Aktīvi iedzīvotāji panāk būtiskus uzlabojumus savā dzīvesvietas apkaimē
“Ir forši, ka manas meitas varēs doties uz skolu pa gājēju pāreju, kuru mamma ir palīdzējusi īstenot!” Gandarījums par drošāku un sakārtotāku vidi ir viens no iemesliem, kāpēc arhitekte Marta Kotello iesaistījās Grīziņkalna apkaimes biedrības veidošanā un darbojas tās valdē. Viņa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, kā no pasīvas notikumu vērotājas kļuva par apkaimes aktīvisti.
Marta ir viens no tiem cilvēkiem, kas patlaban aktīvi darbojas biedrībā un savas apkaimes uzlabošanā. Kāpēc viņa to dara un kāpēc viņai ir svarīgi līdzdarboties un iesaistīties, nevis tikai pasīvi samierināties ar pašvaldības izveidoto?
Iepriekš novēroja no malas
“Es ar apkaimes aktīvismu nodarbojos tikai aptuveni gadu, līdz ar to daudziem cilvēkiem būs vieglāk asociēties ar mani, jo pirms tam biju diezgan klasiska vērotāja. Kā “cilvēks parastais” biju aizņemta savās ikdienas darīšanās un vairāk visas lietas novēroju no malas.”
Jau iepriekš Martu ļoti uzrunāja apvienības "Pilsēta cilvēkiem" veikums un degsme, aizstāvot savas idejas un cīnoties par tām. “Es tajā neiesaistījos, tikai aktīvi sekoju līdzi jaunumiem. Tāpat zināju, ka ir apkaimes, kurām jau sen ir ļoti aktīvas biedrības. Pie sevis bieži nodomāju: “Bāc, kur tiem cilvēkiem ir laiks un enerģija to visu darīt?””
Neizpratne par gājēju pāreju
“Mūsu ģimene Grīziņkalnā dzīvo nedaudz vairāk par 10 gadiem.. Esam Grīziņkalnā mainījuši vairākas dzīvesvietas, bet turamies pie Grīziņkalna un neko negribam mainīt!
Ievācoties tagadējā mājvietā Tallinas ielā, konstatēju, ka Krāsotāju ielas krustojumā, pie kura dzīvoju, nav gājēju pārejas. Es katru dienu vairākas reizes šķērsoju šo krustojumu, diemžēl - neatļauti.
Man likās ļoti jocīgi: kā var būt krustojums Rīgas centrā pie diezgan aktīvās Tallinas ielas, bet tajā nav gājēju pārejas?”
Neticēja viena cilvēka iesniegumam
Pirms aptuveni diviem gadiem Marta sazinājās ar “Pilsēta cilvēkiem” aktīvistu un vaicāja, varbūt ir zināms, vai pašvaldībā ir plānots ierīkot gājēju pāreju pie viņas dzīvesvietas. “Man atbildēja, ka nekas par to nav zināms, bet mudināja iestāties Avotu apkaimes biedrībā.”
Viņa pieteicās Avotu apkaimes biedrībā, jo neticēja viena cilvēka iesniegumiem. Likās būtiski, ka tēmu aktualizē lielāka cilvēku apvienība, šajā gadījumā - apkaimes biedrība, nevis viena cilvēka iesniegums attiecīgajam Rīgas domes departamentam.
“Tam es īsti neticu, zinot, cik sarežģīta ir skaņošana un cik lēni notiek procesi, kuros ir iesaistīti vairāk nekā divi cilvēki.”
Organizējot svētkus, noķēra īpašu sajūtu
“Avotu apkaimes biedrībā es prezentēju savu sāpi par gājēju pāreju. Kopumā biedri bija ļoti atsaucīgi, bet bija arī tādi, kas teica: “Kāpēc tur vajag gājēju pāreju? Tur var paiet nedaudz tālāk un pāriet pāri!”
Saistībā ar gājēju pāreju procesi nevirzījās, bet Avotu apkaimes biedrībā es sajutu, ka ir cilvēki, kas dara lietas vienkārši tāpēc, ka viņi paši tā ir izdomājuši. Viņiem neviens par to nemaksā un īstenībā arī to neprasa.”
