Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite par krievu valodu sabiedriskajos medijos: "Ja govij nav piena, tad nav"

Saeima apstiprinājusi jauno Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz, ka pēc diviem gadiem saturam sabiedriskajos medijos jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā var turpināt pastāvēt komercmedijos. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai sabiedriskajos medijos jābūt saturam krievu valodā”? To Jauns.lv vaicāja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam, uzņēmējam Andrim Bitem.

Viņš par šodienas “karsto jautājumu” – sabiedriskajam medijam raidīt krievu valodā vai nē - saka: “Ja tas ir vienkārši tikai tādēļ, lai turpinātu raidīt Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, kuri nesaprot krievu valodu, tad nē, nevajag.

Mums cilvēkiem, kuri nav iemācījušies latviski, vajadzētu sniegt tādu informāciju, lai viņi pret valsti mainītu savu attieksmi un domāšanu. Jebkurai lietai ir kāds mērķis, un tam ir izmērāmi rezultāti.

Esam šai sistēmai (satura veidošanai krievu valodā – red.) devuši naudu vairāk nekā trīsdesmit gadus, bet rezultāts ir vājš. Bija laiks krieviski runājošo cilvēku daļu izveidot par lojālu Latvijai, virzīt viņu pārslēgšanos uz latviešu valodu. Bet rezultāts diez vai ir apmierinošs. Nu, ja govij nav piena, tad nav...!”

Risks, ka Latvijā krieviski raidošos medijus var izmantot pret valsts interesēm, Andri Biti satrauc vairāk, nekā tas, tērējam tam valsts naudu vai nē: “Pats medijs uzskata, ka tam ir brīvība, kādā valodā tas runās, kādas tēmas atspoguļos un tamlīdzīgi. Jā, no vienas puses tā ir vārda brīvība, bet no otras puses – valsts, tas ir manis, apmaksāts medijs. Līdz ar to no valsts puses jābūt “lielajam rāmim”, kādas tēmas un kādu virzienu tas aizstāv.

Bet tagad? Paskatieties vēstījumus vienam un tam pašam medijam latviešu un krievu valodās. Un tu redzi, ka tie vēstījumi ar kaut kādām niansēm atšķiras, un ne jau par labu Latvijai.

Ja būtu bijis nolemts, ka krievu valodā raidošais sabiedriskais medijs labā nozīmē ir propagandas kanāls, kas apzināti strādā pie tā, lai krieviski runājošos Latvijas iedzīvotājus veidotu par lojāliem pilsoņiem, pret Krieviju noskaņotiem, tad viss ir “okey” (labi).  Bet nav jau tāda uzdevuma. Šobrīd tas nav pret valsti noskaņots medijs, bet palasiet informāciju, rakstu nosaukumus vēstījumiem gan latviešu, gan krievu valodā. Krieviski tie atšķiras, viņi daudz uzmanīgāk (labvēlīgāk – red.) attiecas pret Krieviju, runā par karu, un tamlīdzīgi.

Nu tur ir kaut kāda problēma. Ja normālos apstākļos es teiktu, kāpēc ne? Labāk lai tā tante Krāslavā zina un skatās Latvijas doto informāciju, nevis baltkrievu vai krievu. Bet šobrīd darboties darbošanās pēc, lai būtu darba vietas šajā medijā, manuprāt, ir bezjēdzīgi vai pat dažreiz kaitīgi”.

Viņš arī uzsver, ka diskusijas par krieviski raidošo rus.lsm.lv varētu būt ne tikai par mediju brīvību, par to, kā attiekties pret krieviski runājošiem, bet arī daudz prozaiskāka – vienkārši nauda, par stabilām darba vietām, kuras bijušas trīsdesmit gadus un vēlmi tās saglabāt.

Ko Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par krievu valodu valsts sabiedriskajos medijos, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.