Ekskavators notrieca 57 gadus vecu vīrieti; zem kāpurķēdēm pakļuvušais gāja bojā

Viņa pastāstīja, ka inspekcija katru gadu apkopo statistiku par nelaimes gadījumiem darba vietās.

Laika gaitā kopējā situācija pakāpeniski ir uzlabojusies. Piemēram, pērn Latvijā darba vietās reģistrēti 29 letāli nelaimes gadījumi, bet 2001. gadā bija 72 letāli nelaimes gadījumi darba vietās.

Regulāras būvlaukumu pārbaudes

Saistībā ar kādreiz novēroto augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu inspekcija katru gadu no pavasara līdz rudenim organizē mērķtiecīgas būvniecības nozares pārbaudes par darba aizsardzības prasību ievērošanu.

“Pārbaudām būvlaukumus un tajos esošo darba aizsardzību un drošību – kā darbinieki veic darbus, vai viss ir droši, vai viss ir nodrošināts.”

Kādreiz nebija neviena būvlaukuma bez bojāgājušiem

“Pirms aptuveni 15 gadiem nebija neviena liela būvlaukuma bez bojāgājušiem darbiniekiem būvniecības procesā.

Šobrīd mēs runājam par to, ka [darba] kultūra mainās, uzlabojas, darba devēji kļūst atbildīgāki, arī darbinieki ir prātīgāki, apmācītāki, gudrāki un izglītotāki.

Pārgalvnieki, kuri domā, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks

Bet ir arī pārdroši darbinieki, kuri domā: “Ar mani jau nekas [slikts] nenotiks!”

Darba devējs viņam visu ir iedevis, bet viņš jau vairākus gadus strādā pie konkrētā darba devēja un rīkojas pārgalvīgi. Tad diemžēl notiek dažādi smagi gadījumi.”

Vieglprātība var veicināt negadījumus  

Protams, nevar apgalvot, ka visi nelaimes gadījumi būvlaukumos un citās darba vietās ir saistīti ar darbinieku vieglprātību un pārgalvību. “Bet ir arī tādi gadījumi, kas saistīti ar vieglprātību un  risku: “Ar mani nekas nenotiks!”

Taču šādi gadījumi neveido lielāko daļu [negadījumu būvniecībā]. Lielākā daļa ir saistīta ar krišanu no augstuma, ar darba aizsardzības instrukciju (kurās noteikts, kā darbības pareizi veikt) neievērošanu un to, ka darba devējs nav nodrošinājis drošu darba vidi.

Gāja bojā, nokrītot no 40 metru augstuma

Riskēšana un vieglprātība [darbinieku vidū] ir arī citās nozarēs. Tās nav tieši specifiskas tikai būvniecībai. Specifiski būvniecībai ir krišana no augstuma, tostarp liela augstuma.

Būvniecība notiek vairākos ēkas stāvos. Kritieni ir dažādi, piemēram, kritiens no pieslienamām kāpnēm, kritiens no sastatnēm, kritiens starp stāviem, līmeņiem, kritiens nenosegtās šahtās. Tā ir būvniecības specifika.”

Parasti kritieni ir no salīdzinoši neliela augstuma, piemēram, diviem, četriem, sešiem metriem, bet pirms aptuveni pieciem gadiem Rīgā bija gadījums, kad strādnieks nokrita no aptuveni 40 metru augstuma. Diemžēl viņš gāja bojā.

Šogad pirmajā pusgadā augstākais kritiens būvniecībā bija no sešu metru augstuma. Tur notika balstu stabu demontāža, cilvēks bija pakāpies uz staba un nokrita no tā.

Bīstamākās – būvniecība, transports un mežsaimniecība

“Ja mēs runājam par bojāgājušajiem, tad pagājušajā gadā bija septiņi letāli nelaimes gadījumi būvniecības nozarē. Salīdzinoši tik pat daudz letālu nelaimes gadījumu bija arī transporta, uzglabāšanas nozarē. Bet seši letāli nelaimes gadījumi bija lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē.

Šajā nozarē lielāko daļu letālo nelaimes gadījumu veido tieši mežsaimniecības nozares negadījumi. Bīstamība rodas koku gāšanas laikā.” Savukārt transporta nozarē biežākais darbinieku bojāejas iemesls ir ceļu satiksmes negadījumi kravu pārvadāšanas laikā.

Darbinieks gāja bojā zem kāpurķēdēm

Šogad pirmo sešu mēnešu laikā būvniecības nozarē reģistrēts viens bojāgājušais.

Eksperte stāstīja: “Tas bija būvdarbu vadītāja palīgs. Viņš bija 57 gadus vecs. Viņa stāžs bija tikai vienu mēnesi. Ekskavators veica rakšanas darbus, bet cietušais blakus veica uzmērīšanu. Viņš atradās pārāk tuvu smagajai tehnikai.

Kādā brīdī viņam trāpīja ekskavatora labā daļa, jo tā vadītājs, visticamāk, viņu neredzēja. Šo cilvēku notrieca zemē, un transportlīdzekļa vadītājs, kustoties uz aizmuguri, viņu neredzēja, tāpēc viņš triecienā pakļuva zem kāpurķēdēm.

Tāds ir šī gada letālais nelaimes gadījums [būvniecības nozarē], kura izmeklēšana jau ir pabeigta.”