Daugavpils universitātes rektors izglābj sēņotāja ģimeni
Daugavpils universitātes rektors, profesors Arvīds Barševskis ar savām zināšanām izglābis dzīvību kādai ģimenei. Viņiem maltīte no sēnēm varēja būt pēdējā.
“Šodien vienai ģimenei otra dzimšanas diena! Dienā kāds vīrietis ienāca pie manis, atvainojās par traucējumu un palūdza padomu par to, vai viņš pareizās bērzlapes salasījis,” “Facebook” raksta Barševskis.
Kaut gan viņš ir starptautiski atzīts vaboļu pētnieks, pateicoties daudzajām kopīgajām ekspedīcijām ar Dabas muzeja mikoloģēm, Barševskis, kā pats saka, kaut cik zina arī sēnes.
Viesim laimīgā kārtā bija nelielas šaubas, tāpēc devies uz universitāti meklēt profesoru, jo šad tad viņu redzējis televizorā. “Paldies Dievam, ka atnāca, jo salasītās zaļās bērzlapes izrādījās diezgan pāraugušas zaļās mušmires – nāvīgi indīgas sēnes, pēc kuru apēšanas nāve iestājas 90% gadījumu! Tās satur vairāk nekā 100 dažādu indīgu savienojumu!” raksta Barševskis.
Pēc darba, braucot no bioloģijas studentu prakses bāzes Ilgās, profesors piestājis mežmalā un sabildējis dažas zaļās mušmires. Šogad to ir īpaši daudz. “Nobildēju dažas vecākas. Skaidri redzams, zem cepurītes var vispār nebūt baltais gredzens, vai tas ir nobrūnējoša plankuma veidā. Un uz cepurītes zaļajai mušmirei nav baltie plankumi, kā tas ir sarkanajai,” skaidro Barševskis.
Viņš arī atgādina: “Ja jums ir kaut mazākās šaubas par sēni, nu, neņemiet to! Ja jums liekas, ka tā ir bērzlape, bet jūs neesat droši, labāk pārkrustieties un sakiet liktenim paldies par šaubām!!!!! Mežā ir taču arī pazīstamas sēnes! Lai gan Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas centrā strādā augsti profesionāļi, ka,s manuprāt, mazina drausmīgo statistiku, ne vienmēr viņi spēs izglābt jūsu dzīvību!”
Šogad ir pieredzēts viens traģisks gadījums, kad Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nomira pacients, kurš bija apēdis zaļo mušmiri. Nelaiķis paspēja pastāstīt, ka no visām salasītajām šī viena sēne viņam šķitusi aizdomīga un tomēr viņš to apēdis. Zaļās mušmires indīgās vielas ir ļoti izturīgas un saglabājas pat pēc sēnes žāvēšanas, saldēšanas un vārīšanas. Šajā sēņošanas sezonā slimnīcā nokļuvuši jau vairāki saindējušies sēņotāji un viņu ģimenes locekļi.
Pēdējais traģiskākais gadījums pieredzēts 2010. gadā, kad Smiltenes pagasta Brutuļu ciemā pensionāru pāris paši baudīja un pacienāja kaimiņu ģimeni ar sēņu karbonādi, kā vēlāk atklājās, ceptu no baltajām mušmirēm. Viņi bija tās noturējuši par ēdamajām saulsardzenēm. Slimnīcā nogādāja piecus cilvēkus, seniorus glābt neizdevās. Toreiz piecus gadus vecajai Airitai dzīvību glāba tēva ziedotās aknas pārstādīšana, ko ar valsts atbalstu veica Vācijā.
