Nav vienotas politikas cilvēku ar invaliditāti mājokļu vides uzlabošanai. Kāds atbalsts pienākas dzīvokļu piemērošanai personām ar kustību traucējumiem?

Ka šo jautājumu katrā pašvaldība risina savādāk, atzīst arī Labklājības ministrija. Tā vēlētos, lai dzīves kvalitāte visiem būtu nodrošināta vienādā līmenī, neatkarīgi no tā, kurā pagastā vai pilsētā katrs dzīvo. Diemžēl pašlaik situācija var būt krasi atšķirīga. Tiek domāts par vienoto regulējumu vai palīdzības sistēmu, bet tāda vēl tik drīz netaps.

Dažādas pašvaldības – dažāds atbalsts

Jau pērn Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” cēla trauksmi par vairāku pašvaldību neieinteresētu, birokrātisku un formālu attieksmi sadarbībai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ar invaliditāti vides pieejamību, piemēram, iespēju iekļūt vai izkļūt no mājokļa. Tiesībsargs atkārtoti uzsvēra: “Latvijas un starptautiskās tiesību normas paredz, ka cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošana un nodrošināšana nav pašvaldību izvēles iespēja, bet gan pienākums. Tādējādi tiesībsargs nepiekrīt atsevišķu pašvaldību sniegtajai informācijai, ka mājokļu pielāgošanas jautājums ir atkarīgs tikai no valsts piešķirtā finansējuma, un to, ka normatīvie akti neuzliek par pienākumu pašvaldībām risināt šos jautājumus”.

Ka personas ar invaliditāti bieži vien tiek iesprostotas četrās sienās liecina arī sabiedriskās iniciatīvas. Piemēram, labdarības maratona “Dod pieci!” laikā 2021. gadā tika saziedota rekordliela summa – vairāk nekā 483 000 eiro, lai cilvēkiem ar invaliditāti uzlabotu dzīves kvalitāti, respektīvi – nodrošinātu vides pieejamību. Labdarības akcijas rīkotāji norādīja: “Sabiedrības interese un vēlme risināt problēmas, ar kādām spiesti sadzīvot cilvēki ar invaliditāti, labdarības maratonā “Dod pieci!” izrādījās milzīga. Tika saziedota rekordliela summa. Taču valsts un pašvaldību aktivitāte un vēlme risināt uzdotos uzdevumus izrādījās mazāka, nekā sagaidīts”.

Šogad publiskotais Tiesībsarga Gada ziņojums liecina, ka astoņās pašvaldībās vispār netika nodrošināts nekāds atbalsts, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu vides pieejamību, viņu vajadzībām pielāgotu mājokļus:

“Pat ja pašvaldība nodrošina mājokļa pielāgošanu, informācija par to, vai tāds vispār ir, kā tas ir jāpieprasa un kādi dokumenti jāiesniedz, nav viegli pieejama. Pašvaldībām aktīvi jāstrādā pie tā, lai iedzīvotājiem saprotamā un viegli uztveramā veidā būtu pieejama informācija par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem”.

Tikai no 15 līdz 63 gadiem, un tiem, kas strādā vai mācās

Tā kā bieži vien jāpaļaujas uz “neregulāriem” finansējuma piešķīrumiem. Oktobrī un novembrī sākumā Latvijas pašvaldībās cilvēki ar invaliditāti varēja pieteikties savu mājokļu vides pielāgošanai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna pasākuma “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļa vides pieejamības nodrošināšanā” ietvaros. 

Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta vecākais eksperts sabiedrības informēšanas jautājumos Guntis Kaldovskis žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja: “Šai investīcijai kopumā paredzēti 5 734 724 eiro (šī summa sastāv no Atveseļošanas fonda finansējuma (4 739 441 eiro) un valsts budžeta finansējuma, kas paredzēts pievienotās vērtības nodokļa segšanai – līdz 995 283 eiro). Viena mājokļa vides pieejamības uzlabošanai paredzētā naudas summa ir līdz 18 299 eiro plus PVN (tas nozīmē, ka par šo naudu var palīdzēt 259 personām ar invaliditāti – red.). Vispārēji zināms, ka interese ir un ir pamats uzskatīt, ka šis pasākums tiks īstenots pilnā apmērā”.

