvs
Publiskā lekcija LU Zinātņu mājas auditorijā.
Publiskā lekcija LU Zinātņu mājas auditorijā.