Politiķi skaidro, kā Latviju ietekmēs Izraēlas un Palestīnas karš

To Jauns.lv uzdeva diviem bijušajiem aizsardzības ministriem, pašreizējās Saeimas deputātiem Raimondam Bergmanim (Apvienotais saraksts) un Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība), kā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājam Edmundam Cepurītim (“Progresīvie”).

Raimonds Bergmanis uzsver, ka Izraēlas-Palestīnas konflikts var mūs ļoti būtiski ietekmēt. Edmunds Cepurītis aicina “vienā katlā nemest” “Hamas” grupējumu, Palestīnas pašpārvaldi un palestīniešus kā tādus. Savukārt Ināra Mūrniece atgādina, ka ieroča turēšanai mājās var būt izšķiroša nozīme kristisko brīžos.

Raimonds Bergmanis: "Situācija ir ļoti nokaitēta"

Raimonds Bergmanis teic, ka vēl būs nepieciešams laiks, lai spētu atbildēt, kā Izraēlas-Palestīnas karš ietekmēs Latviju, jo šobrīd nevaram pateikt, kā konflikts attīstīsies:

“Tās bažas mainās ik pa laikam. Bet, ja uzsāksies sauszemes operācija, un mana pārliecība, kā tā arī tiešām būs, tā būs ļoti sarežģīta, smaga un ar lielu upuru skaitu. Tas jau atsaucas uz situāciju reģionā – Saūda Arābija apturējusi sarunas ar Izraēlu, Irāna un ASV paziņojušas par iesaisti konfliktā (katra savā pusē). Līdz ar to šobrīd situācija ir ļoti nokaitēta.

Un mēs jau neesam nekāds izņēmums, nevar teikt, ka esam kaut kur tālu un tas mūs neskars. Nebūt, ne. Tas mūsu drošību noteikti var ietekmēt.

Esam Šengenas līguma valsts un mūsu iekšējās robežas ir tādas, kā to paredz Šengenas līgums. Līdz ar to mums jābūt ļoti, ļoti gataviem un par valsts drošību jārūpējas daudz vairāk. Valstiski esam pieņēmuši lēmumu gan iekšēji, gan ārēji stiprināt valsts drošību, bet jāstrādā vēl ļoti, ļoti daudz.

Piemēram, situācijas eskalācija Sīrijā radīja ļoti lielu bēgļu pieplūdumu Eiropā. Un ja šis Izraēlas-Palestīnas konflikts eskalējas, mēs nezinām uz kurieni aizplūdīs tā daļa palestīniešu, kuri jau ir pametuši savas teritorijas. Tāpat var eskalēties situācija enerģētikas jomā. (Tuvie Austrumi) ir ļoti būtisks reģions enerģētikas jomā. Tas arī mūs var ietekmēt ļoti nopietni”.

Tāpat Raimonds Bergmanis atgādina, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas iegādājusies bruņojumu no Izraēlas, un tas var mūs ietekmēt tai ziņā, ja mums būtu nepieciešama kāda tehniska palīdzība vai kādas citas lietas, piemēram, piegāžu jomā.

Edmunds Cepurītis: "Teroristu mērķis – visu padarīt melnbaltu"

“Tas, ja Izraēlas atbilde būs nesamērīga un prasīs ļoti daudz upuru, ir viens no aspektiem, kas šo konfliktu padziļina,” saka Edmunds Cepurītis.

Viņš uzsver, ka Latvijas drošības situācija izpaužas “caur Ukrainu”, vai jebkuras citas valsts atbalsts Ukrainai ir “ziņa numur viens”. Un konflikti citur pasaulē sarežģī atbalsta sniegšanu Ukrainai, ja valstīm jāņem vērā vairāki aspekti, jāsadala uzmanība uz vairākiem militāriem konfliktiem. Tāpēc:

“Latvijai svarīgākais ir lai Izraēlas-Palestīnas konflikts pēc iespējas drīzāk pāriet mierīgā stadijā, nevis tieši pretēji izplešas plašāk, radot vēl lielāku saspīlējumu ne tikai pie Gazas joslas, bet arī citur Izraēlas teritorijā un varbūt vēl plašāk reģionā”.

Eiropā ir valstis, kuras vairāk atbalsta Palestīnu, un ir valstis, kas atbalsta Izraēlu. Tāpēc Latvijas interesēs būtu mēģināt “sabalansēt pozīciju”. Nevajadzētu pakļauties vēlmei visu sapludināt kopā – “Hamas”, Palestīnas pašpārvaldi un palestīniešus uzskatīt par kaut ko “vienu veselu”: “Tas kaut kādā ziņā arī ir terorisma mērķis – detalizētas diskusijas pārvērst par emocionālām un melnbaltām.

Domāju, ka ļoti svarīgi ir saglabāt humanitāro atbalstu palestīniešiem, rūpīgāk pārskatot to, lai nekas no šī atbalsta nenonāktu teroristu rokās. Tā šobrīd ir lielākā Latvijas politiķu atbildība – komunicēt un paskaidrot.  

Šobrīd viens liels risks ir Izraēlas militārās operācijas nesamērīgums ar civiliedzīvotāju upuriem. Ļoti svarīgi nošķirt, kas ir “Hamas”, Palestīnas pašpārvalde un palestīnieši, kas ir vairāku miljonu tauta, kas neiekrīt precīzās politiskāss grupās (to redzam arī Latvijā, pie mums taču nav viena izteikta viedokļa)”.

Edmunds Cepurītis teic, ka Latvijas nostāja vienmēr bijusi uzsvērt ilgtermiņa risinājumu Izraēlas-Palestīnas konfliktā – virzīšanās uz miera procesu, divu valstu risinājumu. Un tādai arī jābūt visu Rietumu valstu nostājai.

Ināra Mūrniece: "Ierocim var būt izšķirīga nozīme"

Bijusī Saeimas priekšsēdētāja un arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece saka: “Mums ir jābūt gataviem, kā par to runā arī militārie plānotāji, arī uzbrukumiem ar īsu brīdinājuma laiku vai arī pat bez šī brīdinājuma. Te atšķiras viedokļi, cik ilgs šis brīdinājuma laiks bija Ukrainai. Lai gan tas bija salīdzinoši ilgs, tik un tā Ukraina pagājušā gada 24. februārī tika pārsteigta nesagatavota. Un arī Izraēla tika pārsteigta nesagatavota.

Tai pašā laikā ir jādomā arī par finansējuma pieaugumu iekšlietu jomai, jo gan iekšējā, gan ārējā drošība, kā to pierāda situācija gan Ukrainā, gan Izraēlā ir savā starpā ārkārtīgi cieši saistītas.

Nepieciešamības brīdī mums ierocis ir nepieciešams vai nu dzīves vietā vai vienību atbalsta punktos un šis princips ir jāizvērš. Protams, ir konkrēti nosacījumi, lai zemessargs dzīves vietā varētu turēt ieroci, bet ieroču turēšana mājās vai vienību atbalsta punktos kritiskos brīžos var būt izšķirīga nozīme.

Pati galvenā mācība gan Izraēlas, gan Ukrainas gadījumā ir patriotisma milzīgā nozīme – savas zemes mīlestība”.

Ināra Mūrniece noslēgumā atgādina šajās dienās populāru joku, kas atbild uz jautājumu, kas ir kopīgs karam Krievijā un Izraēlā. Atbilde jāmeklē trimdas lidostās. Tikai Krievijā visi izbrauc no valsts, bet Izraēlā – atgriežas.