Tāpat jāuzsver, ka valdības noteikumos katrai pašvaldībai tika noteiktas kvotas, cik cilvēkiem viņi var palīdzēt. Visvairāk bija Rīgā – 78 kvotas, kurai sekoja Liepāja (12 kvotas), Daugavpils (11 kvotas) un Jelgava (10 kvotas), vismazāk (pa vienai kvotai) bija Augšdaugavas, Alūksnes, Valkas, Varakļānu un Ventspils novadiem, pārējiem novadiem – no divām līdz septiņām kvotām.

Tomēr ne visas personas ar invaliditāti varēja pieteikties šim atbalstam. Bija noteikti kritēriji: atbalsts pienācās tikai cilvēkiem no 15 līdz 63 gadu vecumam, kuri mācās, strādā, sporto vai darbojas nevalstiskajās organizācijās un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, kā daļa personu ar invaliditāti “izkrita” no šī atbalsta. Līdz ar to jautājums: kādu palīdzību no valsts vai pašvaldības viņi var saņemt vides pieejamības nodrošināšanai ārpus kāda īslaicīga projekta ietvariem?

“Atbilde varētu būt iepriecinošāka”

Guntis Kaldovskis atzina, ka atbilde uz šo jautājumu varētu būt iepriecinošāka, jo pašreiz “visaptveroša valsts atbalsta iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem mājokļa pielāgošanai nav. Pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt atbalstu saviem konkrētajā pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem mājokļa pielāgošanas nodrošināšanai. Šobrīd ne visas pašvaldībās tāds atbalsts tiek piedāvāts. Pašvaldībai, lemjot par šāda atbalsta sniegšanu, ir tiesības pašai noteikt mērķa grupu un kritērijus atbalsta saņemšanai, kā arī atbalsta apjomu. Aicinām iedzīvotajos vērsties savas deklarētas dzīvesvietas pašvaldībā, lai noskaidrotu par pieejamo atbalstu un tā nosacījumiem.

Mums ir iestrādes iespējamajiem risinājumiem, bet par šo ir pāragri publiski runāt”.

Tiesībsarga pērn veiktajā apkopojumā par visu Latvijas pašvaldību atbalstu attiecībā par mājokļu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti teikts: “Var secināt, ka Latvijas pašvaldībās nav vienota risinājuma mājokļa pielāgošanai iedzīvotājiem ar invaliditāti. 23 no 43 pašvaldībām ir normatīvais regulējums, kas attiecas uz mājokļu pielāgošanu personu ar invaliditāti vajadzībām, 18 pašvaldībām nav regulējuma, un divas pašvaldības (Ropažu un Limbažu novada pašvaldība) pašlaik šādu regulējumu izstrādā”. 

Lai arī normatīvais regulējums par mājokļu pielāgošanu iedzīvotājiem ar invaliditāti pašlaik ir 23 pašvaldībās, tomēr praktiski šādu atbalstu varēja saņemt 33 no 43 pašvaldībām. Aptaujājot vairākas pašvaldības, “Likums un Taisnība” pārliecinājās, ka tas var būtiski atšķirties.

Atkarībā no pašvaldības gaidīšanas laiks mājokļa pielāgošanai ir no diviem līdz astoņiem mēnešiem, galvenokārt, dokumentu kārtošanas dēļ, bet Jelgavas domē norādīja, ka gaidīšanas laiks ir viens gads, informē Tiesībsargs.

Lielākoties mājokļu pielāgošanu var lūgt cilvēki ar kustību traucējumiem, kuriem ir I vai II grupas invaliditāte, kā arī ģimenes, kurās aug bērns ar kustību traucējumiem. Tāpat, lai varētu pretendēt uz pašvaldības atbalstu, ir jābūt deklarētam konkrētajā pašvaldībā. 

No 2000 līdz 12 000 eiro

Par to, kāda palīdzība pienākas Valmieras novadā, pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē “Likumam un Taisnībai” pastāstīja: “Valmieras novada pašvaldības domes saistošo noteikumu “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Valmieras novada pašvaldībā” IV punkts “Pabalsts mājokļa pielāgošanai” nosaka, ka pabalstu mājokļa pielāgošanai var saņemt persona, kurai ir I grupas redzes invaliditāte vai I grupas invaliditāte un kura pārvietojas riteņkrēslā. Mājokļa pabalsta maksimālais apmērs mājokļa pielāgošanai vienai personai ir 2000 eiro. 

