Garkalnē mēslotāju dēļ novāc atkritumu konteinerus, šauj aizsargājamās zosis, suņi traucē Staiceles sportistiem: kriminālā province

Nedienas un nepatikšanas pēdējās nedēļas laikā bija ar mūsu mazākajiem brāļiem un māsām – gan tiem, kas gaisā un ūdenī, gan tiem, kas staigā pa zemes virsu. Kādā Vidzemes lašupē notverti taimiņu dūrēji ar žebērkļiem, bet Dienvidkurzemē baltvaigu zosu šāvēji. Savukārt staiceliešus sadusmojuši suņu īpašnieki, kuri aiz saviem mīluļiem nesavāc uz futbollaukuma viņu atstātās “dāvanas”.

Nesmukumi ir arī atkritumu apsaimniekošanas jomā – gan Garkalnes pagastā, gan Talsu novadā. Dēl tā, ka garkalnieši nesaprot, kas ir jāmet un kas nav jāmet šķiroto atkritumu konteineros, pagastā novāc publiskās atkritumu urnas, bet Talsu novadā pašvaldības policija pārbaudīs “mēslotāju identitāti”.

Papes dabas parkā nošauj aizsargājamās baltvaigu zosis

Pirms nedēļas Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori Papes dabas parkā konstatējuši, ka nomedītas trīs baltvaigu zosis (Branta leucopsis) – Latvijā nemedījama zosu suga. Ir noskaidrots mednieks, kurš izdarījis pārkāpumu, un par notikušo uzsākts administratīvā pārkāpuma process. 

Pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte stāsta, ka šis ir pirmais gadījums, kad konstatēta šīs zosu sugas īpatņu nomedīšana Latvijā. Maksimālais sods var sasniegt 700 eiro. Ņemot vērā, ka zosu medību sezona ir tikko sākusies, pārvalde aicina medniekus pastiprināti pievērst uzmanību sugām, kas tiek nomedītas. Tāpat jāatgādina, ka lielākajā daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdensputnu medībās drīkst izmantot tikai bezsvina munīciju. 

Latvijā sastopamas deviņas zosu sugas, no kurām medījamas ir tikai četras sugas – sējas zoss (Anser fabalis), baltpieres zoss (Anser albifrons), Kanādas zoss (Branta canadensis) un meža zoss (Anser anser). Daļu no zosu sugām lidojumā ir grūti atšķirt, taču jāņem vērā, ka nemedījamās zosu sugas biežāk sastopamas pavasara migrācijas periodā, bet rudenī tās pārsvarā migrē gar jūras piekrasti. Medījamo un nemedījamo zosu noteicējs atrodams tīmekļvietnē nomeditie.org. Turpat arī var ziņot par nomedītajām zosīm.

Baltvaigu zosi viegli atšķirt pēc balss un kontrastainās ķermeņa apakšdaļas – melns kakls un balts vēders. Šai sugai novērojams straujš populācijas pieaugums visā Eiropā. Arvien biežāk suga tiek novērota Latvijā rudens migrācijā, kā rezultātā var biežāk kļūt par medījumu.

Jāatgādina, ka zosu medības Latvijā ir atļautas tikai putnu rudens migrācijas periodā – no 15. septembra līdz 30. novembrim. Migrācijas laikā putni atpūšas un barojas, tādēļ var novērot putnu koncentrēšanos tīrumos, purvos un seklos ezeros, piemēram, Liepājas un Papes ezerā.

Vidzemē nakts laikā notver maluzvejniekus ar žebērkļiem

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori naktī no 10. uz 11. oktobri vienā no Vidzemes lašupēm, aizturēja četru cilvēku grupu par lašveidīgo zivju iegūšanu, izmantojot duramos rīkus -  žebērkļus. 

Aizturēšanas brīdī upē atradās divas personas ar lukturiem un  žebērkļiem rokās, pārējās divas viņiem sekoja gar upes krastu. Pēc inspektoru pieprasījuma maluzvejnieki izkāpa no upes ar duramiem rīkiem. Viņi bija nodūruši divas taimiņu mātītes 52 un 54 centimetru garumā. 