Avotu apkaimes biedrības aktīvākie biedri, tostarp Marta, pagājušajā gadā izdomāja organizēt Avotu apkaimes svētkus Lienes ielā. “Piedaloties svētku organizēšanā, es noķēru sajūtu, ka arī savā starpā nepazīstami cilvēki var kļūt par domubiedriem un pat draugiem.” Tā bija ļoti forša sajūta.
Kāpēc Grīziņkalnam nav savas biedrības?
“Tam visam pa vidu vijās mana ziņkāre: kā var būt tā, ka Avotiem ir apkaimes biedrība, arī Brasai, kas atrodas mums tepat blakus, ir apkaimes biedrība, bet kur ir Grīziņkalna apkaimes biedrība?”
Lēnā garā, sazinoties ar daudziem pazīstamiem un aktīviem Grīziņkalna apkaimes iedzīvotājiem, Marta palīdzēja organizēt Grīziņkalna apkaimes biedrības dibināšanu pagājušā gada 10.oktobrī.
Daudzi tagadējās biedrības biedri jau pirms tās dibināšanas bija aktīvi apkaimes tēmu aizstāvji, bet nebija apvienojušies biedrībā.
“Jau šobrīd esam kļuvuši par lielāko apkaimes biedrību Rīgā,” Marta teica un piebilda, ka biedrības valdē aktīvi darbojas arī Laura Paspārne, Katrīna Zvirbule, Andrejs Kalnačs un Liene Vanaga.
Cerība, ka meitām būs drošāks ceļš uz skolu
“Atbildot uz jautājumu, kāpēc to darīju, es nevaru pateikt neko oriģinālu. Mani aizķēra doma, ka ar manu līdzdalību var panākt lietas, kas ļaus manām meitām drošāk nokļūt skolā.
Marta lēsa, ka rudens beigās vai ziemas sākumā būs skaidrs, vai gājēju pārejas Tallinas un Krāsotāju ielu krustojumā tiks ierīkotas. “Idejiski pagaidām viss iet uz to, ka gājēju pārejas būs Tallinas ielas krustojumos gan pie Krāsotāju ielas, gan pie Vārnu ielas.”
Šādas izmaiņas palielinātu kājāmgājēju drošību un ērtību, kā arī mierinātu satiksmi apkaimē.
Tik daudz T veida krustojumu!
Grīziņkalna apkaimes biedrība vēlas panākt gājēju pāreju izveidi gan pie Krāsotāju ielas, gan Vārnu ielas, lai gan citas gājēju pārejas atrodas pavisam netālu - pie Lauku un Zvaigžņu ielām.
Marta skaidroja: “Es joprojām neesmu atradusi nevienu līdzīgu ielu Rīgā, kur būtu tik daudz T veida krustojumu [kā tas ir Tallinas ielā]. Šeit 700 metru garā posmā ir četri T veida krustojumi. Šie nav klasiski perimetrālas apbūves kvartāli ik pa 100 metriem.
“Šie četri T veida krustojumi atrodas salīdzinoši tuvākās distancēs, bet tas nemaina lietas būtību: gājējiem ir jāspēj šķērsot jebkuru krustojumu ērti un, galvenais, droši. Šobrīd, kad esam definējuši Tallinas ielu kā Grīziņkalna apkaimes centrālo ielu, tas ir īpaši būtiski.”
Kā no viena parka aiziet uz otru drošā veidā?
Tallinas ielā ir salīdzinoši liela kājāmgājēju un automašīnu satiksme, un, ja trūkst regulāru gājēju pāreju, tad daļa cilvēku šķērso ielu neatļautās vietās un nedroši.
Turklāt var teikt, ka Tallinas iela savieno abus apkārtnes parkus – Grīziņkalnu un Ziedoņdārzu.
“Krāsotāju iela ir tā, pa kuru vairums cilvēku dodas no Grīziņkalna parka puses uz Ziedoņdārzu un pretējā virzienā. Šai teritorijai ir savdabīga pilsētbūvnieciskā uzbūve,” arhitekte norādīja.
