Valdība lems par finansējuma palielināšanu pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai

Kā norādīts sagatavotajā noteikumu projektā, "šobrīd pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti reformu un politiku veidošanā". Vienlaikus novērojama zema Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalība.

Lai risinātu šo problēmu, valdība plāno lemt par pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, nosakot, ka no 2026.gada 1.janvāra pasākuma "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos" kopējais finansējums būs 1,740 miljoni eiro. To veidotu Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 1 479 000 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums - 261 000 eiro apmērā.

Šobrīd šī pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 1,465 miljoni eiro, tostarp Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1,245 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums 219 821 eiro.

Kā skaidrots noteikumu projektā, saskaņā ar "Eirobarometra" aptauju datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā to iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kas tic, ka valstī viņu balsij ir nozīme. Savukārt saskaņā ar 2021.gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) īstenoto uzticēšanās pētījumu tikai 13,7% Latvijā aptaujāto ir pārliecināti, ka valsts politiskā sistēma ļauj viņiem iesaistīties valdības lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus pēdējo trīs gadu periodā kopumā ir samazinājusies Latvijas iedzīvotāju sabiedriskā un pilsoniskā līdzdalība. Biedrību un nodibinājumu darbā iesaistīto īpatsvars krities no 3% līdz 2%, kā arī nemainīgs un izteikti zems saglabājies vietējo kopienu aktivitātēs iesaistīto īpatsvars, kas ir 5%.

Noteikumu projektā norādīts, ka pēdējo trīs gadu laikā izteikti pieaudzis divu nevalstisko organizāciju (NVO) problēmu minēšanas biežums - par 13% pieaudzis to organizāciju īpatsvars, kas norāda uz cilvēkresursu trūkumu - no 25% 2020.gadā līdz 38% 2022.gadā. Savukārt par 7% pieaudzis to īpatsvars, kas norāda uz neregulāru finansējumu - attiecīgi no 47% līdz 53%. Būtiskākās nepilnības cilvēkresursu jomā ir tieši algoto darbinieku aspektā un dažādu ekspertu un speciālistu pieejamībā. Savukārt biedrību un nodibinājumu finansiālā ilgtspēja ir vāja, jo liela daļa organizāciju ir atkarīgas no kāda viena finansējuma avota.

Finansējuma nepietiekamība atklājas arī NVO konkursos. Piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā "NVO fonds" 2023.gadā tika iesniegti 166 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīta aptuveni puse - 84 projekti. No 106 iesniegtajiem MAKRO projektiem finansējuma trūkuma dēļ tika apstiprināti tikai 46 projekti, kaut arī daļa noraidīto projektu bija sagatavoti ļoti kvalitatīvi.

Paredzams, ka lielāks finansējums līdz 2024.gada 31.decembrim ļautu atbalstīt līdz 60 NVO, bet līdz 2028.gada 31.decembrim atbalstu saņemtu 250 NVO.

Tāpat paredzams, ka atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem sešu mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās līdz 2028.gada 31.decembrim varētu sniegt 50 NVO.

Noteiktā iznākuma rādītāja uzskaitē tiks ņemts vērā, ka viena biedrība vai nodibinājums var saņemt atbalstu vairāku projekta aktivitāšu ietvaros. Līdz ar to noteiktie rādītāja lielumi nav unikālais atbalstu saņēmušo organizāciju skaits.

Pasākuma mērķa grupa ir biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi nacionālā, reģionālā vai pašvaldību līmenī, bet projekta iesniedzējs būs Sabiedrības integrācijas fonds.

Projekta īstenošanā plānots piesaistīt sadarbības partneri - biedrību, nodibinājumu vai to apvienību, kuru dalībai projektā būs deleģējusi NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome. Projekta iesniegumam būs jāpievieno NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols, kas apliecina sadarbības partnera deleģēšanu dalībai projektā.