Par izdarīto pārkāpumu uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi, saskaņā ar Zvejniecības likuma 30. panta sesto daļu, kas nosaka, ka par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, piemēro administratīvo naudas sodu no 280 līdz 700 eiro. Aizturētajām personām būs jāatlīdzina arī zivju resursiem nodarītie zaudējumi 715 eiro apmērā par katru bojā gājušo zivi. 

Malucopmaņi savu vainu atzina un izdarīto nožēloja, vienlaikus skaidrojot, ka iepriekšējā dienā jaukuši uz lašupes izveidotu lielu bebru aizsprostu, lai lašveidīgās zivis tiktu uz nārsta vietām. Līdz ar to viņi uzskatot, ka par paveikto darbu pelnījuši atlīdzību no upes – ar žebērkli nodurt kādu zivi pašpatēriņam.

VVD atgādina - sākot ar 1. oktobri, Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31. decembrim, bet Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē –  līdz 15. novembrim.  Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem - tie kļūst vieglāk pieejami to ikru un gaļas kārotājiem. VVD vides inspektori lieguma periodā veic pastiprinātu kontroli lašu un taimiņu nārsta upēs. 

Nokaunina Staiceles suņu īpašniekus

Limbažu novada Alojas apvienības pārvalde sadrūvējusies par staiceliešu neapzinīgumu, kuri savus četrkājainos draugus izved pastaigā pa Staiceles stadionu un aiz saviem mīluļiem nesavāc viņu atstātos “labumus”. Pašvaldības “Facebook” kontā publicēts aicinājums-uzsaukums:

“Cienījamie Staiceles iedzīvotāji, sporta laukums domāts sportošanai, nevis suņu pastaigai! Ja Jūsu suns nokārtojis dabiskās vajadzības, lūdzu, paņemiet maisiņu un savāciet! Paldies!”

Ierakstu steiguši komentēt vietējie iedzīvotāji:

Inga Konrāde: “Tā, diemžēl, nav pirmā reize šajā vietā. Pirmajā reizē vēl saimnieks bija blakus daudzus izsmēķus atstājis - lai bērniem patīkamāk sportot”.

Inga Stağe: “Staicelē visās malās tā ir - uz trotuāriem, blakus tiem un pat māju pagalmos. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kuri savāc aiz sava suņa”.

Lāsma Simansone: “Staicelē ir daudz kaķu un suņu bez saimniekiem, tāpēc arī ir visās malās. Neesmu redzējusi, ka kāds ar suņiem pastaigājas uz futbola laukumiem. Bet nu cilvēki ir visādi - man ir gadījies redzēt, ka manā acu priekšā suns nokārtojas un suņa saimnieks mierīgi aiziet it kā nekas nav bijis”.

Šmucīgo garkalniešu dēļ slēdz atkritumu savākšanas laukumus

Jauns.lv “Kriminālā province” jau septembra sākumā rakstīja, ka Ropažu novada pašvaldība sūkstījās par neapzinīgajiem garkalniešiem, kuri atkritumus to šķirošanas laukumos samet kā pagadās un novadā izveidojusies “kritiska situācija”: “Iedzīvotāji atstāj savus atkritumus tiem neatbilstošos konteineros, un arī novieto blakus konteineriem. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” norāda, ka šādas darbības nav atļautas un blakus novietotos atkritumus uzņēmums var arī neizvest”.

Tāpat vietvara brīdināja, ka, turpinoties šādai bezatbildīgai mēslu izgāšanai, atkritumu šķirošanas konteineri Garkalnes pusē var tikt novākti. Nu draudi piepildījušies, un līdz mēneša beigām tos aizvāks no septiņām pagasta apdzīvotajām vietām.