Mājokļa pabalstu var saņemt, lai veiktu: * iekštelpu vides pielāgojumu izbūvi; * iekštelpu aprīkošanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem; * ārējās vides pielāgošanu – pandusa (uzbrauktuves) ierīkošanu vai pacēlāja iegādi un ierīkošanu, ja persona dzīvo ēkas pirmajā stāvā;  * tāmes, mājokļa pārbūves, atjaunošanas projekta vai vienkāršotās pārbūves, atjaunošanas apliecinājuma kartes izstrādes un tās saskaņošanas Valmieras novada Būvvaldē apmaksai, izņemot gadījumu, ja mājoklī iepriekš veikta patvaļīga būvniecība.

Mājokļa pabalstu piešķir, ja mājoklis ir personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā, kā arī ja mājoklis ir valsts, pašvaldības vai citas personas īpašumā un personai ir noslēgts īres līgums uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no mājokļa pabalsta pieprasīšanas dienas”.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Enija Kreicberga-Kapša “Likumam un Taisnībai” teica: “Pašvaldība personām ar kustību traucējumiem no saviem budžeta līdzekļiem ik gadu paredz kopsummā 24 000 eiro mājokļa vides pielāgošanai. Noteikumi paredz, ka pabalsta maksimālais apmērs vienai personai ir līdz 6000 eiro. Vidēji pašvaldība ik gadu atbalsta trīs-četrus pieteikumus”.

Cēsu novada Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs “Likumu un Taisnību” informēja: “Cēsu novada iedzīvotāji var saņemt pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai, kas paredzēts personām ar I vai II grupas invaliditāti, kuriem ir kustību funkcionālie traucējumi, vai bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuriem ir noteiktas medicīniskās īpašās kopšanas nepieciešamība.

Pieteikšanās nosacījumi un pabalsta apmērs noteikts Cēsu novada domes saistošajos noteikumos “Par pabalstu mājokļa vides pielāgošanai Cēsu novadā”. Atbilstoši noteikumiem pabalsta apmēru nosaka, pamatojoties uz personas iesniegto ergoterapeita atzinumu un sertificēta būvspeciālista sagatavotu izdevumu tāmi, bet nepārsniedzot 12 000 eiro mājokļa iekšējās un ārējās vides pielāgošanai, 3 000 eiro - tehnisko palīglīdzekļu iegādei”.

Jelgavas pilsētas Sociālo lietu pārvaldē “Likumam un Taisnībai” pauda: “Kopš 2013.gada Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā īsteno iniciatīvu - atbalsta pasākumus mājokļa iekšējās un ārējās vides pieejamības uzlabošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā. Uz atbalsta pasākumiem var pretendēt persona ar kustību traucējumiem ar I grupas invaliditāti vai persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja ir noteiktas medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti kopšanas nepieciešamībai, un kura pārvietojoties izmanto riteņkrēslu.

Atbalsta pasākumu mērķi: * personu ar invaliditāti tiesību ievērošana piekļuvei aktuālajiem pakalpojumiem; * personu ar invaliditāti integrācija sabiedrībā, tajā skaitā atklātajā darba tirgū; * personu ar invaliditāti emocionālā un fiziskā veselība, mobilitāte aktuālajās dzīves jomās; * personai ar invaliditāti iespēja saņemt sociālos pakalpojumus, tajā skaitā dienas aprūpes centra pakalpojumu, specializētās darbnīcas pakalpojumu, kas veicina darba prasmju attīstīšanu un nodarbinātību.

Var saņemt atbalstu mājokļa ārējās videi pielāgošanai līdz 10 600 eiro un iekšējās vides pielāgošanai līdz 7000 eiro, kā arī saņemt patapinājumā tehnisko palīglīdzekli (mobilais pacēlājs). Jelgavas valstspilsētas pašvaldība pēc atbalsta pasākuma realizēšanas nodrošina pabalstu tehniskā palīglīdzekļa tehniskajai apkopei līdz 500 eiro vienu reizi gadā”.

Ventspils pilsētas Sociālais dienests “Likumu un Taisnību” informēja: “Ventspils saistošajos noteikumos “Par pandusu un pacēlāju ierīkošanu personām ar kustību traucējumiem mājokļa vides pieejamībai” ir noteikta kārtība, kādā pašvaldība finansē mājokļa vides pielāgošanai paredzēto pandusu un pacēlāju ierīkošanu pilnībā vai daļēji pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo māju koplietošanas telpās, regulējot šo ierīču pieprasīšanas, ierīkošanas, uzturēšanas un demontēšanas noteikumus.

Pandusu un/vai pacēlāju var ierīkot, ja persona atzīta par I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem, kura savu pamata dzīvesvietu ir deklarējusi Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā un pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, dzīvojamā telpa ir pašvaldības īpašumā un persona tajā dzīvo saskaņā ar īres līgumu, kā arī par dzīvojamo telpu nav parādu par īri un kopā ar īri veicamajiem obligātajiem maksājumiem vairāk kā trīs mēnešu apmērā. Īrētā dzīvojamā telpa atrodas ne augstāk par pirmo stāvu; savukārt, ja personas īrētā dzīvojamā telpa atrodas augstāk par pirmo stāvu, tad kāpņu telpā ir jābūt ierīkotam liftam, kas tiek ekspluatēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansējumu līdz šim pacēlēji un/vai pandusi ir ierīkoti piecās adresēs (Talsu ielā 3, Saules ielā 110, Inženieru ielā 87, Inženieru ielā 77 un Dzirnavu ielā 37)”.

Kuldīgas novada Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meirupska-Eglīte “Likumam un Taisnībai” sacīja: “Kārtību, kādā Kuldīgas novada iedzīvotājiem ar invaliditāti pieejams atbalsts mājokļa pielāgošanai, nosaka Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā Kuldīgas novada pašvaldība piešķir pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā, tai skaitā riteņkrēsla pacēlāju iegādei”. Noteikumi nosaka, ka tiesības saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai vai pacēlāja iegādei ir Kuldīgas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušai personai ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bērnam invalīdam ar kustību traucējumiem, ja persona pārvietojas riteņkrēslā, nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”.

Jāpiebilst, ka šajos Kuldīgas novada saistošajos noteikumos nav konkrēti atrunāta piešķiramās summas minimālais vai maksimālais apmērs.

Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova un Attīstības nodaļas projektu vadītāja Laima Poikāne “Likumam un Taisnībai” skaidroja: “Gadījumos, kad personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vēršas pašvaldībā jautājumos par vides pieejamības nodrošināšanu, šie gadījumi tiek skatīti individuāli, izvērtēta situācija un dažos gadījumos atbalsts tika piešķirts ar Ludzas novada pašvaldības domes lēmumu”.

Ogres novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Nikolajs Sapožņikovs “Likumu un Taisnību” informēja: “Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 20/2021 “Par atbalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai ar kustību traucējumiem” atbalstu ir tiesības saņemt personai ar kustību traucējumiem un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, vai bērnam ar invaliditāti, kura savu dzīvesvietu deklarējusi un dzīvo Ogres novada administratīvajā teritorijā.  Atbalstu piešķir, neizvērtējot personas ienākumus un materiālo stāvokli, pašvaldības attiecīgā budžeta gadā plānotā finansējuma ietvaros, ja izpildās šādi nosacījumi: mājoklis ir personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā vai lietošanā uz rakstveidā noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma pamata, kura termiņš nav īsāks par pieciem gadiem no atbalsta pieprasīšanas dienas; mājoklis atrodas ēkas pirmajā stāvā vai, ja mājoklis atrodas augstāk par pirmo stāvu, ēkā ir ierīkots lifts, ko var izmantot persona ar kustību traucējumiem; dzīvokļa īpašnieks vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks, ja atbalsta pieprasītājs nav mājokļa īpašnieks, ir devis rakstisku piekrišanu pacēlāja vai pandusa ierīkošanai.

Pašvaldības finansējums atbalstu piešķiršanai kārtējam kalendāram gadam tiek noteikts ar pašvaldības domes lēmumu mēneša laikā pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas kārtējam saimnieciskajam gadam, 2023. gada budžetā tie ir 30 000 eiro. Maksimālais pašvaldības finansējuma apmērs, kas var tikt piešķirts vienai personai, ir līdz 6000 eiro”.

Jēkabpils novada Sociālā dienesta vadītāja Larisa Laizāne “Likumam un Taisnībai” teica: “Pēc administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldība vides pieejamību par saviem līdzekļiem (10 000 eiro apmērā) ir nodrošinājusi vienai personai pensijas vecumā. Šobrīd tiek strādāts pie vairāku saistošo noteikumu izstrādes, tostarp pie saistošajiem noteikumiem attiecībā uz vides pieejamības nodrošināšanu, paredzot atbalstu ne tikai personām, kuras strādā, mācās vai apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas vai kādu citu pakalpojumu, bet arī citām personām neņemot vērā personas vecumu”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūsējie” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.