Rinkēvičs: Jāatrod, kur palicis valdības piešķirtais finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai
Jāatrod, kur palicis valdības piešķirtais finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Prezidents pauda cerību, ka risinājums tiks atrasts, lai gan informācija par to, kāpēc 2% pedagogu atalgojums ir samazinājies, ir dažāda. Rinkēvičs aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) savest visas puses pie viena galda un izdarīt visu, lai saprastu, kā šāda situācija ir radusies.
Valsts prezidents norādīja, ka ar premjeri pārrunāts valsts austrumu robežas jautājums, kā arī par nepieciešamo finansējumu, kas tiek nākamgad plānots iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Rinkēviča ieskatā, darbs saistībā gan ar valsts budžetu, gan ar citu jautājumu risināšanu notiek optimāli.
ASV Valsts departaments atbalstījis sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu pārdošanu Latvijai, un tāpat Latvija iegādāsies arī augstas precizitātes un tālas darbības ATACMS raķetes. Valsts prezidents uzsvēra, ka tā ir laba ziņa un tas ir konsekvents solis, turpinot stiprināt valsts drošību. Rinkēvičs norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde notiks gan par valsts, gan par ASV fondu finansējumu.
Tikšanās laikā Siliņa iepazīstinājusi Valsts prezidentu, kā gājis sarunās ar pašvaldībām. Šādas sarunas, pēc premjeres paustā, notiek katru gadu, kad valdība veido budžetu.
"Šogad bija skaidrs, ka daļa pašvaldību būs jāatbalsta, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju skaita mazināšanos. Runa ir par pierobežas teritoriju. Mēs radām īpašu atbalstu, iedodot pašvaldībām papildus finansējumu, lai tās šogad spēj samaksāt rēķinus. Mēs to neizdarījām uz citu pašvaldību rēķina," uzsvēra Siliņa.
Viņa klāstīja, ka papildus finansējums tika atrasts īpašo bērnu kopšanai. Tas būs līdzfinansējums 30% apmērā no valsts, līdz ar to jebkurš Latvijas iedzīvotājs ar īpašiem bērniem varēs vienlīdzīgi pretendēt uz atbalstu, jo līdz šim tas bija atkarīgs no pašvaldību iespējām.
Runājot par valsts iekšējo un ārējo drošību, premjere akcentēja, ka tās ir valdības prioritātes, kurām ir piešķirts papildus finansējums. Pēc Siliņas paustā, papildus finansējums ir robežas izbūvei. Patlaban darbi norit raiti, lai līdz nākamā gada beigām robeža tiktu izbūvēta.
"Šogad mēs plānojam, ka sauszemes robeža ar Baltkrieviju būs pabeigta. Skaidrs, ka mums pastāvīgi ir hibrīdais apdraudējums un nelegālās migrācijas draudi," sacīja Ministru prezidente.
Pievēršoties jautājumam par pedagogu atalgojumu, premjere uzsvēra, ka ir jāatrod problēmas iemesls, kāpēc 2% skolotājiem atalgojums ir samazinājies. Viņa norādīja, ka pedagogiem ir jāsaņem atbilstošs atalgojums un šis jautājums ir jārisina IZM, arodbiedrībai, pašvaldībām un Valsts kontrolei.
Kā ziņots, IZM gatavo piedāvājumu pārejai uz jaunu skolu finansēšanas modeli, kurā būšot skaidri definēta pedagoga alga. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās, ka pedagogu algu jautājumā ir jāizbeidz "bumbiņas mētāšana" starp pašvaldībām un valsti.
No ministres vārdiem noprotams, ka jaunajā IZM piedāvājumā būs skaidri definēta skolotāju alga, un pedagogiem nevarēs maksāt citu summu. "Manā skatījumā, skolotāja algai ir jābūt 2500 eiro, trīs gadu laikā tas ir jāsasniedz, un to caur šo programmu finansējumu mēs precīzi ieliekam iekšā," iepriekš intervijā TV3 stāstīja Čakša.
Viņa informēja, ka minēto pedagogu algu finansēšanas kārtību IZM prezentēs valdībai savā jaunajā ziņojumā, un tas varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šoruden nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.