Ropažu novada pašvaldība informē: “Tā kā Garkalnes pagastā ir izveidojusies situācija, ka publiskie atkritumu šķirošanas punkti regulāri tiek pārpildīti un konteineros tiek izmesti neatbilstoši atkritumi, ir nolemts slēgti publiski pieejamos šķirošanas laukumus”. Nu tādi vairs nebūs Upesciemā, Langstinos, Baltezerā, Bukultos, Priedkalnē, Garkalnē un Maksteniekos.

Savukārt tiem iedzīvotāji, kuri noslēguši līgumu ar SIA “Clean R”, pie atkritumu šķirošanas konteineriem varēs piekļūt tikai ar savu atslēgu, jo tie tiks “noslēpti”  slēdzamās nojumēs pie daudzdzīvokļu ēkām vai privātmājas teritorijā.

Talsu novada pašvaldības policija pārbaudīs atkritumu radītājus

Ar notiekošo atkritumu apsaimniekošanas jomā nav sajūsmināta ar Talsu novadā, kas aicinājusi pašvaldības policija, lai tā sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību “Piejūra” un novada pagastu un pilsētu pārvalžu vadītājiem pārbaudīt, vai iedzīvotāji godprātīgi nodod saražotos sadzīves atkritumus, iesaistoties kopējā sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā. Galvenokārt tas attiecas uz privāto sektoru, jo daudzdzīvokļu namos šos jautājumus risina namu apsaimniekotājs, slēdzot līgumu par atkritumu izvešanu, informē vietvara:

“Pašvaldību saistošie noteikumi paredz, ka katrai mājsaimniecībai ir jābūt noslēgtam līgumam ar atkritumu apsaimniekotāju, lai ērti atbrīvotos no īpašumā radītajiem atkritumiem. Tomēr nereti atkritumi tiek dedzināti, jo redzami melnu dūmu mākoņi, kas paceļas virs pļavām un raušas debesīs, aizklājot tās ar dūmaku. Ne vienmēr atkritumu dedzinātājs aizdomājas, kādu kaitējumu viņa rīcība var nodarīt paša un līdzcilvēku veselībai, īpašumam, Zemes atmosfēras slānim. Tāpat vēl aizvien ir iedzīvotāji, kuri savus atkritumus tā vietā, lai oficiālu nodotu, izmet uz citu cilvēku rēķina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvu konteineros, kapsētu konteineros, pilsētā mazajās atkritumu tvertnēs pie ēkām un soliņiem, mežā, grāvjos un citviet.

Talsu novada pašvaldības policija vērš uzmanību, ka ikviena atkritumu radītāja pienākums ir iekļauties pašvaldības kopējā sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā. Un pašvaldībai ir pienākums pieprasīt, lai ikviens atkritumu radītājs iesaistās kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Ja tiek novērota atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana, tas jāfiksē un jāziņo policijai.

„Diemžēl ne vienmēr atkritumi nonāk tiem paredzētās vietās, tādējādi piesārņojot apkārtējo vidi. Esam šo problēmu aktualizējuši, aicinot iedzīvotājus ievērot Talsu novada pašvaldības saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un slēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju. No atkrituma apsaimniekotāja tiek pieprasītas izziņas par nenoslēgtiem līgumiem mājsaimniecībām, tad veicam pārbaudes, brīdinām, lai noslēdz līgumu. Ja uz saņemto ziņu netiek reaģēts, tiek lemts par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri policijas darbinieku apsekošanas brīdī nav savā mājsaimniecībā, saņem vēstuli ar lūgumu desmit darbadienu laikā sakārtot šo jautājumu. Ja līgums ar SIA „Piejūra” netiek noslēgts, tad pašvaldības policija uzsāk administratīvo procesu. Pašvaldības policija veic procesuālās darbības, savukārt Administratīvā komisija veic lietas izskatīšanu,” situāciju raksturo Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Iveta Neivarte”.

Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā, pienākas naudas sods, kas fiziskajām personām ir no 10 līdz 150 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām no 50 līdz 300 naudas soda vienībām (viena naudas soda vienība ir pieci eiro).