Viedokļi

Rakstnieks Jurģis Liepnieks par mazo skolu slēgšanu: "Esam maza, nabadzīga un izmirstoša tauta"

Jauns.lv

Rakstnieks Jurģis Liepnieks saka, ka mazo skolu slēgšana ir neizbēgams process, patīk mums tas vai nē. “Situācija ir tāda, ka mēs esam maza, nabadzīga un izmirstoša tauta,” viņš saka. Līdz ar to nevaram atļauties uzturēt tik plašu skolu tīklu, kāds tas ir pašlaik. Ja mēs būtu bagātāki, tad problēmu nebūtu.

Rakstnieks Jurģis Liepnieks par mazo skolu slēgšan...

Jau gadu gadiem nepārtraukti tiek runāts par skolu reformas nepieciešamību. Kā viens no reformas nepieciešamības stūrakmeņiem tiek minēts, lai bērni saņemtu kvalitatīvāku izglītību, bet skolotāji lielākas algas. Tādēļ ir jāslēdz pamatskolas un vidusskolas, kurās ir maz bērnu. Šādai pieejai ir arī gana daudz pretinieku. Tādēļ lielais jautājums: “Vai jāslēdz mazās skolas?”. To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Jurģis Liepnieks uzsver, ka mūsu valsts nevar atļauties uzturēt skolas mazam bērnu skaitam.
Jurģis Liepnieks uzsver, ka mūsu valsts nevar atļauties uzturēt skolas mazam bērnu skaitam.

Problēma jau nav skolās, bet gan iedzīvotāju skaitā, uzsver rakstnieks: “Ja lauki un mazās pilsētas neizmirtu, nebūtu nekādu problēmu. Iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to arī nauda samazinās, un attiecīgi arī skolu skaits sarūk.

Šis skolu optimizācijas process ir sāpīgs, kuru virpina jau tik ilgi, kopš es sevi atceros – kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Tā vienmēr ir problēma un tā tāda arī būs, kamēr iedzīvotāju skaits samazināsies, izņemot Pierīgu, kur skolas trūkst un jāceļ jaunas”.

Jurģis Liepnieks uzsver, ka mūsu valsts nevar atļauties uzturēt skolas mazam bērnu skaitam. Protams, tas ir ārkārtīgi neērti tiem skolēniem, kuriem ceļš uz mācību iestādi ir vairāku desmitu kilometru garumā, viņu problēmas ir saprotamas. Bet cita risinājuma, kā skolu slēgšana, gluži vienkārši nav. Un trūkst arī skolotāju, jautājums ir arī par viņu kvalifikāciju. Tāpēc ir saprotama Izglītības un zinātnes ministrijas vēlme, lai skolotāji mācītu pēc iespējas lielākas klases.

Skolu reforma arī iestrēgst dēļ tā, ka tikko mainījusies valdība. Un nu tas, ko nolēma demisionējusī Krišjāņa Kariņa valdība, nu būs jāīsteno jaunajai valdībai: “Atkal kārtējo reizi neiet uz priekšu. Tā mums Latvijā tās reformas nekur neiet...,” rezumē Jurģis Liepnieks.