Paliatīvā aprūpe būs pieejamāka, lemj Saeima

Grozījumi paredz, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem pilngadīgām personām paliatīvā aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinās sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju. Aprūpi nodrošinās pacienta dzīvesvietā.

Tāpat paredzēts, ka valsts atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošinās psihosociālo rehabilitāciju ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem, starp kuriem pastāv radniecības vai svainības attiecības vai citām aprūpē iesaistītām personām. Pakalpojuma apjomu, saturu, saņemšanas un finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Vēl likumā noteikts, ka valsts nodrošinās atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta invaliditāte. Paredzēts, ka pakalpojumu nodrošina resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA".

Vienlaikus, lai veidotu vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi un tās saturu, trešajā lasījumā pieņemti arī grozījumi Ārstniecības likumā. Ar tiem likumā paliatīvā aprūpe definēta kā starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.

Tāpat likumā noteikts, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.

Cita starpā ar likumu grozījumiem noteikts arī, ka personas pārejošu darbnespēju varēs konstatēt ne tikai ārsts vai ārsta palīgs, bet arī zobārsts vai vecmāte. Tāpat precizētas izglītības prasības personām, kuras ir tiesīgas sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību.