Uzņēmējs Pēteris Šmidre par krievu valodu sabiedriskajos medijos: "Tas, man liekas, nav gudri"
Pēteris Šmidre pieļauj, ka Latvijas valsts naudu krievu valodas saturam varētu tērēt tikai tādēļ, lai savu oficiālo nostāju paustu un par sevi pozitīvi stāstītu starptautiskā līmenī, nevis lai savā iekšienē mazgātu netīro veļu. Kāda daļa ļaužu varbūt jutīsies neērti, ka Latvijas sabiedriskais medijs vairs neraidīs krieviski, bet tas nav tā vērts, lai tam tērētu nodokļu maksātāju naudu.
Saeima apstiprinājusi jauno Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz, ka pēc diviem gadiem saturam sabiedriskajos medijos jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā var turpināt pastāvēt komercmedijos. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai sabiedriskajos medijos jābūt saturam krievu valodā”? To Jauns.lv vaicāja uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Par to, vai valstij jātērē nauda krievu valodas saturam plašsaziņas līdzekļos, Pēteris Šmidre saka: “Mūsu krievu valodas saturam jābūt starptautiskam, lai tas būtu alternatīvais viedoklis, nevis tādēļ, lai krievu valodā apspriestu vietējās problēmas.
Tam nevajadzētu tērēt budžeta naudu, jo vispār visur tur, kur mēs šodienas finanšu situācijā varam netērēt naudu, labāk to netērējam. Ja esam Latvijas valsts un mūsu valsts valoda ir latviešu valoda, tad nodokļu maksātājiem jāsaņem informācija latviešu valodā. Situācija ar krievu valodu ir ļoti īpatnēja, bet mums pret to jāizturas kā pret svešvalodu, citas valsts valodu.
Tie krievi, kuri šeit dzīvo un kuri atbalsta mūsu valsti, pamatā zina latviešu valodu un viņiem daudz ko nevajag skaidrot. Savukārt par tiem, kuri ir “uz robežas”, jāsaprot, ka viņi dzīvo Krievijas informācijas telpā, viņiem ir izveidojusies sava pozīcija. Un pret šo pozīciju mums vajadzētu kaut kā vērsties un rādīt sevi no labās puses.
Mums ir daudz latviešu, kuri iespaidojas no Krievijas masu informācijas līdzekļiem, un šajā ziņā mums ir daudz ko darīt. Tādēļ vairāk pozitīvu materiālu vajag dot latviešu informatīvajā vidē (prātīgā, protams, nevis tā, ka viss ir kārtībā un viss, kas ir slikts ir labs).
Ja mums ir krievu valodas plašsaziņas informācijas līdzekļi, tad to galvenais uzdevums būtu no labās puses parādīt mūsu valsti starptautiskā līmenī, un tas automātiski nostrādās arī uz tiem, kuri ir Krievijas informatīvajā telpā. Bet sākt mazgāt savu netīro veļu iekšienē un vēl par to stāstīt visai krievvalodīgajai pasaulei, tas, man liekas, nav gudri. Ja arī vajag tērēt kaut kādu budžeta naudu krievu valodas saturam, tad to noteikti vajadzētu tērēt īpašam raidījumu saturam.
Galvenais te ir saturs. Ja tas ir izsvērts, apdomāts, ar sapratni, ka tā ir informācija, kura iet uz āru par mums, tad tur domāju viss ir kārtībā. Un tad jau jāskaita tas, cik tas maksā un vai tas ir tā vērts”.
Uzņēmējs saka, ka ir pienācis laiks “visu salikt pa plauktiņiem”. Viņš pieļauj kā kāda cilvēku grupa jau jutīsies neērti, ja sabiedriskā medija saturs vairs nebūs krievu valodā. Bet, vai tas ir tā vērts? Ko tas maksā valsts budžetam, saka Pēteris Šmidre.
Ko Andris Bite, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre saka par krievu valodu valsts sabiedriskajos medijos, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
